Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 22. maijs

+12°C
Vējš: DA 3.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Emīlija

Vispirms velobraucēji un gājēji  (20)

Atslēgvārdi satiksme | riteņbraucēji | gājēji | veloceļi

Starp satiksmes dalībniekiem galvenie ir riteņbraucēji un gājēji, automobilistu intereses lai nāk pēc tam. Ceļu standartiem ir jābūt pakārtotiem šādai prioritāšu secībai. "Bet mums ir tieši otrādi," saka velosipēdists, autobraucējs un Liepājas galvenais pilsētplānotājs ARVĪDS VITĀLS.

Viņš nesen piedalījies starptautiskā meistarklasē, ko rīkoja "Firma L4", uzņēmums, kurš projektējis veloceļus gan Pulvera, gan Zirņu ielā. Meistarklasē pieredzē dalījās velobraukšanas paraugvalstu Nīderlandes un Dānijas ceļu projektētāji, arī viņu kolēģi rīdzinieki un riteņbraucēji. Tāpēc, jautāts par vajadzīgajiem uzlabojumiem veloinfrastruktūrā Liepājā, Arvīds salīdzina dažādo pieredzi. Lai gan Dānijā projektē jau četrjoslu veloceļus, daudz ir arī līdzīgi risināmu problēmu. Nepārskaitām, vai Liepājā jau ir 40 vai vairāk kilometru gari veloceļi, bet pievēršamies tam, kā vēl trūkst.

"Velobraukšanas topa valstīs Nīderlandē un Dānijā ļoti seko līdzi tam, lai riteņbraucējam būtu komforts gan ceļā, gan galapunktos. Lai ir, kur riteni turēt mājās, dzīvoklī vai speciālās slēgtās nojumēs pagalmos. Nīderlandē tas viss ir paredzēts dažādos standartos, ēku plānos iezīmēts, ka tādām vietām jābūt. Jābūt ērtam velosipēdista ceļam pilsētvidē, un jābūt novietnei galapunktā – darbavietā, skolā, bērnudārzā, veikalā. Ja tas viss ir savienots, tad sistēma strādā. Liepājā daudzviet velonovietnes jau ir. Bet tikko saņēmu e-pastu no K. Ūliha ielas iedzīvotāja, ka, renovējot daudzdzīvokļu mājas pagalmu, tajā liek velostāvvietas – "šķīvju turētājus", kuros riteņi gāžas. Te izpaužas projektētāju izpratne par drošām un stabilām stāvvietām. Ko varēju atbildēt – no iedzīvotājiem atkarīgs, ko pagalmos izvieto."

Būvvaldes un Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls, kurš ir gan riteņbraucējs, gan autovadītājs, komentē: "Progress ir tajā, ka vispār izdomāts, ka vajag stāvvietas. Nākamais solis ir saprast, ka tās vajag kvalitatīvas." Pilsētplānotājs piebilst, ka vēl lielāks progress būtu, ja ierīkotu arī nojumi, kaut vai tikai ar jumtiņu: "Šī lieta nepavisam nav attīstīta. Varbūt, ka mājā ir iedzīvotāju grupa, kas to var ietekmēt un panākt."

Arvīds atzīst: "Arī pats esmu pārkāpis noteikumus, braucis pāri ielai pie sarkanās gaismas, paskatoties iepriekš, ka neviena mašīna nenāk. Tāpat dara riteņbraucēji gan Rīgā, gan Holandē, gan Dānijā, jo viņiem nepatīk nokāpt no divriteņa. Rīgā dažās vietās pie veloceliņiem krustojumos ierīkotas margas, pie kurām pieturēties, stāvot un gaidot, kamēr iedegsies zaļā gaisma. Ārzemnieki stāstīja, kā ieprogrammēt luksoforu signālus, lai velosipēdistam pēc iespējas mazāk būtu jāstāv pie krustojuma, taču problēma esot tik un tā. Arī mūsu velobraucēji dusmojas par luksoforiem, īpaši Zirņu ielā, dusmojas par to, ka nav velojoslu uz ielas. Bet jāatceras, ka šī ir tranzītiela, un tajā uz brauktuves veloceļš nedrīkst būt."

Vai ar tagadējo pieredzi veloceļu neprojektētu pavisam citur – kādā no klusajām, paralēlajām ielām, prom no tranzīta dzīslas? "Velotransporta attīstības shēmā ir iezīmēts galvenais veloceļš no Ezerkrasta mikrorajona uz centru pa Pļavu ielu vai pa Amatas ielu. Tās ir klusas un mierīgas ielas. Kad projektēja Zirņu ielu, bija jāizšķiras – liekam tur veloceļu vai ne. Mēs izvēlējāmies likt. Pļavu iela šim mērķim būtu ideāla, bet risinājums atkarīgs no naudas. Ārzemju speciālisti uzsvēra – ja vēlas veidot veloceļu, tad tas nav iespējams bez pilnīgas ielas rekonstrukcijas, situācija ir jāskatās kopumā. Būtiska nianse – Nīderlandē un Dānijā ielu platums starp apbūvi ir 35 – 40 metri, un tādā platumā var ielikt visu nepieciešamo. Mums ielu platums ir tikai 13 – 15 metru, sevišķi  jau vecajā apbūvē. Tātad no kaut kā jāatsakās. No zaļajām zonām vai autostāvvietām. Speciālisti iesaka šauru ielu veidot par gājēju un velo ielu, kurai auto var izbraukt cauri tikai ar 30 kilometriem stundā, un mašīnai nav priekšroka. Tā, lai piegādes transports varētu piebraukt, tā tas tiek risināts vecpilsētās un vēsturiskos centros. Bet no cita skatpunkta raugoties – kāda ir satiksmes intensitāte? Mums velosipēdistu vēl nav tik daudz." Lai gan, jo vairāk veloceļu, jo vairāk riteņbraucēju.

Lielākā velotīkla problēma Liepājā ir pārrāvumi tajā. Piemēram, Aldaru ielā ir viens no labākajiem veloceļiem, bet tam nav savienojuma ar Kaiju ielu un Tramvaja tiltu, tas apraujas arī ielas otrā galā. Šogad izbūvēja veloceļu Turaidas ielā, bet pietrūka naudas vēl 300 metriem, lai to savienotu ar Zemgales ielas veloceļu. Šādi pārrāvumi ir arī citur. Pilsētplānotājs: "Tādi posmi būtu jārealizē. Arī savienojumi ar Grobiņu un Nīcu ir nepieciešami. Un daudzviet vēl jāpazemina ietvju apmales."     

Velosipēdistiem nepatīk arī margas pie dzelzceļa pārbrauktuvēm un krustojumiem. Šādas barjeras ir pie K. Ūliha ielas un Kūrmājas prospekta krustojuma, bet velosipēdisti brauc tām apkārt. "Kaut kādu uzmanību tās tomēr piesaista. Varbūt risinājums nav pats veiksmīgākais, tomēr nozīmīgs, it īpaši bērnu dēļ, kuri arī brauc ar divriteņiem. Ļoti neveiksmīgas ir barjeras pie dzelzceļiem – starp tām var izbraukt, bet tad jābūt ļoti pārliecinātam par savām velospējām," stāsta Arvīds, "taču, ja ir velopiekabe ar bērniem vai velosomas uz divriteņa, cauri netiec. Šādas barjeras ir iekļautas dzelzceļa standartos, esam mēģinājuši to ietekmēt, piedāvāt citus risinājumus, bet "Latvijas dzelzceļš" ir nepielūdzams." 

Turpmākajos pāris gados nozīmīgs ieguvums būs veloceļa izbūve, rekonstruējot Tramvaja tiltu. To paplatinās velosipēdistu un gājēju ērtībai, ierīkos 3,5 metrus platas ietves un veloceļus. Projektētājiem dots uzdevums atrast vietu veloceļam abās Lielās ielas pusēs līdz Liepājas Universitātei. Pirmās skices Būvvaldē saņemtas, bet tās nebūs pēdējās. Veloceļu trūkst arī virzienā no ezera uz jūru. Viens no tādiem varētu tapt, rekonstruējot Peldu ielu no Malkas ielas līdz Liepu ielai.

Kā Dānijā un Nīderlandē ir izdevies pārsēdināt tik lielu sabiedrības daļu uz velosipēda? Nīderlandiešiem, 17 miljoniem iedzīvotāju, pieder 19 miljoni divriteņu. Tā ir valsts ilgtermiņa politika, mērķtiecīgi realizēta pēc tam, kad piedzīvoti milzīgi automašīnu sastrēgumi un gaisa piesārņojums – stāsta Arvīds. Aigars Štāls uzskata: "Tas ir politiķu uzdevums. Un mediju uzdevums ir izglītot. Jāstrādā ar jauniešiem un bērniem, te svarīgs ir nevalstiskais sektors. Velosipēdistam ir jābūt priekšrokai."

Liepājas riteņbraucēju padomi, kā glabāt divriteni ziemā?

* Turēt tīru un sausu.

* Ieeļļot.

* Turēt sausā vietā.

* Tā, lai smagums nebalstītos uz riepām – piekārt pie sienas vai griestiem vai arī nolikt ar riteņiem uz augšu.

Aktīvs riteņbraucējs Andis Šakers-Pelcmanis iesaka izmēģināt velomaršrutus ārpus Liepājas

  * Izbraukt veco Ventspils dzelzceļu līdz Kapsēdes akmenim.

  * Populārs ir Aizputes vecais dzelceļš, tagad saukts par Grobiņas velobāni.

  * Līdz Vārtājai var aizbraukt pa Priekules veco dzelzceļu, uz kuru var nokļūt, aizbraucot no Liepājas uz Cimdeniekiem.

  * Gar Liepājas ezeru uz Reiņiem.

  * Pa pludmali uz Bernātiem, tālāk var braukt uz Pūsēnu kāpu un Jūrmalciemu.

  * Katram savi maršruti jāizmēģina un atklāj pašam. Lai interesantāk, Andis krāj braucienus uz muižām, pilsdrupām un pilskalniem.

  * Var mašīnā ielikt velosipēdus un aizbraukt uz Ventspili vai Sventāju un izbaudīt turienes veloceļus. Vai uz Kuldīgas apkaimi, kur izveidoti interesanti "punktu" velomaršruti.

  * Garos braucienos, kas aizņem visu dienu, jānodrošinās ar pumpi, rezerves kameru, montēšanas lāpstiņām un jābūt pārliecinātam, ka bremzes ir kārtībā.

  * Reti, bet var noderēt arī gāzes baloniņš, lai atgaiņātos no kāda suņa. Bet vēl svarīgāk ir likt galvā ķiveri un uz deguna brilles, it sevišķi, ja brauc pa šoseju, kur bieži vien kāds priekšābraucošs auto augšup uzmet akmeni vai acī var ielidot kāds kukainis.

  * Ārpus pilsētas labāk doties ar velosipēdu, kuram platākas riepas, jo ceļi reizēm pārvēršas par bezceļiem.

PIELIKUMS "ZAĻĀ ISTABA" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1313-560d0753e1cc6.jpg

  • Komentāri (20)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!