Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 12. decembris

+2°C
Vējš: ZA 6.2 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Iveta, Otīlija

Zemūdens valstības noslēpumi  (5)

Atslēgvārdi ūdenslīdēji | mīnas | atradums | ūdenslīdēju skola

Tie nav mītiem apvītie zudušie dārgumi, tanki vai citi brīnumi, ko jūras un citu ūdenstilpju dzelmē atrod ūdenslīdēji. Taču viņu atradumi reizēm ir ļoti interesanti un palīdz šķetināt kādu vēstures pavedienu.

No ūdenslīdēju laika gaitā savāktajiem priekšmetiem varētu pat veidot nelielu izstādi. Un tāda zināmā mērā Ūdenslīdēju skolā Karostā jau ir izveidota.

Kuģu ūdenslīdēju nodaļas priekšnieks, kapteiņleitnants Voldemārs Parolis stāsta, ka speciāli nekādus priekšmetus zem ūdens neviens nemeklē. Tikai, ja mācību laikā izdodas kaut ko interesantu atrast, un ir brīvāks laiks, tad to izvelk krastā. Ja pastāv aizdomas, ka atradums ir sprādzienbīstams, tad to turpat uz vietas arī iznīcina.

"Ja paklausās cilvēku nostāstus, tad katrā Latvijas ezerā ir vismaz pa vienam tankam, katrā otrajā – pa lidmašīnai, bet katrā piektajā – vācu kravas auto ar salaupīto zeltu. Skaisti jau skan, bet realitātē esmu redzējis tikai vienā karjerā noslīkušu ekskavatoru, kuru nevilka ārā, jo tas maksātu dārgāk nekā pats ekskavators. Bez tam arī jūra savus noslēpumus atdot tik ātri negrib. Taču laiku pa laikam kaut kas interesants atrodas," piebilst V. Parolis.

Arī Ūdenslīdēju – atmīnētāju nodaļas priekšnieks, virsleitnants Onils Marcinkus norāda, ka par interesantiem atradumiem var runāt nosacīti. "Kas kuram liekas interesants. Mūs, piemēram, saista kādas interesantas mīnas vai torpēdas uziešana," viņš apgalvo.

Janvārī vīri niruši zem ledus tupat Karostas kanālā. Ūdenslīdējiem nebija īpašu uzdevumu. "Puiši izlien ārā un stāsta, ka lejā atraduši pretdesanta mīnu. Arī mācību." Pretdesanta mīna ir savdabīgs izgudrojums, ko uzstāda uz metāla karkasa un iegulda ūdenī apmēram divu metru dziļumā. Virs mīnas atrodas skārienjūtīga antena. Ja pretdesanta laiva to aizķer, tad laivai un desantniekiem tajā gals klāt. Vēl no Karostas kanāla vīri izvilkuši mācību torpēdu. Tā kanālā bijusi ierakta kā pālis. Vēl pirms divām nedēļam atrasta mīnu tralēšanas boja, kas nav bīstama, taču nezinātājam, tādu atrodot, varētu dūša saskriet papēžos.

Redzamība Karostas kanālā ir ļoti slikta – apmēram 50 centimetru. Tāpēc atradumi reizēm pašiem ir negaidīti un pat šausminoši. "Viens kursants uznirst un saka: "Es atradu līķi!" Prasu, kāpēc viņš tik droši to apgalvo. "Es ieraudzīju zābaku, un, kad vilku to uz savu pusi, līdzi nāca kāja," atbildēja kursants. Tad arī nonira instruktori un, jā – tiešām cilvēka līķis. Tas bija kāds nabaga noslīkušais," atceras O. Marcinkus.

Ar ķīmiskajiem ragiem savulaik tika izgatavotas enkurmīnas. Un interesantākais šādas mīnas eksemplārs ūdenslīdējiem trāpījās nekur citur, kā uz sauszemes. Aptuveni 250 kilogramu smagais spridzeklis, kas ražots 1877. gadā, tika atrasts pagājušā gada oktobrī Rīgas rajona Babītē. Tagad šī enkurmīna padarīta nekaitīga, novietota pie Ūdenslīdēju mācību centra un kalpo kā interesants eksponāts. Baltijas valstu muzejos līdzīgu eksemplāru neesot.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 30. marta numurā.
 

Onils Marcinkus pie Pirmajā pasaules karā izmantotās vācu enkurmīnas, kuru no jūras ar trali izvilka zvejnieki. Tā aizvien bijusi pilna ar sprāgstvielām.

  • Komentāri (5)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!