Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 19. oktobris

+12°C
Vējš: Z 5.0 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Drosma, Drosmis, Elīna

Rūpējas par savu vizītkarti

Atslēgvārdi vide | vides piesārņojums

SIA "Nygaard International", ar kuras darbību Aizputes novada iedzīvotāji līdz šim nebija apmierināti, patlaban ievēro līgumā ar pašvaldību iekļautos noteikumus. "Viņi strādā, un mēs šķēršļus neliekam," apgalvo pašvaldības vadītājs Aivars Šilis.
Foto: Andris Gertsons

Piejūras pašvaldībās galvenās vides problēmas saistītas ar jūras krasta aizsardzību no cilvēka ietekmes – gan apbūves, gan kāpu izbraukāšanas. Bet iekšzemē raizes mēdz sagādāt lielfermas un cūkmeni.

Cīņa ar dāņiem galā

Aizputes novads ir tipiska iekšzemes pašvaldība. Novadā notiek aktīva lauksaimnieciskā darbība, to šķērso divi tranzītceļi: viens uz Rīgu un otrs uz Kuldīgu. Tomēr pašvaldības vadītājs Aivars Šilis saka: "Šobrīd ar spēcīgu vides piesārņojumu neesam saskārušies."

Ilgus gadus – vēl pirms Aizputes novada izveides – Lažas pagasts cīnījās ar cūkaudzēšanas kompāniju "Nygaard International", kas pieder dāņiem. Pagastā nožēloja, ka dota atļauja izbūvēt tik lielu kompleksu, kas iedzīvotājiem pastāvīgi radīja problēmas. Viņi sūdzējās, ka tiek izbraukāti ceļi, blakus fermai mētājas miruši dzīvnieki, bet pašas galvenās neērtības bija saistītas ar neciešamo smaku, kas pagalmos uzvēdīja, vējam iegriežoties no fermu puses.

Šā iemesla dēļ pašvaldība 2009. gada oktobrī noraidīja kompānijai "Nygaard International" piederošā kompleksa paplašināšanas ieceri. 14 tūkstošu cūku vietā gadā tika plānots nobarot 82 tūkstošus rukšu. Uzņēmums uzskatīja, ka šāds domes lēmums ir nelikumīgs, un vērsās tiesā, lai panāktu tā atcelšanu.

Pirms diviem gadiem tiesvedību izbeidza. Abām pusēm vienojoties, tika noslēgts administratīvais līgums. Tas paredz, ka fermu paplašināšanu drīkst veikt uz pusi mazākā apjomā nekā sākotnēji plānots – sivēnmāšu skaits būs 1500, bet gadā nobaros 35 līdz 38 tūkstošus cūku. Lai "Nygaard International" varētu turpināt darbu pie fermu paplašināšanas, vispirms jāizstrādā detālplānojums, kā arī jāveic jauns ietekmes uz vidi novērtējums.

"Situācija patlaban ir stabilizējusies – uzņēmums strādā, no cilvēkiem nav rakstisku sūdzību par smakām. Ja izmanto pašvaldības ceļus, to saskaņo ar pagasta pārvaldi, informē iedzīvotājus, ka izkliedēs uz laukiem mēslus, un atvainojas par neērtībām," stāsta A. Šilis. Pašvaldībā neesot manāmas aktivitātes, kas liecinātu, ka cūku audzētāji kaut ko dara, lai īstenotu paplašināšanās ieceri. "Varbūt būvniecību apturējis Āfrikas cūku mēris, iespējams, arī situācija noieta tirgos austrumu pusē." Novadā ir vēl viens cūku audzēšanas komplekss – SIA "Ozolāji cūkaudzētava". Arī par tās darbību pēdējā laikā sūdzību nav bijis.

Uzmana tautas modrā acs
Tāpat pašvaldībā uzskata, ka veiksmīgi risina atkritumu apsaimniekošanas jautājumus. Novadu šķērso lielceļi A9 un P112, un caurbraucēji mēdz savus atkritumus atstāt ceļmalās, konteineros autobusu pieturās, kā arī stāvlaukumos Kalvenes pagastā. Atkritumu kalnu dēļ tur iepriekš ik pa laikam bija vērojams nepatīkams skats. "Tur galvenokārt vainojami tālbraucēji, kas apstājas un izmeta savus gružus," spriež A. Šilis. Lai arī par kārtību lielceļa malās būtu jārūpējas valsts ceļu uzturētājam, to vajadzības gadījumā dara arī pašvaldība. "Mēs nevaram nelikties ne zinis un tikai gaidīt, kad ieradīsies ceļu uzturētājs. Tā tomēr ir mūsu vizītkarte," pamato domes priekšsēdētājs.

Bet ar neapzinīgiem pašu novada iedzīvotājiem, kas cenšas izmest savus atkritumus tam neparedzētā vietā, cīnās gan Pašvaldības policija, gan domes darbinieki. Viņi mājsaimniecības aicina slēgt līgumus par atkritumu savākšanu. Reizēm palīdz arī tautas modrā acs. A. Šilis min gadījumu, kad pēc mājas nojaukšanas būvgruži nonāca privātīpašnieka zemē: "Cilvēki ziņoja, likām savākt. Tā ka iedzīvotāji arī cits citu uzmana."

Rāda priekšzīmi

Pēc iespējas dabai draudzīgāk savu darbu plāno arī valsts pārvalde – apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsver, ka šai ministrijai ir jārāda piemērs citām un tas arī tiek darīts. Vispirms viņa piemin tā saukto zaļo iepirkumu: "Ja ir runa, piemēram, par papīru, vērtējam, vai pārstrādāts no otrreizējām izejvielām, vai iespējams kopēt un drukāt no abām pusēm." Taču tā kā valsts pārvaldē ir ieviesta elektroniskā pārvalde, ļoti daudzi procesi notiek elektroniskajā vidē un nav nepieciešamības dokumentus par katru jautājumu izdrukāt un pavairot. Darbinieki to arī izmanto un novērtē, līdz ar to papīra patēriņš tiek samazināts. Papīru cenšas izmantot pilnībā, piezīmes rakstot uz lapas, kas no vienas puses jau izmantota.

Tāpat, veicot iepirkumu par tīrīšanas pakalpojumiem, vērtē, kādi materiāli tiek izmantoti, cik tie ir videi draudzīgi un kādā apjomā to plānots darīt. Jau vairākus gadus spēkā ir VARAM rosinātais Ministru kabineta rīkojums par atkritumu šķirošanu ministrijām. "Tas attiecas uz papīru, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām. Ieviesti dalītās atkritumu vākšanas konteineri, no kurienes nogādā otrreizējai pārstrādei. Tie ir arī plastmasai, stiklam. Viens ir tas, kas birojā rodas, bet cilvēki tāpat dzer un ēd, tāpēc nepieciešams nodrošināt, lai arī šo iepakojumu var šķirot. Ir arī bateriju kastīte. Pasākumiem ūdens tiek iepirkts stikla pudelēs ar piebildi, ka tās nodod atkārtotai uzpildīšanai," R. Vesere apgalvo, ka darbinieki tiek motivēti dzīvot videi draudzīgi. Turklāt tā kā Rīgā dalīto atkritumu vākšana nav sakārtota, cilvēkiem iespējams sašķirotus atkritumus atnest arī no mājām un izmest ministrijas konteineros. VARAM darbiniekiem ir nodrošināta iespēja pie darbavietas atstāt velosipēdus. "Daudzi uz darbu brauc nevis ar mašīnām, bet ar velosipēdiem, nāk ar kājām," stāsta R. Vesere. Viņa apliecina, ka cilvēki iespējas dzīvot videi draudzīgi arī izmanto. "Pie mums lielākoties strādā tādi, kas ir zaļi domājoši, jo esam tāda ministrija."

Tiek apkopota arī citu ministriju informācija par dalīto atkritumu vākšanu, līdz ar to tām un arī valsts iestādēm jāveido šāda sistēma. "Lielākoties tas tiek ievērots. Vai notiek pārējais? Kā nu kurā iestādē," saka R. Vesere.

VARAM aicina zaļi dzīvot arī pašvaldībās un to iestādēs. Vai tas tiek darīts, atkarīgs no cilvēka faktora. "Ļoti svarīga ir izpratne, kādēļ mēs to darām, kas tālāk notiek un ko mēs no tā iegūstam."

PIELIKUMS "ZAĻĀ ISTABA" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1313-560d0753e1cc6.jpg

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!