Parlamentā Ukrainas prezidents tikās vien ar valsts augstākajām amatpersonām, kurām bija atvēlēta tikai viena minūte sarunai ar V. Zelenski, tāpēc Saeimas pārstāvjiem bija jāsagatavojas būt īpaši kodolīgiem.

“Laiks bija ļoti ierobežots, līdz ar to plašas diskusijas nebija paredzētas.

Es vispirms šo vizīti saskatu kā augstu novērtējumu no Ukrainas puses ne tik daudz politiķu, cik Latvijas iedzīvotāju sniegtajam atbalstam ukraiņiem kopš 2022. gada 24. februāra,” portālam sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Viņš, tiekoties ar V. Zelenski, bija apņēmies uzteikt Ukrainas prezidenta aktīvo rīcību saistībā ar iesaldēto 300 miljardu eiro Krievijas Centrālās bankas valūtas rezervju konfiskāciju.

“Šobrīd Zelenskim ceļot ir diezgan liels drošības izaicinājums. Rīkot viņa plašu uzņemšanu katrā valstī ir papildu drošības riski,”

norāda R. Kols, atklājot, ka galvaspilsētā Ukrainas prezidenta vizītes laikā īstenoti pamatīgi drošības pasākumi.

Vairākās Rīgas centra ielās bija arī aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana, rīdziniekus brīdināja, ka nepieciešamības gadījumā īslaicīgi slēgs vai ierobežos transportlīdzekļu, gājēju, elektroskrejriteņu, velorikšu un velosipēdu satiksmi kolonnas Ukrainas delegācijas pārvietošanās maršrutos.

Dažas stundas pirms V. Zelenska ierašanās Latvijā Saeimas deputāts Ā. Butāns pastāstīja, ka saistībā ar Ukrainas prezidenta vizīti parlamenta ēkā bija jūtama liela rosība.

“Zelenska vizīti Saeimā sagaidām ar patiesu cieņu un pagodinājumu, jo apzināmies, ka Ukrainas cīņa dod iespēju mums Latvijā katru dienu pamosties un dzīvot brīvā valstī, bez terorisma un kara šausmām.

Mums ir jārespektē laika un spriedzes intensitāte, kādā ikdienā strādā Ukrainas prezidents, tādēļ ar izpratni saprotam, ka plašāka tikšanās vai garāka vizīte Latvijā šobrīd nav iespējama, un ar viņu tikās tikai daļa no parlamenta,” sacīja parlamentārietis.

A. Butāns arī pauda – ja viņam būtu iespēja tikties ar V. Zelenski, tad vispirms viņš pateiktos par Ukrainas cīņu un upurēšanos. “Jo saprotu, ka Ukrainas krišanas gadījumā Moldova un Baltijas valstis var kļūt par nākamo krievu okupantu mērķi, kā to norāda vairāki militārie analītiķi.

Labprāt Zelenskim jautātu padomu,

kā Ukraina ar savu pieredzi ieteiktu atvērt acis tiem naivajiem cilvēkiem, kuri šobrīd Latvijā turpina tirgoties ar Krieviju

vai aizstāvēt krievu valodas klātbūtni Latvijas skolu mācību saturā, darba vidē un Latvijas medijos.

Jo nesen nopludinātie kremļa ietekmes nostiprināšanas plāni Baltijā pierāda, ka tas ir tieši tas, ko Putins vēlas panākt – Krievijas vēstures, kultūras un valodas nostiprināšana Latvijā.

Zīmīgi, ka tieši vakar Saeimā lēmām par Rīgas centrā esošā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā, un šis nams ir ilgstoši kalpojis kā platforma Krievijas propagandas pasākumiem, konferencēm un mūsu valsts ienaidnieku dzīrēm.”

Iepriekš V. Zelenskis Latviju oficiālajā vizītē apmeklēja dažus mēnešus pēc stāšanās Ukrainas prezidenta amatā – 2019. gada rudenī.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.