Šī ir viena no ļoti daudzām situācijām, kad pērnā gada izskaņā pietrūkuši un aptiekās nav bijuši pieejami kādi ļoti svarīgi medikamenti. Vai šādas situācijas ir pieļaujamas, ”Kurzemes Vārds” lūdza skaidrot atbildīgajām valsts iestādēm un pieredzē lūdza dalīties aptieku pārstāvjus.

Lūdz palīdzību pat sociālajos tīklos

””Centra aptiekā” Liepājā, kas manā maršrutā bija pēdējā, kur jau ierados ar ”mazliet” izmisušu skatu, aptiekāre piezvanīja uz “Manas aptiekas” filiāli, kas atrodas veikalā ”Cukuriņš”, un tur, kā izrādās, bija palikusi pēdējā pudelīte!

Lieki teikt, ka lidoju palēkdamās, lai pagūtu nopirkt!” šādi veiksmīgi noslēdzās V. Pikšes-Kučmas stāsts, meklējot vajadzīgās zāles.

Liepājnieki un Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, lai dabūtu zāles kādas saslimšanas laikā. Piemēram, šī gada sākumā vairākas ģimenes ar sociālo tīklu palīdzību meklēja izpalīdzīgus cilvēkus, lai varētu dabūt kaut pāris ampuliņas inhalācijām ”Pulmicord”.

Vienlaikus bija ģimenes, kas vēstīja, ka šo pašu medikamentu nav dabūjuši vienā aptieku tīklā, bet citās gan bijis. ”Un tādēļ nepažēlojām naudu un nopirkām vairāk, ja nu gadījumā nevar dabūt, bet vajag,” pieredzē dalās māmiņa Sintija.

Taču šāda situācija bijusi arī aizpērn, uz ko norāda Egita Paulauska: ”Trūka ”Ventolin” šķīdums, ko lieto inhalāciju veikšanai. Biju gatava aizdot cilvēkam. Daudzi lūdza palīdzību arī sociālajos tīklos.”

Liepājas un apkārtnes iedzīvotāji ”Kurzemes Vārdam” vēl padalās informācijā par savu pieredzi ar zāļu saņemšanu. Piemēram, durbeniece Aija Kapele uzsver, ir gadījies, ka

nav tieši tās firmas zāļu, bet piedāvā citas ar tādu pašu aktīvo vielu.

”Cik zinu, ir kaut kādas izmaiņas likumos, ka klientam jāpiedāvā lētākais variants. Un tad sākas! Citas zāles nepanes, ir blakusefekti un tamlīdzīgi. Nekas cits neatliek, kā pirkt jau pierastās par dārgāku cenu, jo tās nekompensē.

Man, piemēram, no mūsu ražotajām zālēm sāp galva, bet no vācu ražojuma ne. Un līdzīgi ir daudziem. Vecākiem cilvēkiem vispār apjukums – kaudze ar zālēm, nosaukums atšķiras no ārsta izrakstītā, jo iedotas lētākas ar pavisam citu nosaukumu,” viņa zina stāstīt.

Savukārt rīdziniecei Santai Skutelei vienmēr ir izdevies atrast, kur iegādāties vajadzīgos līdzekļus cīņā ar slimībām. ”Tā ir gadījies vairākkārt, ka nav. Zvanu aptiekai un prasu, vai ir kādā citā,” viņa pastāsta savu rīcību.

Par to, ka trūkst medikamentu, kuri tiek plaši izmantoti, novembra vidū ziņoja mediji Lietuvā. Kaimiņvalstī izveidojās ārkārtēja situācija, aptiekās nebija nopērkami daļa bērnu medikamentu, tostarp bieži ārstniecībā pielietojamas antibiotikas suspensijas veidā.

Tas nozīmē, lai vecāki palīdzētu bērniem cīnīties ar dažādām bakteriālām infekcijām vai iekaisumiem vai samazināt temperatūru, medikamentu trūkuma dēļ tas ir diezgan liels izaicinājums. Piemēram, kaimiņvalstī atklājies, ka no oktobra beigām netika piegādātas tādas antibiotikas kā amoksicilīns suspensijas veidā (pudelē ir pulveris, kas jāatšķaida ar ūdeni, un bērniem to dod ar karotīti vai dozatoršļirci), kas ir vienas no vienkāršākajām antibiotikām, ko plaši izmanto dažādu slimību ārstēšanā.

Lai arī pieejamas bija šīs pašas pieaugušo antibiotikas tablešu vai kapsulu veidā, tomēr šādi varianti ne vienmēr der –

mazam bērnam šķaidīt ripas un dot samaltā pulverī nederēs, kaut vai tādēļ, ka bērns pretosies, būs nepatīkami, un ārstēšana līdz ar to būs neefektīva.

Lietuvas zāļu ražotāju asociācijas direktore Rasa Bričkiene sacīja, ka zāļu pazušana no plauktiem ir sistēmiska problēma, ar to saskaras visa Eiropa, īpaši Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Viņasprāt, medikamentu pazušanai bija divi iemesli: pirmkārt, Lietuvā ir stingrs kompensējamo medikamentu regulējums, un tirgus zaudē savu pievilcību. Otrkārt, pie vainas ir Covid-19 sekas un karš Ukrainā, kas radījis haosu piegādes ķēdē.

Arī ”Kurzemes Vārds” saņēmis vairākus signālus par to, ka trūkst kādu medikamentu.

Īslaicīgi pārtraukumi – visu laiku

Iedzīvotāju pieredzētās situācijas un uzdotos jautājumus par zāļu pieejamību ”Kurzemes Vārds” sākotnēji uzdeva Veselības ministrijai, kura tālāk jautājumus nosūtīja Zāļu valsts aģentūrai (ZVA).

”Īslaicīgi kādu zāļu piegādes pārtraukumi gadās nepārtraukti. Tie rodas dažādu iemeslu dēļ, bet lielākoties zāļu ražotāji norāda, ka tie ir saskārušies ar ražošanas sarežģījumiem,” saka ZVA sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Okmane.

Viņa norāda, ka to, vai zāles ir vai nav pieejamas Latvijas aptiekās un kad būs piegādes, var apskatīties Zāļu reģistrā un vietnē ”Zāļu piegādes pārtraukumu pārvaldība”. ”Sarkans ķeksītis nozīmē, ka zāles nav pieejamas, bet zaļš ķeksītis – ka ir.”

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošiem normatīviem aktiem par zāļu virzību tirgū, tai skaitā par pieejamības nodrošināšanu Latvijā, ir atbildīgs zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks jeb ražotājpārstāvis.

Viņam arī ir pienākums sniegt ZVA paziņojumu par reģistrētām zālēm, ja tās pastāvīgi vai tikai uz laiku netiek laistas Latvijas tirgū.

”Ražotājam ir jānorāda zāļu pieejamības pārtraukuma iemesls un datums,

kad konkrēto zāļu, kurām ir pieejamības pārtraukums, piegādi ir paredzēts atjaunot.

Tāpat reģistrācijas apliecības īpašniekiem, ziņojot par savu zāļu piegādes pārtraukumu, ir prasība minēt potenciālos alternatīvos medikamentus – zāles ar citu iepakojuma lielumu, stiprumu, zāļu formu, citus medikamentus ar to pašu aktīvo vielu un Latvijā reģistrētus medikamentus no vienas klases ar tām pašām indikācijām, kuri tiek izplatīti Latvijā,” skaidro aģentūras pārstāve.

Vienlaikus D. Okmane uzsver, ja zāles ir kompensējamie medikamenti, “tad aptiekām ir pienākums tos sagādāt 24 stundu laikā, savukārt ražotājam, kurš noslēdzis līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par kompensējamo zāļu piegādēm, ir pienākums reaģēt un risināt situāciju nekavējoties vai tik ātri, lai pacients neizjustu kādu konkrētu zāļu trūkumu!” pauž D. Okmane.

Pirms diviem gadiem ZVA izveidoja lieltirgotavu atlikušo zāļu krājumu iegūšanas un apkopošanas sistēmu, kas nosaka zāļu lieltirgotavām pienākumu katru dienu sniegt aģentūrai datus par atlikušajiem visu zāļu krājumiem.

Informāciju par atlikušo zāļu krājumu daudzumu un konkrētām lieltirgotavām, kurās zāles ir pieejamas, aģentūra automātiski atspoguļo Zāļu reģistrā. Līdz ar to visa informācija par Latvijā reģistrētām un pieejamām zālēm ir attēlota Zāļu reģistrā, kuru izmanto farmaceiti visā Latvijā, lai pārliecinātos par zāļu pieejamību visās valsts aptiekās.

Zāļu pieejamības nodrošināšana ir Eiropas zāļu aģentūras un visu Eiropas valstu zāļu aģentūru prioritāte, jo medikamentu nepieejamība ir liela problēma visās valstīs.

Diemžēl pat lielākās Eiropas valstis nepārtraukti saskaras ar zāļu pieejamības problēmām un zāļu piegāžu pārtraukumiem. 

Šo problēmu risināšanā piedalās arī Eiropas Komisija, visu Eiropas valstu atbildīgās institūcijas un citas starptautiskas institūcijas, izstrādājot mehānismus zāļu pieejamības nodrošināšanai. 

Zāļu valsts aģentūra sadarbojas ar Eiropas institūcijām, lai jau preventīvi novērstu zāļu piegādes pārtraukumus un nekavējoties mazinātu to ietekmi.

”Aģentūra arī izmanto visas tiesiskās metodes, lai no savas puses mazinātu administratīvās barjeras zāļu pieejamībai. Piemēram, nepieciešamības gadījumā nekavējoties reaģē uz ražotājpārstāvju lūgumiem atļaut izplatīt zāles citu valstu tirgiem paredzētajos iepakojumos, ja nav citu iespēju nodrošināt pacientu vajadzības.

Tomēr aģentūra nevar ietekmēt zāļu ražošanas procesus vai arī novērst tehniskas zāļu piegādes problēmas, par ko ziņojuši zāļu reģistrācijas īpašnieki, kas ir atbildīgi par zāļu virzību tirgū,” pauž D. Okmane.

Galvenais risinājums – saziņa ar ārstiem

”Runājot par plaši nepieciešamā amoksicilīna pieejamību, tā trūkums bija visās Eiropas valstīs. Taču vēlāk palēnām sāka atjaunoties piegādes,” uzsver ZVA pārstāve.

Liepājā aptaujātie ģimenes ārsti novembrī arī apliecināja, ka šīs zāles atkal kļuva pieejamas. Atsevišķus medikamentus, tostarp arī bērnu antibiotikas, specializētās aptiekās var arī uz vietas uztaisīt un sagatavot, teic ZVA pārstāve.

Taču SIA ”Retējs” (”Centra aptieka” Liepājā) farmaceite Inese Vīriņa gan norāda, ka tomēr šādi risināt zāļu pieejamības problēmu nav galvenais, jo katrai antibiotikas suspensijai pamatsīrups ir citāds, īpaši tas attiecas uz bērniem domātām zālēm.

”Mums svarīgākais bija saziņa ar ārstiem. Sazvanījāmies – ja nebija, tad piedāvājām citas, kas bija mums uz vietas. Tā šo krīzi pārvarējām,” teic pieredzējusī farmaceite I. Vīriņa.

Liepājniece Vita Vilistere norāda, ka viņai, pērkot zāles, vienmēr tiek piedāvāts alternatīvs medikaments – ar to pašu ķīmisko sastāvu, bet cita ražotāja. ”Ir gadījies, ka nav, bet tad paskaidro, kurā aptiekā varētu būt. Bija reize, kad zāles nav noliktavā, zvanīju ārstam, un viņš palūdza iedot telefonu farmaceitam, un ātri izvēlējāmies alternatīvu variantu. Līdz šim man bijusi tikai pozitīva pieredze,” pauž Vita.

”Mums aptiekā piedāvāja pasūtīt acu pilienus, jo tieši tāda veida pilienus vispār aptiekās nepārdodot. Jāgaida apmēram viena nedēļa. Aptiekā teica, ja nevaram gaidīt, lai zvanām ārstam un prasām, lai izraksta citus,” stāsta Arnita Leimante.

Arī Jelgavā dzīvojošajai durbeniecei Veltai Jēkabsonei gadījies, ka konkrētu zāļu nav, bet tad ārstējošais ārsts izraksta citas atbilstošas.

”Vistrakāk ir, kad pasaka, ka tādus medikamentus neražo vai nav un ilgi nebūs noliktavā, un ārstu sazvanīt neizdodas, un tad ir panika, jo manā gadījumā izlaist zāles nevar ne dienu!”

”Problēmas ar zāļu pieejamību ir bijušas visos laikos – kaut kas pazūd, kaut kas parādās. Vienmēr bijis kāds deficīts medikaments, taču ļoti svarīgi, lai ir pieejamas tieši bērnu zāles!” pauž I. Vīriņa.

Regulāri laiku pa laikam trūkst kādu asinsspiediena regulēšanai domāto zāļu.

Viņa norāda, ka vienmēr kaut kā izdevies situāciju līdzsvarot. Agrākos laikos zālēm piegādes bijušas divas reizes mēnesī, tagad ir katru dienu, turklāt medikamenti ir daudz reižu plašākā klāstā.

SIA ”Retējs” ir aptiekas arī Nīcā, Bārtā, Sikšņos. Laukos ir mazāk cilvēku, tur situācija vienkāršāka – ar iepirktajiem krājumiem pietiekot.

”Uzskatu, ka pērn un iepriekš, kad bija kovids, visi cilvēki staigāja maskās un beidzot iemācījās mazgāt un dezinficēt rokas, – tādēļ saaukstēšanās slimību praktiski nebija! Tagad saslimšanu ir vairāk. Taču medikamentus pasūtīja pēc iepriekšējiem izmantotajiem un pārdotajiem zāļu apjomiem, tādēļ radās sastrēgums un iztrūkums,” secinājusi I. Vīriņa.

S. Zaņģe norāda, ka iztrūkums zāļu plauktos saistīts ar loģistiku vai ražošanu, taču par šiem apstākļiem vienmēr aptiekām tiek laikus paziņots. Ja kādu ražotni uz laiku slēdz, tad gan sākas grūtāki laiki, taču aptiekas pārstāve piekrīt, ka

vislabākais risinājums ir sadarbība ar ārstiem.

”Mūsu pluss ir tāds, ka mūsu aptiekas ir daudzviet Latvijā ārpus lielākām pilsētām, kur ārstu ir mazāk. Pie ārsta aiziet pacients, kuram mediķis izraksta zāles, bet cilvēks pēc tam nāk pie mums pirkt. Ja mēs laikus visus ārstus informējam, dakteris uzreiz zina, ka mums kaut kādu zāļu nav, un var atrast aizstājēju,” skaidro aptieku tīkla pārstāve.

No situācijas izdevies arī iziet, gatavojot zāles uz vietas aptiekā, taču viņa atzīst, ka arī atsevišķām zāļu izejvielām bijis īslaicīgs pieejamības pārrāvums.

Vai šajā aptieku tīklā kādas zāles ir regulārs deficīts? S. Zaņģe norāda, ka ir viens medikaments, kuram ir pretkrampju iedarbība. Uz Latviju konkrēto medikamentu atvedot aptuveni 800 vienības, taču S. Zaņģe piebilst, ka tas ir tik, cik aptuveni Latvijā pavisam aptieku.

”Ja kādā mūsu aptiekā kaut kā pietrūkst, bet citā nav izpirkts, tad sūtām no citas uz citu,” saka aptiekas pārstāve.

Lai ir arī nopērkamas

Aptaujājot iedzīvotājus, ”Kurzemes Vārds” uzzina par vēl vienu interesantu tendenci – zāļu iegādi kaimiņvalstī Lietuvā.

Rucavniece Līga Jaunzeme norāda, ka Lietuvā zāles pērk regulāri.

”Cena ievērojami zemāka, dažas zāles pat trīsreiz lētākas nekā Latvijā! Lietuvas aptiekās arī konsultē un vairāk iesaistās, lai palīdzētu cilvēkam,” uzsver Līga.

Savukārt priekulniece Indra šo stāstu papildina ar vēl vienu interesantu faktu: ”Vairākām zālēm, ko Latvijā var nopirkt ar recepti, Lietuvā tās nav nepieciešamas. Piemēram, kādreiz Latvijā stiprākas pretsāpju zāles ”Analgīns” bija bez receptes, tagad tās var iegādāties tikai ar recepti, Lietuvā to nevajag. Nesaprotu, kāds labums no tā, ja šīs zāles palīdz tik daudziem un ir kā pirmā nepieciešamība avārijas gadījumiem?”

Indra teic, ka daudzi pieejamie bezrecepšu medikamenti nemaz tā nelīdz kā ”vecās, labās un pārbaudītās zāles”. Savukārt viņas kolēģe Melita Lietuvā pērk asinsspiediena zāles un citus medikamentus, galvenokārt tāpēc, ka lielāks ietaupījums.

”Es arī joprojām nesaprotu, kādēļ daudzas zāles neiesaka lietot. Piemēram, man ”zaļais aspirīns” (tablešu plāksnītei otrā pusē ir zaļš folijas papīrs – aut.) ir pirmās zāles, kas palīdz, ja esmu saaukstējusies. Ja par to uzzinātu mans ģimenes ārsts, droši vien saķertu galvu! Taču bieži aptiekās man iesaka šo,” atzīst Leonora.

Gan I. Vīriņa, gan S. Zaņģe piekrīt, ka vēl viens aktuāls jautājums par zāļu pieejamību ir ne vien to esamība aptieku plauktos, bet arī cilvēku iespējas to nopirkt.

”Uzskatu, ja tirgus ir mūsu Baltijas valstīm, kāpēc nevarētu būt vienāds zāļu piedāvājums un cenas, lai nav tik lielas atšķirības?” teic I. Vīriņa, norādot, ka Latvijā zālēm PVN ir 12%, bet medicīnas iekārtām 21%.

S. Zaņģe padalās pieredzē, ka arī šī zāļu pieejamības faktora dēļ aptieku tīkls senioriem rīko akcijas, kur var saņemt 20% atlaidi zāļu pirkumiem. ”Kad nosaucam vairākas lietas, ko ārsts izrakstījis, cilvēks bieži pasaka, ka no tā visa varēs atļauties tikai vienu!” norāda aptieku tīkla pārstāve.

Zāļu cenu veido uzcenojumi un PVN

Inese Kaupere, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore

Jebkurām zālēm piemīt noteikta farmakoloģiska iedarbība un ir iespējamas blakusparādības, un tās lietojamas atbildīgi un racionāli.

Recepšu zāļu statuss ir viens no rīkiem, kas palīdz veicināt zāļu drošu, atbildīgu un racionālu lietošanu.

Recepšu/bezrecepšu statusu zālēm izvērtē nacionālā līmenī. Latvijā to nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ”Zāļu klasifikācijas kārtība” izstrādātajiem kritērijiem.

Ekspertīzē, izvērtējot katrām konkrētām zālēm nosakāmo izsniegšanas kārtību, Zāļu valsts aģentūra rīkojas sabiedrības veselības labākajās interesēs un saskaņā ar šiem noteikumiem.

Piemēram, par recepšu zālēm nosaka tādas zāles, kuras, pat lietojot pareizi, var radīt tiešus vai netiešus draudus cilvēka veselībai. Viens no piemēriem – antibiotikas un mikroorganismu rezistences veidošanās problēma, kā dēļ noteikti ir nepieciešama ārstniecības personas uzraudzība.

Zāļu cena veidojas, ražotāja cenai piemērojot vairumtirgotāja, aptiekas uzcenojumu un pievienotās vērtības nodokli (PVN).

PVN zālēm Latvijā ir 12%, Igaunijā zāļu cenu veido 9% PVN nodoklis, savukārt Lietuvā – kompensējamām zālēm nodoklis ir 5%, bet pārējām zālēm 21%.

Savukārt ir arī noteikti maksimāli pieļaujamie uzcenojumi kompensējamām un nekompensējamām zālēm. Latvijā to nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Zāļu ražotājs deklarē cenu Zāļu valsts aģentūrā, kuras mājaslapā publicētajā Latvijas Zāļu reģistrā iedzīvotājiem ir iespēja uzzināt maksimāli pieļaujamo zāļu cenu aptiekās.

Kompensējamām zālēm ir noteikts, ka ražotāja cena Latvijā nedrīkst būt augstāka par to cenu Lietuvā un Igaunijā.

Atšķirīga normatīvā regulējuma dēļ valstīs atšķiras uzcenojumu robežas un PVN. Respektīvi, pat ja ražotājs divās valstīs deklarē vienu un to pašu cenu, normatīvā regulējuma atšķirību dēļ zāļu produktu cenas atšķirsies.

Zāļu valsts aģentūrā zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki sniedz informāciju par zāļu ražotāja cenām bez PVN, no kurām atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par zāļu cenu veidošanas principiem tiek definēta maksimāli pieļaujamā aptiekas cena ar PVN.

Aptiekām ir pienākums zāļu produktus izplatīt par cenu, kas nepārsniedz maksimāli pieļaujamo aptiekas cenu ar PVN, kas nozīmē, ka aptiekām ir tiesības izplatīt zāles lētāk.

Es domāju tā: Cik bieži ejat uz aptieku?

Iveta Upleja – strādā:

– Reti, jo es rūpējos, lai man būtu laba veselība. Kārtīgi izguļos, daudz laika pavadu svaigā gaisā, staigāju kājām. Kad parādās saaukstēšanās pazīmes, pirmais līdzeklis ir pašas lasītās zāļu tējas ar medu. Ja aptiekā kaut ko vajag, tad tikai kādu nopietnāku līdzekli pret saaukstēšanos. Vitamīnus bez vajadzības nepērku. Tikai tad, ja ārsts iesaka.

Nadežda – pensionāre:

– Es esmu invalīde un uz aptieku eju bieži. Redzu tikai to, ka cenas visam aug un aug… Daļu medikamentu man apmaksā valsts. Saņemu pensiju, eju uz aptieku, par 20 eiro jau kaut ko grūti nopirkt, lai gan ņemu tikai to lētāko.

Baiba Bērziņa – strādā:

– Priecājos, ka man un tuviniekiem aptieku vajag ļoti reti. Aptieku klientu kartes man nav. Dzīvojam ārpus pilsētas, daļu pārtikas vecāki izaudzē paši, ēdam veselīgi. Nepērkam un mājās neturam zāļu kastes, medikamentiem derīguma termiņus nepārskatām. Ja vajag, tad tikai pērkam. Vitamīnus pērkam tikai pavasarī.

Iveta Veinberga – uzņēmēja:

– Praktiski nekad. Varbūt ļoti reti ieeju pēc kādiem vitamīniem, leikoplasta. Es neslimoju, pie ārsta neeju. Uztura bagātinātājus neatbalstu, jo ēdu veselīgu biopārtiku jau gadus desmit. Pēdējo reizi slimoju kaut kad bērnībā. Toreiz uz lapiņas uzrakstīju: ”Es nekad neslimošu!” Un tas darbojas.

Daina Pūstniece – pensionāre:

– Vismaz divas reizes mēnesī. Pērku kompensējamās zāles un citas. Man ir viena aptieka, uz kuru eju un sakrāju vairākas vajadzības, jo par trīs pirkumiem var dabūt atlaidi, kas man svarīgi. Zāles tomēr ļoti dārgas, un visu laiku cenas tikai paaugstinās.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.