Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Zero Waste” eksperiments Liepājā – pilsēta vēl nav gatava dzīvei bez atkritumiem

“Zero Waste” eksperiments Liepājā – pilsēta vēl nav gatava dzīvei bez atkritumiem
Foto: Sylvie Tittel/Unsplash
08.02.2020 07:00

Konstantīns Fjodorovs

liepajniekiem.lv

Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas pārstāves Keita un Alise Laimiņas izstrādājušas zinātnisko darbu “”Zero Waste” iepirkšanās iespējas Liepājā”, kurā 10. un 12. klases skolnieces mēģina saprast, kādas iespējas ir pieejamas bezatkritumu dzīvesveida piekritējiem Liepājā.

“Zero Waste” princips kļūst arvien aktuālāks ekoaktīvistu un to iedzīvotāju vidū, kuri sāk aizdomāties par cilvēces nodarīto kaitējumu planētas ekoloģijai. Dzīve pēc nulles atkritumu principiem paredz, ka cilvēks sistemātiski izvairās no atkritumu radīšanas un izmanto pēc iespējas vairāk pārstrādājamo resursu. 

“Pastāv stereotips, ka Liepājā nav pietiekami daudz iespēju, lai sāktu dzīvot pēc nulles atkritumu pamatprincipiem, uzskatot, ka tas ir neērti, dārgi, prasa papildu laiku,” rakstīts darba ievadā. Tā turpinājumā skolnieces mēģina saprast, vai mūsu pilsētā ir iespējams piekopt bezatkritumu dzīvesveidu?

Ne visu var nopirkt, ne vienmēr ir izdevīgāk

Šobrīd Liepājā ar savu iepakojumu ir iespējams nopirkt gan sadzīves ķīmijas un higiēnas preces, gan piena produktus un citu ikdienas pārtiku: rīsus, auzu pārslas un citus graudaugu produktus, tējas un kafijas, riekstus, pusfabrikātus, konditorejas izstrādājumus, dārzeņus, augļus un daudz ko citu.

“Liepājniekiem šobrīd lielākās un pieejamākās beziepakojumu iepirkšanās iespējas piedāvā Pētertirgus,” viedokli pauž darba autores. Tur var iegādāties dažādus pārtikas sveramos produktus, ka arī mazgājamos līdzekļus. 

Māsas Laimiņas uzskata, ka pagaidām Liepājā nav gatava pilnvērtīgi dzīvot pēc “Zero Waste” principiem. Tam ir divi iemesli. Piedāvājums ir liels, taču joprojām ne viss ir pieejams. “Beramo pārtikas produktu klāstā trūkst iecienīta produkta – makaronu. Nav iespējas nopirkt baltai un melnai veļai atsevišķi paredzētus veļas mazgājamos līdzekļus. Trūkst mutes skalojamā līdzekļa un kosmētikas,” atklāj darba autores.

Vēl viens būtisks faktors ir cenas. Pētījumā atklājies, ka pagaidām līdz ar “Zero Waste” stila piekopšanu cilvēkiem var rasties papildus tēriņi. “Dažas preces beziepakojuma piedāvājumā ir lētākas auzas, bezglutēna auzu pārslas, lēcas, sarkanie un brūnie rīsi, tomēr lielveikalu tīkli Liepājā pierastās ikdienas preces piedāvā par lētāku cenu, ar kuru nespēj konkurēt specializēto veikalu cenas pat tad, ja tiek piedāvāta atlaide par sava trauka izmantošanu.”

Pārtikas produktu cenu salīdzinājums
Sadzīves ķīmijas cenu salīdzinājums

Divu nedēļu eksperiments bez atkritumiem

Māsas Laimiņas veica zinātnisku eksperimentu divu nedēļu garumā. Pirmajā nedēļā trīs ģimenes locekļi brīvi iepirkās un patērēja lielveikalu iecienītākās preces. Turpretī otrajā nedēļā ģimene veica pirkumus beziepakojumu veikalos un lielveikalos, ievērojot ”Zero Waste” principus.

Pirmās nedēļas laikā tika “saražoti” 25 iepakojumi. Atkritumi palika no pārtikas, sadzīves un higiēnas precēm. Otrās nedēļas laikā iepakojumu skaitu izdevās samazināt vairāk nekā trīs reizēs – līdz septiņiem. “Vājā vieta” izrādījās higiēnas preces – zobu pasta un dušas želeja.

Eksperimenta pirmā nedēļa
Eksperimenta otrā nedēļa

Daži pārtikas produkti vienkārši nebija pieejami bez iepakojuma, piemēram, konservētie produkti bundžiņās un maizes iepakojums vai sulas. Eksperimenta laikā atklājies vēl viens būtisks “Zero Waste” piekritēju šķērslis Liepājā: specializēti veikali strādā līdz pulksten 18, bet tirgus līdz pulksten 17. Pēc sešiem vakarā iegādāties vajadzīgo var tikai lielveikalā.

Svarīga ir komunikācija un iniciatīva

Ja cilvēks vēlas sākt dzīvot pēc “Zero Waste” principiem, viņam nepieciešams izrādīt iniciatīvu. Svarīga ir komunikācija ar pārdevējiem, kuri jau ierasti mēģina ievietot nopirktās preces vienreiz lietojamā plastmasas maisiņā. To apliecinājuši arī vairāki eksperimenti, kurus veikušās zinātniskā darba autores.

“Pērkot ābolus, kartupeļus un krējumu savā iepakojumā, Pētertirgus pārdevējas izturējās laipni, ar prieku atrēķināja iepakojuma svaru un ielika to pircēja sagādātajā maisiņā. Pērkot sieru un palūdzot to ielikt uzreiz savā kastītē, pārdevēja nebija īpaši laipna un atsaucīga, taču izpildīja lūgumu,” eksperimenta gaitu apraksta māsas Laimiņas.

Lai gan lielveikalos augļu un dārzeņu pircējiem piedāvā aizdomāties, vai maisiņam būs otrā dzīvība, reti kurš to dara. Pašam pircējam jāizvēlas par labu papīra vai auduma maisiņam, neviens cits viņa vietā to nedarīs. Tomēr arī lielveikali sāk aizdomāties, piemēram, pārdošanā redzēti mandarīni un apelsīni, kuri sapakoti pa kilogramam auduma maisiņā, kuru pēcāk varēs izmantot citu augļu vai dārzeņu iegādāšanai. 

“Ja godīgi, Liepājā tas neaizietu”

Viena no zinātniskā darba daļām ir veltīta sarunai ar vides projektu līdzorganizatori nevalstiskajās organizācijās un zaļā dzīvesveida aktīvisti Ilzi Mori. Viņa atzīst, ka Liepājā “Zero Waste” kustība noteikti ir mazāk populāra nekā Rīgā, bet arvien vairāk cilvēku sāk par to domāt. “Mēs nerunājam tikai par savu maisiņu un trauku izmantošanu. ”Zero Waste” ir saistīts ar patēriņu un pirkumiem kopumā. Tas ir saistīts gan ar atbildīgu dabas resursu patēriņu, gan ar ilgtspējīgu pirkumu izvēli,” saka I.More.

Viņa apstiprina, ka pagaidām nav izjutusi ekonomisko izdevīgumu, dzīvojot pēc “Zero Waste” principiem. “Taču es esmu ļoti daudz naudas ietaupījusi, nepērkot nevajadzīgas lietas un ilgtermiņā atsakoties no lielāka patēriņa. Tādā ziņā tas ir izdevīgi. Tomēr, ejot uz veikalu ar saviem traukiem, maisiņiem, nav izdevīgāk, jo pārdevēji piedāvā bezmaksas iepakojumu.”

Zaļā dzīvesveida aktīviste uzskata, ka pagaidām mūsu pilsēta nav gatava specializētam “Zero Waste” veikalam. “Ja godīgi, es domāju, ka Liepājā tas neaizietu. Varbūt esmu neliela skeptiķe, bet man šķiet, ka pilsēta nebūtu tam gatava. Varbūt izklausās skarbi, bet, manuprāt, lielākā daļa liepājnieku ir tādi, kam patīk pie veikala piebraukt ar savu mašīnu, sakrāmēt lielas plastmasas kules bagāžniekā un aizbraukt. Cilvēki vēl ir jāpieradina.”

Ko var mainīt jau tagad?

  • Iesaistīties “Zero Waste” kustībā var ikviens – gan cilvēki, gan valsts un pašvaldības iestādes, gan uzņēmēji. Pirmais, ko katrs var izdarīt – sākt ar sevi, uzskata māsas Laimiņas. Piemēram, braukt ar velosipēdu, iet uz veikalu ar auduma maisiņu, nelietot plastmasas iepakojumus, iepirkties otrreiz lietojamo apģērbu veikalā, patērēt mazāk materiālās lietas.
  • Liepājas veikaliem vajadzētu aizdomāties par beziepakojuma produktu asortimenta paplašināšanu, ka arī plastmasas maisiņu neatbildīgo patēriņu samazināšanu ikdienā, padarot papīra maisiņus pieejamākus nekā plastmasas maisiņus. Tas pats attiecas arī uz piegādātājiem, kuri iepako dārzeņus un augļus plēvē.
  • Pilsētas iedzīvotājiem būtu jānodrošina iespēja šķirot atkritumus, pie dzīvojamajām mājām novietojot šķirošanas konteinerus, kur to vēl nav. Labs solis būtu kaut minimāli samazināt ikdienas atkritumu savākšanas mēneša maksu tiem mājokļiem, kur tiek šķiroti atkritumi.
  • Dabas resursu nodokļa pacelšana arī varētu būt viens no soļiem, kā atbalstīt “Zero Waste” kustību. Tādējādi maksimāls daudzums uzņēmumu būs ieinteresēti ražot preci bez paliekoša iepakojuma. Cilvēka saimnieciskā un rūpnieciskā darbība kļūs draudzīgāka videi, kas ir galvenais ”Zero Waste” mērķis.
  • Par “Zero Waste” noteikti jārunā Liepājas mērogā, jo daudzi cilvēki nemaz nezina par šādu kustību vai dzīvo stereotipu varā. Jādomā par bezatkritumu dzīvesveida principu izplatīšanas veidiem un pasākumiem, kas reklamētu dabai draudzīgu dzīvesveidu un tā iespējas Liepājā.
Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz