Jau rakstījām, ka pagājušajā ceturtdienā pusi dienas pie Gulbju dīķa nogulēja tukšs zārks. Tā saimnieks, kā arī apstākļi, kādos zārks nonācis Vites ielas malā, joprojām nav zināmi. Liepājas Pašvaldības policijas Informācijas nodaļas speciāliste Ilze Kozika apstiprināja, ka likumsargi no koka darināto zārkam līdzīgo priekšmetu ar virsū izveidoto krustu un četriem rokturiem nogādājuši uzņēmumā “EKO Kurzeme” utilizācijai. Tomēr paliek jautājumi par zārka izcelsmi un mērķi, to novietojot pie Gulbju dīķa.

“Kurzemes Vārds” saviem spēkiem mēģināja rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Sarunā ar Kapsētu pārvaldes direktoru Uldi Stelmakeru uzzinājām, ka ne apbedīšanas kantoros, ne morgā tik robustus veidojumus mirušo transportēšanai nelieto. “Mirušais tiek ievietots maisā, tad novietots uz nestuvēm un pārvadāts ar autotransportu. Mums ir divi transportlīdzekļi, lai neizveidotos situācija, ka kādam klientam vajadzēju gaidīt,” sacīja U.Stelmakers. Viņš teica, ka arī privātfirmām, kas veic apbedīšanas pakalpojumus, kā arī tiesu medicīnas ekspertiem šādu pagaidu zārku nav. “Esmu daudz reižu bijis morgā, bet ko tādu tur neesmu redzējis. Vispār nekad nav nācies šādu veidojumu redzēt. Tāda veida šķirstu nav,” bija pārliecināts Kapsētu pārvaldes direktors.

U.Stelmakers, taujāts par to, vai atradums nevarētu būt kādas izrādes atribūts, noraidīja arī šādu versiju. Teātrī tādu rekvizītu viņš neesot redzējis.

Kapsētu pārvaldes darbinieki, kuriem darba darīšanās nācies būt gan dažādos apbedīšanas kantoros, gan slimnīcā un morgā, arī ir pārliecināti, ka minētais priekšmets nav darinājums cilvēka mirstīgo atlieku transportēšanai. Tādu viņi savā ilgajā darba praksē redzot pirmo reizi. Vīri uzskata, ka zārkam līdzīgais priekšmets no koka ir kāda pašdarināts. Viņi lēš, ka tas varētu būt veidots diviem mērķiem. Pirmkārt, kāds iztērējis gana laika un spēka, lai pajokotu. Otrkārt, vīri pieļauj, ka zārku kāds taisījis savam sunim.

Joprojām nav zināms, kā zārks nokļuvis pie Gulbju dīķa un kādēļ tieši šajā vietā. Kāda liepājniece, kura savu vārdu gan nenosauca, pa tālruni sacīja: “Zārku atnesa trešdien ap pulksten 15 kādi septiņi pusaudži, spārdīja kājām un smējās.” Lasītāji savos komentāros arī norāda, ka kāds asprātis tādējādi atgādina, ka Gulbju dīķim tagadējā veidolā pēdējā stundiņa klāt. “Kurzemes Vārds” labprāt sazinātos ar atrakcijas idejas autoru vai īstenotāju, lai rastu atbildes uz vēl neskaidrajiem jautājumiem.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Joprojām nav zināms, kas pašdarināto, zārkam līdzīgo veidojumu novietojis pie Gulbju dīķa un kādēļ tas darīts.