Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 12. decembris

Vārdadiena: Iveta, Otīlija

Upes izsmeltas, saule vēl priekšā

Atslēgvārdi elektrība |

Foto: Egons Zīverts

Elektrības ražošana no vēja, saules un citiem atjaunojamajiem energoresursiem ir Latvijas nākotne, uzskata enerģētikas eksperte Dagnija Blumberga. Taču pašlaik nesakārtotas valsts politikas dēļ tas pārvērties par atsevišķu cilvēku biznesa projektiem.

"Nozare ir pārsubsidēta"

Viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc ir jāmeklē un jāīsteno jauni ceļi elektrības ražošanai, ir dabasgāzes augstā cena. To iepirkt ir dārgāk nekā importēt elektrību, norāda RTU profesore, enerģētikas un vides zinātņu eksperte D. Blumberga.

Tikmēr, piemēram, vējam Latvijā ir liels potenciāls – tūkstoš megavatu jūrā un pustūkstotis megavatu uz sauszemes. Te paveras lielas tā izmantošanas iespējas. Kā panākt, lai to darītu? Ir vajadzīgs atbalsts no valsts, lai īpašniekam būtu izdevīgi šādus projektus realizēt, atbild eksperte. "Bet patlaban nozare ir pārsubsidēta, tāpēc arī saka – elektrība no atjaunojamajiem energoresursiem ir dārga. Bet, ja OIK būtu sabalansēta, tas būtu visām pusēm izdevīgi."

Arī biogāzes stacijas, ja tās izmanto efektīvi, tas nozīmē, ne tikai elektrības, bet arī siltuma ieguvei, ir ļoti atbalstāmas, uzskata D. Blumberga. Tām izmanto vietējo izejvielu, lielākoties atkritumus. Ja šāda stacija ir, piemēram, pie liellopu fermas, tad kā papildu izejvielu var izmantot arī zaļo masu – zāli, kukurūzu, lapas u. c. Taču zaļā masa nevar būt galvenais ražošanas līdzeklis. Jo tad tās audzēšanā patērētais enerģijas apjoms būs pārāk liels, lai elektrības ražošana būtu ekonomiski pamatota.

Vajag jaunas tehnoloģijas

Siltumu un vienlaikus elektrību iespējams iegūt arī no biomasas – šķeldas, koksnes granulām. Taču vērā jāņem, ka nelielas stacijas – tādas, kuru jauda ir mazāka par pusotru megavatu, – būvēt nav izdevīgi. Tam vajadzīgās investīcijas, salīdzinot ar ieguvumu, ir pārāk lielas, tās var atmaksāties tikai 15 līdz 20 gadu laikā.

Savukārt Latvijas upju potenciāls no elektrības ieguves viedokļa jau ir praktiski izsmelts. Hidroelektrostacijas jau ir uzbūvētas visur, kur to bija iespējams izdarīt. "Vienīgi, ja nāks jaunas tehnoloģijas, kur turbīnas griež straume, un nav nepieciešams neko uzplūdināt, tad vēl ir iespējas nākotnē," saka profesore.

Bet ļoti lielas perspektīvas ir saulei. Latvijā saules radiācija ir ļoti augsta, augstāka nekā, piemēram, ziemeļvalstīs. "Mēs esam Vācijas līmenī." Vienīgais šķērslis saules kārtīgai izmantošanai ir tas, ka šādiem paneļiem nepieciešamas lielas investīcijas. "Ir jāpagaida, kad tehnoloģijas kļūs lētākas."

Runājot par enerģijas iegūšanu no atjaunojamajiem resursiem, profesore vairākkārt piemin, ka tehnoloģijas šajā nozarē visu laiku attīstās. Tādēļ par tiem projektu attīstītājiem, kuri izmanto vai plāno izmantot, piemēram, jau lietotas vēja turbīnas, viņa saka: "Tā nav nākotne."

No viļņiem un aļģēm

Bez jau pieminētajām metodēm, kā iegūt elektroenerģiju no dabas un apkārtējās vides, ir vēl arī citas. Viena no tām – viļņu enerģijas uzkrāšana. Šajā jomā darbojas arī Liepājas Universitātes pētnieki Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūta paspārnē, kā arī Dabas un sociālo zinātņu fakultātē, viņi sadarbojas ar speciālistiem no RTU un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas. Viens no pētniekiem, LiepU rektors Jānis Rimšāns šajā jomā saskata lielu potenciālu. Latvijā esot arī komercfirmas, kas šādas iespējas pēta.

"Tas notiek, bet tas nav tik ātri," par elektrību no viļņiem un citām mazāk populārām tehnoloģijām saka D. Blumberga. Viņa min vēl vienu virzienu, kurā strādā zinātnieki: ir arī plāni jūrā audzēt aļģes, lai izmantotu tās biomasai un pēc tam elektrības ražošanai.

Ja ne latvieši, tad zviedri

Jau rakstīts, ka Liepājas pusē pēdējo gadu laikā pavīdējuši un apspriesti vairāki vērienīgi projekti par atjaunojamu resursu izmantošanu elektrības ieguvei. Vēja parki Rucavas un Durbes novadā, jūrā pretī Kurzemes krastiem, biogāzes ieguve Vaiņodes novadā. Neviens gan līdz fiziskai īstenošanai nav ticis.

Lielu vēja parku jūrā plāno uzņēmums "Baltic Wind Park". Pagaidām notiek pētījumi un datu analīze, iepriekš "Kurzemes Vārdam" sacījis uzņēmuma pārstāvis Andrejs Siliņš. Taču sākotnējās apspriešanas sanāksmēs no iedzīvotājiem izskanēja arī projekta asa kritika. Toreiz projekta attīstītāji arī informēja, ka jūras vēja parka budžets lēšams ap 500 miljoniem eiro, no kuriem lielākā daļa būs aizņēmums, mazākā – uzņēmuma īpašnieku finansējums.

Arī milzu nauda, kas nepieciešama šāda projekta īstenošanai, iedzīvotājus dara uzmanīgus un liek uzdot jautājumu: vai tas vispār ir reāli?

"Zviedri saka – ja jūs paši negribat jūrā būvēt, tad mēs esam gatavi to darīt, arī Latvijas ūdeņos," uz to atbild D. Blumberga.

Kur to lēto var dabūt?

"Tā ir tāda leģenda, mīts, ka tas ir tikai iedzīvošanās līdzeklis uzņēmējiem," uz jautājumu, vai zaļā enerģija ir Latvijas nākotne, vai tikai bizness atsevišķiem cilvēkiem, saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Kā konsultants enerģijas un vides jautājumos viņš strādājis ne vien Latvijā, bet arī Rietumbalkānu valstīs, Ukrainā, ES, teikts www.energymap.lv.

J. Ozoliņš piebilst, ka jebkurai uzņēmējdarbībai pēc savas būtības jābūt uzņēmējam izdevīgai. Taču Latvijā katra ar atjaunojamo energoresursu jomu saistīta lieta tiekot pārvērsta par politisku jautājumu.

"Bet ar ko tad mēs varam aizpildīt savu enerģijas bilanci? Kur tā vienkārši un droši to lēto enerģiju varam dabūt? Enerģija nav nekas mistisks, kas kaut kur rodas. Tā ir kaut kur jāsaražo." Visā pasaulē enerģētikas joma ir dinamiskā attīstībā, visu laiku kaut kas tajā mainās. "Jo vairāk saražosim tepat, aiz savas sētas, jo drošāka būs dzīve," enerģētiķis piebilst, ka arī nelielie vēja, ūdens un citu resursu izmantošanas projekti palīdz Latvijas enerģētikas bilanci aizpildīt.

Turklāt Latvijai vēl esot daudz neizmantotu iespēju jaunu tehnoloģiju un citu inovāciju radīšanai šajā jomā.

D. Blumberga uzskata, ka pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šo nozari varētu sakārtot. J. Ozoliņš piekrīt, ka subsīdijas ir jāpārskata, tomēr ministrs ar skaļiem paziņojumiem pašlaik nozari kompromitējot. "Kad jāparāda spēks, tad ir par švaku," viņš piebilst par politiķu attieksmi.

Uzziņai

/ Vēja enerģētikā tiek izmantota gaisa masu kinētiska enerģija atmosfērā. Šī nozare strauji attīstās visā pasaulē, tajās saražotā elektrība sastāda ap 1,3 % no visas pasaules patēriņa. Visvairāk vēja elektrostaciju uzstādīts Eiropā.

/ Hidroenerģētika par enerģijas avotu izmanto ūdens plūsmas potenciālo enerģiju. Absolūts līderis hidroenerģijas ražošanas jomā uz vienu cilvēku ir Islande.

/ Saule uz Zemi izstaro lielu daudzumu enerģijas. Enerģija rodas Saulē notiekošo kodolsintēzes reakciju rezultātā. Fotogalvaniskie (solārie) elementi šo enerģiju var uztvert, sakrāt un pārvēst elektrībā.

/ Ja vienu metru augsts un 25 metrus garš vilnis triecas pret krastu, atbrīvojas aptuveni 120 tūkstošu džoulu potenciālās enerģijas. Ja to pārvērstu elektriskajā enerģijā, tās pietiktu galda lampas spuldzes kvēlošanai aptuveni vienu stundu. Viļņu jauda piecu kilometru garas krastmalas posmā ir aptuveni 10 miljardi džoulu vienā stundā jeb 2,5 megavati. Tas būtu pietiekami 500 māju apgādāšanai ar elektroenerģiju. Elektroenerģiju var ražot, izmantojot okeāna viļņu kustības enerģiju.

/ Ģeotermālās elektrostacijas izmanto Zemes dzīlēs esošo iežu siltumu, lai pārvērstu ūdeni tvaikā. Tvaiku var izmantot elektrības ražošanai vai apsildei.

/ Biogāze ir gāze, kas sastāv no 50–70 % metāna (CH4) un 30–50 % ogļskābās gāzes (CO2). Rūgšanas procesā no bioatkritumiem izdalās biogāze, ko līdzīgi parastai dabasgāzei var lietot tehnoloģiskiem mērķiem, apsildei un elektroenerģijas iegūšanai. To var uzkrāt, pārsūknēt, saspiest, izmantot automobiļu uzpildei vai pārdot kaimiņam.

Avots: www.energymap.lv

Uzziņai

Liepājā un apkārtējos novados ir (2011. gada dati):

/ 8 koģenerācijas stacijas, kas darbojas ar fosilajiem resursiem;

/ 5 biogāzes koģenerācijas stacijas;

/ 26 vēja elektrostacijas;

/ 7 hidroelektrostacijas.

/ Kopš 2012. gada darbojas viena biomasas stacija – tā ražo siltumu un elektrību uzņēmumā "Liepājas enerģija".

Egona Zīverta foto

26.05.2011 - 0294

Elektrību ražo gan atkritumu poligonā "Ķīvītes", gan turpat līdzās esošajā Grobiņas vēja parkā. Eksperti saka: jo vairāk saražos tepat Latvijā, jo drošāk te būs dzīvot.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!