Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 16. oktobris

+14°C
Vējš: D 7.2 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Daiga, Dinija

Šķelda izkonkurēja gāzi

Atslēgvārdi liepājas enerģija | siltumenerģija | dabasgāze | šķelda

Mazvērtīgie mežistrādes pārpalikumi, ko kādreiz meža izstrādātāji krāva kaudzēs un turpat mežā sadedzināja, tagad tiek sasmalcināti šķeldā, kas ir lēta un ekoloģiska izejviela siltuma ražošanai.

Kopš 2012. gada rudens uzņēmums "Liepājas enerģija" siltumenerģijas ražošanā līdztekus dabasgāzei sāka izmantot šķeldu. Tas ļāvis par 65% samazināt dārgo dabasgāzi siltuma ražošanai, to aizstājot ar lētāku atjaunojamo resursu, ko turklāt iegūst un ražo tepat uz vietas Latvijā. Vienlaikus tas uzņēmumam ļāvis samazināt maksu par siltumu tiem klientiem, kas to saņem centralizēti. Turklāt uzņēmumam ir ieceres palielināt šķeldas kā videi draudzīga kurināmā izmantošanu Liepājā.

"Viss sākās ar ļoti precīziem aprēķiniem, iepazīšanos ar citu valstu pieredzi," – tā šķeldas izmantošanu siltuma ražošanā skaidro "Liepājas enerģijas" vadītājs Anatolijs Suškovs. Tomēr pats sākums bijis daudzu faktoru kopums. Tas bijis pirms septiņiem gadiem. "Pirmkārt, mums bija skaidrs, ka agrāk vai vēlāk būs nepieciešama pamatīga vecā TEC rekonstrukcija – daži no tās katliem darbojās pat kopš 1951. gada," skaidro uzņēmuma vadītājs. "Otrkārt, dabasgāzes cenas auga aizvien straujāk, kas nozīmēja apkures sadārdzināšanos. Tātad bija jāmeklē risinājums. Treškārt, vajadzēja rūpēties par rezerves kurināmo, jo, ja pēkšņi kaut kas notiktu ar dabasgāzes piegādi, tas nozīmētu palikt bez apkures. Un, ceturtkārt, radās iespēja pieteikties Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumam siltumapgādes uzlabošanai."

Lai gan Latvijā bija neliela pieredze šķeldas izmantošanā par kurināmo, jaudas bija tik nelielas, ka liepājniekiem vērienīgāku pieredzi nācās meklēt Skandināvijas valstīs, Vācijā, Itālijā, Austrijā u. c. Kad tehnoloģijas bija iepazītas, veica ļoti precīzus aprēķinus, cik varētu izmaksāt jaunas – ar šķeldu darbināmas – koģenerācijas stacijas būvniecība Liepājā, cik gados tā atmaksātos, kāds būtu finansiālais ieguvums siltuma patērētājiem u. c. Tāpat bija jāveic tirgus izpēte saistībā ar šķeldu. "Tolaik lielāko daļu šķeldas eksportēja," atceras "Liepājas enerģijas" valdes loceklis Andris Štāls. "Bet mums ir aizdomas, ka šķeldas ražotāji bija gaidījuši vietējā tirgus atvēršanu, jo tas nozīmēja šī izejmateriāla noietu tepat uz vietas. Un aprēķini liecināja, ka šķeldas nepietrūkst."

To arī aizvadītās sezonas ir pierādījušas – norāda A. Štāls. Konkursā, ko uzņēmums ik gadu izsludina par šķeldas iepirkumu, piedāvājums ir gandrīz desmit reižu lielāks, nekā uzņēmumam pašlaik nepieciešams.

2012. gada septembrī Kaiju ielā 33 atklāja ar ES struktūrfondu līdzfinansēto un uzņēmuma "UPB" uzbūvēto jauno biomasas koģenerācijas staciju, kas vienlaikus ražo gan siltumu, gan elektroenerģiju. Jau pirmā apkures sezona ļāva atteikties no 15% dabasgāzes, aizstājot to ar šķeldu. Vienlaikus arī sezona ar jauno pieredzi rādīja, ka šāds ceļš ir turpināms, un jau pēc gada – 2013. gada oktobrī – Kaiju ielā 33 atklāja arī divus jaunus apkures katlus, kurus tāpat kurina ar šķeldu. Tādējādi nākamās apkures sezonas beigas apliecināja, ka ieguvums ir ļoti veiksmīgs – 65% agrāk izmantotās dabasgāzes aizstāta ar šķeldu, kas ir atjaunojams un videi draudzīgs kurināmais. Kurināmā dažādošana līdz ar citiem pēdējos četros gados realizētajiem investīciju un attīstības projektiem līdz šim ļāvusi samazināt gala tarifu patērētājiem par 22%. Savukārt gaidāmās, 2015./2016.gada apkures sezonas tarifu samazinājums būs aptuveni vēl par 8%.

Izvērtējot ieguvumus, "Liepājas enerģijas" vadītāji uzsver, ka tie ir divu veidu – valsts mēroga un lokālie, kas dažviet arī pārklājas. Izvērtējot ieguvumus valsts mērogā, A. Suškovs uzsver: pirmkārt, šķeldas izmantošana apkurē samazina vajadzību valstij importēt dabasgāzi, otrkārt, ja par izejvielu izmanto vietējo izejvielu, tas nozīmē, ka Latvijā cilvēkiem ir darbs pie tās sagatavošanas, treškārt, tas ir videi draudzīgs kurināmais. Arī lokālo ieguvumu ir vesela virkne: ir samazināts dabasgāzes apjoms, kas nomainīts pret dabai draudzīgu un atjaunojamu kurināmo resursu, vairākkārt ir samazināts apkures tarifs un  vienmēr pastāv iespēja dabasgāzi izmantot kā rezerves variantu, ja kādu no jaunajām iekārtām uz laiku nāktos apturēt. 

Un tieši tāpēc, ka šis projekts ir veiksmīgi ieviests un sevi vairākas sezonas pierādījis darbībā, "Liepājas enerģija" jau strādā pie tālākiem projektiem, lai paplašinātu šķeldas izmantošanu par  kurināmo centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai Liepājā. A. Suškovs stāsta, ka atsevišķos pilsētas mikrorajonos uzņēmumam vēl ir nelielas gāzes katlumājas, taču nav ekonomiski izdevīgi katru no tām pārveidot par atbilstošu kurināšanai ar šķeldu – tas būtu ļoti dārgi un neefektīvi. Tāpēc uzņēmuma speciālisti jau veic aprēķinus, lai īstenotu projektu par šo mazo katlumāju apvienošanu grupās, attiecīgajos mikrorajonos uzbūvējot katrā vienu lielu ar šķeldu kurināmu katlumāju. Tas gan ir tālākas nākotnes, nevis nākamā gada, jautājums.

A. Suškovs neslēpj: kad vēl tikai radās ideja par šķeldas izvēli kurināšanai un jaunās koģenerācijas stacijas būvēšanu, šim projektam bijis daudz pretinieku un nācies ieguldīt lielu darbu, lai veiktu aprēķinus un situācijas izpēti, kas runātu par labu jaunajām iecerēm. Par vienu no galvenajiem aspektiem, kāpēc šis projekts vispār bija iespējams, viņš uzsver to, ka Liepājā bija saglabāta centralizētā siltumapgāde, lai gan pirms tam namu apsaimniekotājiem bijušas dažādas ieceres, kā nodrošināt siltumu, pie katras mājas vai māju grupām veidojot nelielas katlumājas. "Tad mums nekas nebūtu izdevies," rezumē A. Suškovs.

Turklāt, lai vēl vairāk varētu samazināt apkures izmaksas, līdztekus apkures ražošanas modernizācijai "Liepājas enerģija" katru gadu veic uzņēmumam piederošo siltumtrašu rekonstrukciju, ko pilnībā paredzēts pabeigt 2020. gadā.

Zināšanai

Šķelda ir augstvērtīgs mežizstrādes blakus produkts, ko iegūst no meža izstrādes pārpalikumiem, kā arī no mazākas nozīmes vai bojātas koksnes.

Siltumsūkņa ekoloģiskais komforts

Būvējot māju mūsu platuma grādos, viens no būtiskajiem jautājumiem ir siltuma nodrošināšana miteklī. Pieredze liecina, ka daudzu māju saimnieki vairs neizvēlas vienu apkures veidu, bet kombinē vairākus, tādējādi ilgtermiņā kļūstot par finansiāliem ieguvējiem. Viens no šādiem cilvēkiem ir liepājnieks Jānis Sīlis, kuram mājās ir četru veidu siltumnesēji: gāzeskatls, siltumsūknis gaiss/gaiss, siltumsūknis gaiss/ūdens un papildus vēl saules kolektors, ar kuru saulainajās dienās silda ūdeni, kas nepieciešams saimniecības vajadzībām. Tik plaša kombinācija izvēlēta divu iemeslu dēļ: pirmkārt, rūpējoties par mazākām izmaksām un, otrkārt, tāpēc, ka Jānis pats profesionāli nodarbojas ar siltumsūkņu un citu siltumražošanas iekārtu uzstādīšanu, un tas ir veids, kā parādīt šīs iekārtas darbībā un to priekšrocības.

Pirmais viņa mājā bija gāzes apkures katls, bet, saprotot, ka gāzes cenas tikai celsies, saimnieks sāka domāt par alternatīvām.

Siltumsūknis ir apkures iekārta, kas siltuma ražošanai izmanto mums apkārt esošajā vidē – augsnē, ūdens krātuvēs, dziļurbuma ūdenī un gaisā – akumulēto saules enerģiju.

Iemesli, kāpēc izvēlēties siltumsūkni kā vienu no apkures veidiem vai pat kā vienīgo, pēc Jāņa domām, ir jāvērtē no trīs svarīgām pozīcijām. Pirmkārt, izmaksas. Siltumsūkņu uzstādīšanas izmaksas atkarībā no izvēlētā veida var svārstīties no 1500 eiro līdz pat 8000 eiro. Otrkārt, mājā dzīvojošo cilvēku dzīvesveids. Siltumsūknis kā izvēle ir ērts darbā un arī brīvajā laikā aizņemtiem cilvēkiem, kam nav laika kurināt malkas katlu. Jānis pats savā mājā esošās apkures sistēmas kombinē atbilstoši laika apstākļiem. Saules kolektors silda ūdeni, agrākos rudeņos un pavasaros mitekli silda ar siltumsūkņiem, bet, kad temperatūra laukā pazeminās zem –20 grādiem, palīgā nāk gāzes apkure.

Uz jautājumu, kāpēc rosinātu izvēlēties siltumsūkni, Jānis no savas pieredzes min konkrētus iemeslus. Tas ir ekoloģiski, jo šim apkures veidam nav izmešu. Tas ir komforts, jo darbība notiek pilnā automātiskā režīmā. Un tās ir iespējas variēt izmaksas. Turklāt avārijas gadījumā siltumsūknis automātiski ieslēdz citu siltumavotu, kas nozīmē, ka miteklis nepaliks bez apkures. Siltumsūkņus var izmantot arī daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kur ierīkota individuālā siltuma uzskaite. Tos var izmantot arī sabiedrisko un ražošanas ēku apsildīšanai.

Dabai draudzīgi kurināmā veidi

Malka – koksnes gabali, ko jau gadsimtiem ilgi izmanto par kurināmo. Malka paredzēta sadedzināšanai krāsnī, kamīnā, plītī vai ugunskurā siltuma un reizēm arī gaismas iegūšanai, ēdiena pagatavošanai. Malku parasti iegūst no kokiem, kurus nav ekonomiski izdevīgi izmantot kokrūpniecībā. Šis joprojām ir viens no populārākajiem kurināmajiem arī mūsdienās.

Koksnes šķelda – augstvērtīgs kokapstrādes blakusprodukts. To iegūst, sasmalcinot zāģmateriālu atgriezumus. Par kvalitatīvu kurināmo to izmanto speciālās katla krāsnīs. No šķeldas ražo arī skaidu plāksnes un briketes, tās izmanto biomasas energoražotnēs, kā arī lauksaimniecībā, dārzkopībā un citur.

Kokskaidu granulas – ciets biokurināmais, kas ir viens no ērtākajiem un efektīvākajiem atjaunojamās enerģijas avotiem. Granulu ražošanas procesā koksnes masu (zāģskaidas, šķeldu, malku) vispirms sasmalcina, tad žāvē, pēc tam samaļ, sapresē un beidzot atdzesē. Tādējādi izveidojas 6 līdz 10 mm diametra granulas, kas nesatur nekādu piedevu, izņemot dabīgo koksni. Šādu kurināmo ir ērti lietot kā mājsaimniecībā, tā arī rūpnieciskās automatizētās sistēmās.

Salmi – ekoloģisks un lēts kurināmais materiāls, ko izmanto kurināšanai speciālos salmu apkures katlos. 4–5 kg salmu spēj aizstāt vienu litru dīzeļdegvielas, kas ir daudzreiz dārgāka par salmiem. Lai darbinātu 1000 kW apkures katlu vienu stundu ar pilnu jaudu, ir nepieciešami 300–350 kg salmu. Viens rullis, kas sver vidēji 300 kg, maksā apmēram 7–10 eiro. Īpaši izdevīgi salmu apkures katli ir cilvēkiem, kam pašiem pieder lauksaimniecības zeme, no kuras katru gadu iegūst salmu ruļļus.

Siltumsūkņi – apkures iekārta, kas siltuma ražošanai izmanto mums apkārt esošajā vidē – augsnē, ūdens krātuvēs, dziļurbuma ūdenī un gaisā – akumulēto saules enerģiju. Siltumsūknis darbojas tāpat kā ledusskapis, tikai otrādi:  ledusskapis pārvieto siltumu no iekšienes uz āru, bet siltumsūknis – no āra uz iekšu.

PIELIKUMS "ZAĻĀ ISTABA" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1314-560d0782ce1e7.jpg

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!