Zemessardzes kaprāle no Liepājas: esmu lepna, ka esmu savas zemes sargs
Nedēļas nogalē Liepājā norisinājās kārtējās Zemessardzes 44.kājnieku bataljona mācības – jau trešās pēdējo četru nedēļu laikā.
Argots Pakalns
"Kurzemes Vārds"
Ja pirmās divas notika Karostā, kur zemessargi apguva un pilnveidoja savas iemaņas un prasmes mežainā apvidū, tad šajā reizē divu dienu garumā notika mācības pilsētvidē – Jaunā tilta apkaimē un citviet pilsētas centra tuvumā, kur zemessargi praktiski nostiprināja taktiskās iemaņas operācijām apdzīvotās vietās, tostarp veicot apdzīvotas vietas patrulēšanu un veicinot savstarpējo saliedētību vienota uzdevuma izpildei.
Pavisam nedaudz mācību norisē ieskatījāmies arī mēs – un arī dažiem no mūsu, Liepājas zemessargiem pajautājām, kāds ir bijis viņu ceļš līdz šai organizācijai, un kas viņus pamudinājis stāties valsts aizstāvju rindās.
Līga Rāva, kaprāle, Zemessardzē piekto gadu, ikdienā nodarbinātības organizatore
Tas bija interesanti. Pašā bērnībā tas bija man saistoši, bet es biju maziņa, sanāca, ka māsīca ar brālēnu jau bija Zemessardzē, bet kad pienāca tas vecums, man bija nelielas veselības problēmas un tas plāns tika atlikts. Un tad bija tāda diena, kad pie mums uz darbavietu – Nodarbinātības valsts aģnetūru atnāca Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas centra pārstāvji, mēs pārrunājām, kādas varētu būt sadarbības iespējas, lai pie viņiem vairāk iestājas.
Es uzdevu daudz jautājumu, un beigās pajautāja arī manus kontaktus, un tad vienā jaukā dienā man piezvanīja, aizgāju un iestājos Zemessardzē. Un tā mans ceļš arī sākās.
Gadiem ejot, sapratu, ka tas ir liels pārbaudījums man pašai sev, tās ir vērtību skalas pārmaiņas, un tas ievilka arvien vairāk un vairāk, tā arī turpinājās manas karjeras izaugsme šeit.
Šeit ir cita ģimene, citas vērtības, un atgriežoties mājās pēc mācībām man ir arī cits pašnovērtējums.
Un saprotot arī to, kas šobrīd notiek pasaulē, un ka arī šeit uz vietas cilvēki ir dažādi, tas izaudzina par godprātīgu Latvijas pilsoni. Un es esmu lepna, ka esmu savas zemes sargs.
Māris Kudums, seržants, Zemessardzē trešo gadu, ikdienā elektroiekārtu montieris
Ir tā, ka es nevis iestājos bruņotajos spēkos, bet atgriezos bruņotajos spēkos. Jo deviņdesmito gadu sākumā biju robezsardzē – starp pirmajiem no Liepājas atjaunotās Latvijas laikā.
Kā es iestājos? Aizgāju, iesniedzu dokumentus un iestājos. Veselības pārbaudes un viss pārējais, kā pieklājas. Kāda motivācija? Tas motivācijas pamats un būtība jau ir zvēresta tekstā iekšā – zvēresta, kuru es esmu devis pat divkārt – kā robežsargs un kā zemessargs. Aizsargāt Latvijas valsti un tās neatkarību.
Jo – nedod Die’s – kāda bruņota konflikta gadījumā es būšu tas, kas varēs aizsargāt savus tuviniekus – vecākus, sievu, bērnus, mazbērnus -, un Latvijas valsti, un apmācīt arī citus,
kuri X stundā celsies un piedalīsies savas valsts aizstāvēšanā.
Plus tas, ka militārā jomā mani vienmēr ir interesējusi – apgūt iemaņas darbam ar ieročiem, tehniku, radiostacijām.
Ģirts Dinsbergs, zemessargs, Zemessardzē trešo gadu, ikdienā klientu apkalpošanas speciālists
Iestāties pamudināja darba kolēģis, kurš jau bija Zemessardzē. Un kad viņš stāstīja par aktivitātēm, kas un kur notiek, es sapratu, ka tas ir tas, kas varētu saistīt arī mani. Gan arī tā būtu laba pieredze un iemaņas, kas noder arī ikdienas dzīvē, un, protams, patriotisms un spēja aizsargāt savu valsti dažādās situācijās.