Pamestais un piegružotais Zāļu ielas stūris kā nerimstoši sāpošs zobs
Pašvaldība jau ilgstoši cenšas panākt, lai bezsaimnieka manta – Zāļu iela 2 – tiek nodota pilsētas īpašumā un šo vietu varētu sakopt. Līdz šim vēl tas nav izdevies.
Nora Driķe
"Kurzemes Vārds"
Šis sen ir Vecliepājas sāpjubērns – vairākkārt dedzis un nodedzis 18.gadsimta namiņš, no kura klinkerķieģelīšu mūra atlikums vien vairs redzams, bet apkārtnes iedzīvotājiem un garāmgājējiem izveidojusies parocīga vieta nelikumīgai gružu izmešanai.
Īpašnieks dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs, nomiris, mantojuma lietas nesakārtojis un zemesgrāmatā īpašumu nenostiprinājis.
Pilsētai no šādas vietas zaudējumi – neskaitāmas reizes jau gadiem vākti un vesti atkritumi prom kubikmetriem vien, īpašuma nodokli pašvaldība te nav varējusi iekasēt, bet vairākkārtējie ugunsgrēki apdraudējuši kaimiņu īpašumus, pastāsta pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs.
“Esam rakstījuši Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Tieslietu ministrijai, Privatizācijas aģentūrai, ka vēlamies šo zemesgabalu pārņemt pašvaldības īpašumā pašvaldības funkciju nodrošināšanai, iestādes šo jautājumu futbolēja no vienas vietas uz citu. Pašvaldība ir pieteikusi kreditora prasību. Visbeidzot Privatizācijas aģentūra deva mums pozitīvu atbildi, ka var lietu atdot zvērinātiem tiesu izpildītājiem,” teic R. Fricbergs.
Lai pašvaldība šo īpašumu pārņemtu, tas vispirms jāpieņem valstij, pēc tam valsts to varētu nodot pilsētai; un kādam tas arī ir jāieraksta zemesgrāmatā – dokumentu un īpašuma lietu sakārtošana šādā bezīpašnieka gadījumā ir piņķerīga un ilgstoša. Būvvaldē par šo vidi degradējošo graustu ir lieta iesākta jau 2010.gadā, savulaik pastāstīja Arvīds Vitāls, pašreizējais būvvaldes vadītājs.
Pašlaik jautājums par Zāļu ielu 2 nodots risināšanai zvērinātu tiesu izpildītājai Agnesei Biķei. Kas ar šo nelaimīgo vietu notiks tālāk, kā problēmu atrisinās? A. Biķes birojā “Kurzemes Vārds” uzzina: “Nekādu informāciju nedrīkstam sniegt, kamēr nav saņemta informācija no augstākstāvošas institūcijas – Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes.”
Tikmēr kārtējo reizi kāds “Kurzemes Vārda” lasītājs vēstulē redakcijai ironizē par to, kā vecpilsētas centrā, tikai simt metru no Annas baznīcas, sadzīvo senie gadsimti ar “mūsdienām”, tas ir, ar mūsdienu gruvešiem: “Tūrisma informācijas birojam, kā arī ar tūrisma biznesu saistītajiem obligāti šo objektu derētu iekļaut maršrutā pa Liepāju. Skatītāju sajūsma garantēta.”