Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 21. maijs

+16°C
Vējš: Z 2.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

Renovācijas pirmrindnieki  (6)

Atslēgvārdi renovācija | daudzdzīvokļu mājas | energoefektivitāte

Liepāja 2013. gadā iesaistījās kustībā "Pilsētu mēru pakts", kuru jau atbalstījušas vairāk nekā 6,5 tūkstoši pasaules pilsētu. Tās brīvprātīgi apņēmušās palielināt energoefektivitāti un izmantot atjaunojamus enerģijas avotus. Pakta parakstītāji sola ievērot un pārsniegt Eiropas Savienības mērķi – samazināt CO2 emisiju līdz 2020. gadam par 20%.

Viena no energoefektivitātes sadaļām attiecas uz tās palielināšanu daudzdzīvokļu namos un pašvaldības ēkās. Šajā ziņā Liepāja ar vairāk nekā 120 renovētiem namiem ierindojas pirmajā vietā Latvijā, turklāt renovētās ēkas regulāri iegūst godalgotas vietas Ekonomikas ministrijas organizētajā konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā".

"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes palielināšanas programma Liepājā sākās jau 2008. gadā," stāsta Liepājas domes izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens. Tolaik tas bija jaunums, un pašvaldība piedāvāja 10% līdzfinansējumu, ja tiek veikti atsevišķi siltināšanas darbi, un 30%, ja pilna renovācija. Šajā projektā iesaistījās vairāk nekā 40 māju, no kurām pilnu renovāciju veica septiņās. Programmu pašvaldība slēdza, kad renovācijai tika atvērti Eiropas Savienības struktūrfondi. Kopš 2010. gada liepājnieki, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos, ar skubu tos izmanto, kļūstot par aktīvākajiem māju renovētājiem visā Latvijā.

Kāpēc Liepājā šī energoefektivitātes sadaļa īstenojas tik veiksmīgi? Uz šo jautājumu atbildot, M. Tīdens uzskaita iemeslus, kuri, viņaprāt, to veicinājuši:

pirmkārt, iepriekšējā pieredze ar pašvaldības līdzfinansējumu ēku siltināšanā un pašvaldības vadības attieksme;

otrkārt, pirms energoefektivitātes programmu uzsākšanas Liepājā bija viens no augstākajiem apkures tarifiem valstī, un daudzdzīvokļu māju siltināšana bija iespēja samazināt maksu par apkuri;

treškārt, notika aktīva iedzīvotāju informēšanas kampaņa par namu renovāciju un ieguvumiem no tās, to skaidroja gan vietējie, gan Ekonomikas ministrijas speciālisti;

ceturtkārt, piemēru iedzīvotājiem rādīja pašvaldība, renovējot skolas un bērnudārzus un apmācot to darbiniekus efektīvi lietot ēkas pēc renovācijas, cilvēki šo pieredzi nesa mājās un ķērās pie līdzīgiem darbiem;

piektkārt, iedvesmas avots pārējiem bija renovētajās mājās dzīvojošo pozitīvā pieredze.

Lai vēl vairāk mudinātu iedzīvotājus iesaistīties namu renovācijā, paaugstināt to energoefektivitāti, Liepājas pašvaldība pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz, ka tiem iedzīvotājiem, kas saņem pašvaldības sociālo pabalstu, bet balso pret mājas renovāciju, pabalstu var liegt. "Līdz šim gan šī norma vēl ne reizi nav pielietota, bet iespēja pastāv," skaidro M. Tīdens. Renovēto māju iedzīvotājiem ir arī priekšroka pašvaldības līdzfinansētajā māju iekšpagalmu sakārtošanas programmā. "Cenšamies iedarbināt visas sviras, lai mudinātu cilvēkus domāt par māju energoefektivitāti un pašu naudas taupīšanu," saka M. Tīdens.

Lai iepazīstinātu Liepājas skolēnus ar enerģijas taupīšanas iespējam, Liepājas pašvaldība sadarbībā ar Rīgas Menedžeru skolu iepriekšējā mācību gadā īstenoja projektu "Euronet 50/50 Max". Šogad skolās saistībā ar ekoloģisko domāšanu un energoefektivitāti rīkos konkursu, kurā varēs iegūt dažādas balvas.

Bet, lai mudinātu tos daudzdzīvokļu namu iemītniekus, kuri vēl nav iedrošinājušies ķerties klāt savu māju renovācijai, M. Tīdens iesaka iepazīties ar veiksmīgāko māju pieredzi. Viņš uzsver, ka līdz ar mājas renovāciju palielinās īpašuma vērtība, un jau tagad skaidri redzama tendence, ka dzīvokļi renovētajos namos maksā dārgāk un pieprasījums pēc tiem ir lielāks nekā nerenovētajās mājās.

"Un vēl viena nianse," nobeigumā saka M. Tīdens, "mājas renovāciju zināmā mērā var uzskatīt ar tādu kā ceturto pensijas līmeni – kredīta atmaksas gadi paies, un pēc tiem ietaupījums maciņā būs īpaši jūtams."

Kā diena pret nakti

Daudzdzīvokļu mājai Vītolu ielā 6/10 sākusies trešā pilnā apkures sezona pēc nama renovācijas. Pagājušogad, panākot 85% siltumenerģijas ietaupījumu par apkuri, kas ir absolūti unikāls sasniegums valsts mērogā, šī māja Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā par ēku energoefektivitāti ieguva titulu "Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2014".

Vītolu ielas 6/10. nams atrodas Liepājas klusajā centrā. Šīs ēkas kontaktpersona Vita Iesalniece saka, ka renovācija bija absolūti nepieciešama un gaidīt vairs nevarēja. "Mūsu māja ir celta pirms vairāk nekā 50 gadiem, apmetums tai krita nost, gar logiem gandrīz pirkstu varēja izbāzt laukā un ziemā – kurini, cik gribi – vairāk par 15 – 16 grādiem dzīvokli nebija iespējams uzsildīt, bet rēķini bija pamatīgi," viņa stāsta.

Renovācijas gaitā siltināja ārsienas, nomainīja koka logus un balkonu durvis, izremontēja bēniņus un pagrabu, nomainīja jumtu un izbūvēja jaunu ventilācijas sistēmu, atjaunoja balkonu stiprinājumus un margas, kā arī vertikālo apkures sistēmu nomainīja uz horizontālo, nodrošinot individuālu siltuma uzskaiti katrā dzīvoklī. Veica arī citu komunikāciju atjaunošanu.

"Kā diena pret nakti!" tagadējo situāciju mājā vērtē Vitas kundze. Pat neskatoties uz paaugstināto apsaimniekošanas maksu, kas nepieciešama, lai 15 gadu laikā nomaksātu renovācijai ņemto kredītu, uz apkures izmaksu samazinājuma kopējā summa rēķinā ir samazinājusies. Maksa par apsaimniekošanu šai mājā svārstās no 1,27 līdz 1,41 eiro. Atšķirība veidojas no tā, vai dzīvoklī mainīja logus vai ne. Nākamajā gadā pēc renovācijas māja saņēma Liepājas pašvaldības līdzfinansējumu iekšpagalma sakārtošanai, kas arī jau izdarīts. Nākamā iecere ir sakārtot šķūnīšus.

Pēc tam, kad šī māja ieguva Latvijā energoefektīvākās mājas titulu, Vitas kundzi par padomdevēju aicina uz citām mājām, kurās cilvēki vēl tikai gatavojas renovācijai. Lai pārliecinātu par ieguvumiem, viņa pat ir vedusi neticīgākos pie sevis, lai viņi paši redzētu, ka darbu gaitā dzīvokli neizposta, ka radiatoru nav par maz, ka siltums ziemā ir pietiekams un tamlīdzīgi. Vita priecājas, ka viņai ir izdevies pārliecināt cilvēkus veikt uzreiz pilnu renovāciju ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu, nevis krāt naudu gadiem un kaut ko darīt pa daļām.

Pieci soļi ceļā uz energoefektīvu māju

Daudzdzīvokļu māju renovācija ir dārgs prieks, pat saņemot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tāpēc vienmēr ir pozīcijas, ko no projekta svītrot, lai tādējādi samazinātu izmaksas. No semināra, kurā par savu pieredzi māju renovācijā stāstīja namu apsaimniekotāji no Vācijas austrumu bloka, atgriezušies uzņēmuma "Liepājas namu apsaimniekotājs" speciālisti. Uzņēmuma projektu vadītājs TOMS CĪRULIS stāsta par pieciem svarīgiem soļiem, kas jāievēro, lai siltināšanas projekts patiešām būtu efektīvs.

Pirmais solis – pamatsiltināšana, kurā ietilpst fasādes siltināšana, dzīvokļu logu, ventilējamo logu un ārdurvju nomaiņa, kā arī pilnīga jumta nomaiņa. "Mūsu pieredze rāda, ka vidējā siltuma ekonomija renovētajos namos ir ap 60% un pamatsiltināšana dod aptuveni pusi no visas energoefektivitātes, tāpēc šajā posmā ir svarīgi ievērot katru šeit nosaukto pozīciju."

Otrais solis – bēniņu un pagrabu pārsegumu siltināšana.

"Ir dzirdēti gadījumi, kad, cenšoties samazināt izmaksas, no projekta izslēdz pagraba pārseguma siltināšanu, taču, tikko kā vajadzētu sākt baudīt renovācijas ieguvumus, pirmajā stāvā dzīvojošie jūt aukstumu no nesiltinātā pagraba pārseguma. Šajos dzīvokļos apkurei jātērē vairāk enerģijas nekā augstākajos stāvos, un līdz ar to arī ir lielākas izmaksas par apkuri, kas nozīmē, ka projekts šiem cilvēkiem nav devis cerēto rezultātu. Savukārt, nesiltinot bēniņus, ar līdzīgām problēmām saskaras augšējo stāvu iemītnieki."

Trešais solis – apkures sistēmas renovācija.

"Vislabākais, kaut arī mazliet dārgāks variants, ir vertikālas apkures sistēmas vietā pāriet uz horizontālo apkures sistēmu ar individuāliem siltuma skaitītājiem katrā dzīvoklī. Ieguvumi no tā, pirmkārt, ir iespēja regulēt siltumu dzīvoklī, atbilstoši katra vajadzībām, otrkārt, aizejot uz darbu vai dodoties prom uz ilgāku laiku, samazināt siltuma padevi, treškārt, iespēja nama apsaimniekotājam individuāli strādāt ar parādniekiem, vajadzības gadījumā apkuri atvienojot. Ir mājas, kas naudas taupīšanas nolūkos izvēlas atstāt vertikālo apkures sistēmu, nomainot vienīgi vecos stāvvadus. Tādā gadījumā patērētā siltuma uzskaite notiek, izmantojot proporcionalitātes mērītājus (alokatorus). Metodiku, pēc kuras šajās mājās aprēķina maksu par siltumu, izvēlas, dzīvokļu kopībai vienojoties. Ir pastāvīgā un mainīgā izmaksu daļa, taču šīs sistēma liedz individuālu darbu ar parādniekiem, kas nozīmē, ka par nemaksātājiem maksā pārējie mājas iedzīvotāji."

Ceturtais solis – regulāra apkures sistēmas pārbaude un attālināta vadīšana (monitorings).

"Regulāra apkures sistēmas pārbaude nodrošina vienmērīgu siltuma padevi visos dzīvokļos, savukārt attālinātā vadīšana nodrošina to, ka operators, kurš strādā pie vadības pults, mājā radušās problēmas tūlīt pamana un novērš vai vajadzības gadījumā nosūta uz šo māju speciālistus. Tāpat ar attālināto vadības sistēmu, pēc iedzīvotāju lūguma, ir iespējams samazināt vai palielināt siltuma padevi siltummezglā."

Piektais solis – efektīvas ventilācijas sistēmas izveide.

"Šo soli ievērojot, zūd problēma, par kuru tik daudzi satraucas, proti, pelējuma veidošanās dzīvokļos pēc renovācijas. Lai ventilācija būtu efektīva, jānotiek gan gaisa pieplūdei, gan izplūdei. Gaisa pieplūde notiek caur ventilācijas vārstiem, ko ievieto vai nu logu rāmjos, vai fasādē (šo risinājumu lielākoties izmanto Hruščova tipa mājās). Savukārt gaisa aizplūde notiek caur ventilācijas šahtām, kas atrodas tualetē, vannasistabā un virtuvē. Ja gaisa pieplūdes vārstu nebūs un nenotiks gaisa apmaiņa, dzīvoklī krāsies mitrums un veidosies pelējums, tāpēc pareiza ventilācijas sistēmas izveide ir ļoti, ļoti svarīga. Ja dzīvoklī nav izveidoti gaisa pieplūdes vārsti, jāveic regulāra dzīvokļa vēdināšana. Vēl svarīga ir regulāra ventilācijas šahtu tīrīšana, kas saskaņā ar Latvijā esošo likumdošanu jādara reizi trīs gados."

PIELIKUMS "ZAĻĀ ISTABA" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1313-560d0753e1cc6.jpg

  • Komentāri (6)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!