Svētdiena, 1. novembris Ikars
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Zālēdāju misija: pļavas un ezers atgriežas

Iztālēm saredzamais zilais ezera spogulis ir pirmais, kas krīt acīs, izkāpjot no auto pie Papes dabas parka aploka vārtiem. Tādu senāk saskatīt nevarēja. Atceros krūmājus, brikšņus, alkšņus, aizlaistus kamolzāles un dadžu laukus.

Zālēdāju misija: pļavas un ezers atgriežas
Tauru bara malās stāv sargi. Bet atsevišķi no bara turas ap 20 gadus vecā tauru govs, iespējams, vecākā govs Latvijā. Jo vecāks lops, jo garāki ragi. (Foto: Ģirts Gertsons)
26.09.2020 06:00

Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Ainava mainījusies

Pirms 21 gada šurp no Nīderlandes atveda pirmos lielos zālēdājus, astoņpadsmit savvaļas zirgu pēctečus, lai tie te pildītu savu misiju – dzīvotu, vairotos, ganītos Papes ezera krasta krūmos, brikšņos un kādreiz kultivētās ganībās. Kāpēc? Lai šeit atjaunotos palieņu pļavas, lai atgrieztos floras un faunas daudzveidība. Tā sākās Papes dabas parka veidošana. Dabas parku nodibināja piecus gadus vēlāk. Pēc vairākiem gadiem zirgu ganāmpulku papildināja arī taurgovis. Parks aizņem apmēram 10 tūkstošus hektāru ezera un tā apkārtnes teritorijas. Vairāk nekā pusē parka ir aizsargājamie biotopi, pavisam 22 dažādi Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi, no tiem 14 – Latvijā īpaši aizsargājami biotopi.

Kopš te valda lielie ievestie savvaļas zālēdāji, zirgi un tauri, ainava ir mainījusies.

Brušvītu pļavās ezera malā vairs nav niedru, rāda un stāsta Papes dabas parka reindžers, vienlaikus gids un projektu vadītājs Ints Mednis. Krastā noganīto niedru vietā izaugušas plašas purva miršu audzes. Sīkais, rūgteni smaržojošais krūmiņš, saukts arī par balzamkārklu, ir viena no vēsturiskajām Rīgas balzama sastāvdaļām, bet tagad – reti sastopams un aizsargājams, nabadzīgu, applūstošu augšņu augs, govīm un zirgiem negaršo. Niedres lopi noēduši, un balzamkārkliņš, ieraudzījis gaismu, nu vareni sazēlis. Krasta klajums ļauj atsperties vējam, viļņoties ūdenim. Tā šeit, Brušvītos, izveidojusies vienīgā vieta Papes ezerā ar attīrījušos, smilšainu ezera krastu. I. Mednis to sauc par dzīvnieku pludmali, bet arī cilvēki šeit peldoties. Drīzāk droši vien plunčājas, jo ūdens ir sekls. Kontrasts ir ezera pretējais krasts, kur paveras augsta niedrāja siena, krasts staigns un dūņains.

“Kad sākām darboties, te bija liela zāle, pļavu augu sugas. Šeit bija Brušvītu ciems ar divpadsmit mājām. Augsne nabadzīga, ciems nebija bagāts – ļaudis ganīja lopus, gāja ezerā, ķēra zivis, dzīvoja pieticīgi. Padomju laikos pāri gāja meliorācija, daudzas mājas nojauca, sacēla jaunas Kalnišķos, cilvēki pārgāja uz ciematu. Kā jau toreiz, kad bija tā politika neļaut dzīvot viensētās, jo tad nevar cilvēkus izkontrolēt. Neļāva turēt vairāk par vienu govi, bet, lai to izturētu, visas grāvmales bija izpļautas. Jauniešiem tāda dzīve nebija interesanta, un viss beidzās. Te var redzēt – pļavā gar krastu uzbērts izdedžu dambis, līdzīgi kā Liepājas ezerā. Šī zeme tajos laikos bija “Sarkanā metalurga” palīgsaimniecība,” stāsta I. Mednis. Tagad ciema vairs nav. Palīgsaimniecības arī sen vairs nav. Palikuši vien māju pamati, akmeņi, atliekas no kādas akas. Sirmas, ķērpjiem apaugušas ābeles un bumbieres savos zaros tur sīksīkus auglīšus. Vairāki diži ozoli un liepas liek domāt, ka tos reiz saimnieki stādījuši jaunlaulāto vai dēlu un meitu godam.

Parka pārstāvis norāda, ka intensīva lauksaimniecība diez vai šeit sanāktu, tādas te nekad nav bijis. Augsnes auglīgā virskārta pavisam plāna, apakšā smilts. Ezera palieņu pļavas ir applūstošas no rudens līdz pavasarim. Ļaudis senāk sienu sakrāvuši uz koka platformām un, kad ziemā uzsalis ledus, veduši mājās. Arī padomju laikos te lauki apsaimniekoti tikai daļēji. Pļavas ciņainas. Šajā krastā ir daudz mazu un lielu, un pavisam lielu akmeņu, pļaujams ar rokas instrumentiem. I. Mednis mūs aizved pie maz zināma Batukšču dižakmeņa, kura virs zemes izceltā piere ir apmēram četru metru diametrā.

Mēs parku apmeklējam septembra sākumā, taču vislabākais laiks apskatīt pļavas ir maijs un jūnijs, kad flora un fauna ir pilna atmodas, dzīvības enerģijas, skaņas pilnas dzīvotgribas, saziedējušas puķes, starp kurām ir daudz aizsargājamu augu, var izstaigāt orhideju taku.

Gaiss tad spēcīgi smaržo, visapkārt trokšņo milzums putnu, dzīvojas simtiem zosu, pīļu, dzērvju. Dzīvnieku un putnu novērošanai vislabākais laiks ir pirms saullēkta un pēc saulrieta, saka I. Mednis. Kaislīgākie augu un dzīvnieku vērotāji gan mēdz būt ārzemnieki, kuri novērtē šejienes dabas neskartību vai mazskartību, kādu attīstītajās Eiropas valstīs vairs nav.

Mēs novērojam gaisā lidināmies jūras ērgli. Ūdensmalā domīgs stāv baltais gārnis. Kāda iztraucēts, gaisā paceļas lauku baložu bars.

“Paņemiet traktorus!”

Reindžers dzirdējis rosinājumus – sak, paņemiet traktorus, četras reizes gadā nopļaujiet! Bet te nevajag ainavu, kādu cilvēks izdomājis, vajag tādu, kāda tā dabiski atjaunosies pati, viņš stāsta. Arī lielo zālēdāju nedrīkst būt par daudz – pļavas ganāmas ekstensīvi, šeit ne zirgi, ne govis nav lauksaimniecības instruments, savvaļas lopi Papes dabas parka pļavās dzīvo savu dabisko dzīvi no piedzimšanas līdz nāvei. Rēķinot, ka uz trim hektāriem ar vienu lielo zālēdāju ir gana. “Viņus izmantojam tikai tāpēc, ka teritorijas noganīšana rada vidi citiem dzīvniekiem un augiem. Viņi ganās un paši sevi uztur. Svarīgi, lai nav viss pliks noganīts, tad būtu jāpiebaro un mēs paliktu par lauksaimniekiem, nevis par dabas aizsardzības organizāciju.”

Vai vīzija par pļavu atjaunošanos ir piepildījusies? “Lielā mērā, jā,” atbild I. Mednis. “Rakstām dažādus projektus, lai varētu īstenot savas idejas par palieņu pļavu atjaunošanu. Bet jau tagad mums ir ko rādīt, un varam salīdzināt, kā tās izmaiņas ainavā ir notikušas. Dabā tas nenotiek ātri. Sākumā bija doma, ka esam pašpietiekama sistēma. Dzīvnieki ganās, tūristi brauc ekskursijās, vietējie iedzīvotāji sniedz tūristiem pakalpojumus. Tomēr mēs Latvijā neesam tie, kas nosaka spēles noteikumus. Ir valsts un pašvaldības likumi un noteikumi, kas ieliek mūs rāmjos, ir visādas dzīvnieku uzturēšanas prasības un savi likumi apsaimniekošanai. Bet joprojām mums ir iemesls turpināt.

Tā nebūs, ka dzīvniekiem nevajadzēs uzraudzību. Aploka žogi jāuzrauga pastāvīgi.

Laiku, resursus, kapacitāti vajadzēs. Bet bijām pirmie, kas ar lielajiem zālēdājiem sākām nodarboties, daudziem Latvijā un ārzemēs esam parādījuši, ko darām, un mūsu idejas pārņem. Daudzviet Latvijā tagad ganās govis un zirgi, tā tiek apsaimniekotas tās teritorijas, ko citādi būtu ļoti grūti un dārgi uzturēt. Redziet, akmeņi, ar traktoriem izpļaut būtu grūti, ir mitrs un slapjš.”

Baltalkšņi un ūdeles

Zirgiem un govīm pļavas attīrīt no krūmājiem palīdz arī cilvēki, izcērtot baltalkšņus. Bet notiek arī neparedzētais: alkšņi ataug ļoti ātri. Ar baltalkšņu atvasēm droši vien nāksies cīkstēties atkal un atkal. Papes dabas parks, kuru apsaimnieko Pasaules dabas fonds, vairākkārt izmantojis Latvijas Vides aizsardzības fonda piešķirtos līdzekļus palieņu pļavu un biotopu uzturēšanai ezerā un tā piekrastē, tas attīra krastu no krūmājiem un pļauj piekrastes pļavas, arī ūdensaugus Papes ezerā. Tomēr tie ir tikai desmiti hektāru no tūkstošiem. Var secināt, ka lielākajā daļā teritorijas biotopu atjaunošanu paveic liellopi.

Dabas parku izveidojot, nebija gaidīts, ka te iedzīvosies arī invazīvo Amerikas ūdeļu eksemplāri.

Šīs ūdeles viegli vairojas un ir tik negantas – nokož nomedītos putnus neatkarīgi no tā, vai grib ēst vai ne. Atjaunotajās pļavās parādās lieliskas vietas daudziem uz zemes ligzdojošiem un aizsargājamiem putniem. Bet nu tiem uzradies slepkavnieks – ūdele. Dabas parkā laiku pa laikam mēģina ūdeles izķert ar slazdiem. “Šis nav vienkāršs darbs,” I. Mednis domīgi saka, “ja ūdeles savairosies, tad kāda jēga radīt vilinošas vietas reto putnu ligzdošanai.”

Uzziņai

  • Papes dabas parkā 5664 hektāru platībā ir pavisam 22 Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi.

Avots: Papes dabas parka aizsardzības plāns

Dabas parka reindžeris, gids un projektu vadītājs Ints Mednis raizējas, ka parkā sāk iedzīvoties arī nevēlamā invazīvā Amerikas ūdele, kura ir drauds pļavās ligzdojošiem putniem. (Foto: Ģirts Gertsons)
Latvijā populārākie palieņu pļavu atjaunotāji ir savvaļas zirgu šķirnes Konik polski ganāmpulki. Pape bija pirmā vieta Latvijā, uz kuru lielos zālēdājus atveda no Nīderlandes. (Foto: Ģirts Gertsons)
Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz