Kad Mārtiņam bija tikai trīs ar pusi gadiņi, viņš pēkšņi sāka klibot. Sākumā ģimene domāja, ka gūta trauma, spēlējot futbolu ar tēti, taču, kad ģimene vērsās pie ārsta, bija skaidrs – tā ir Pertesa slimība. Tās rezultātā noirst un deformējas gūžas kauls. Ar laiku, kaulam atjaunojoties, tas neiegultos pareizi, kas liegtu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Zēna vecāki viņu regulāri veda uz pārbaudēm, lai redzētu, kā slimība attīstās. Pirms diviem gadiem Latvijas mediķi ģimenei atzinuši, ka kāja būs jāoperē. Viņi varot mēģināt veikt operāciju, taču ģimene nevēlējās samierināties ar iespēju, ka operācija var neizdoties.

Tagad Mārtiņam ir septiņi gadi un ir pagājis gandrīz mēnesis, kopš viņam Vācija tika veikta nepieciešamā operācija. ”Es zināju Vācijas ortopēdisko klīniku, kuriem šādas slimības ir ikdiena. Mēs uzreiz izlēmām savu bērnu vest tur,” stāsta Mārtiņa mamma Zane.

Ceļš līdz operācijai nebūt nebija viegls. Ģimenei nācās cīnīties ar neskaitāmām grūtībām. Tā kā Latvijas mediķi bija piekrituši mēģināt veikt operāciju, valsts ārzemju klīniku neapmaksāja. Palīdzību nācās lūgt ziedotājiem.

”Sākotnējā aptuvenā operācijas summa klīnikā tika noteikta ļoti liela – 23 520 eiro. Ārsts mums pateica, ka operācija jāveic divu mēnešu laikā, ja nē – Mārtiņam nekad vairs nebūs iespējas staigāt,” atminas zēna mamma.

Laiks gāja, slimība attīstījās, Mārtiņu arvien vairāk nomocīja sāpes, taču savāktā summa aizvien nebija gana liela.

”Mēs sazinājāmies ar ārstu, teicām, ka naudiņa vācas lēnāk, nekā plānots. Ārsts uzreiz teica, lai braucam uz Vāciju – rēķinu segsim pēc tam.”

Ģimene naudu vākusi ar biedrības ”Palīdzēsim viens otram” starpniecību, kas arī devuši klīnikai garantijas vēstuli, ka nepieciešamā summa tiks savākta trīs mēnešu laikā.

”Mums bija viena diennakts, lai nopirktu biļetes, sakrāmētu mantas un aizbrauktu uz Vāciju. Ziedojumos bija savākti 9000 eiro, kas ārstam pat neinteresēja. Viņš teica, ka par to domāsim pēc operācijas, jo tagad svarīgākais ir parūpēties par dēlu. Pirms aizbraukšanas viņš staigāja ļoti maz – vairāk sēdēja un gulēja, jo juta sāpes,” stāsta mamma. Arī pēc operācijas puisēnam psiholoģiski grūti bijis apzināties, ka ir iespējams nolikt kāju pie zemes, nejūtot sāpes. ”Sākumā pēc operācijas neviens nevarēja Mārtiņam tuvoties, jo viņš kliedza. Zēnam likās, ka noteikti sāpēs.”

Jau uzreiz pēc operācijas Martiņa pašsajūta būtiski uzlabojusies. Zane ar Mārtiņu Vācijā piedzīvojuši brīnišķīgu klīnikas personāla attieksmi.

”Dakteri nāca, rotaļājās, jokoja. Viņi panāca, ka bērni smaida, priecājas un nedomā par notiekošo. Tāpat uz palātu nāca dakteri klauni, kas rūpējās par bērnu labsajūtu. Tur tiešām strādā cilvēki, kam rūp bērnu labsajūta.”

Nesen Zane saņēmusi klīnikas rēķinu, kas viņus ievērojami pārsteidzis. ”Mēs, protams, centāmies ietaupīt naudu, taču starpība, ko ieraudzījām rēķinā, mūs izbrīnīja.”

Sākotnējās izmaksās slimnīca norādījusi maksimālās summas, kas Mārtiņa gadījumā nav bijušas tik augstas. ”Piemēram, 2000 eiro bija paredzēti ortopēdiskajam nodrošinājumam, taču mums vajadzēja tikai kruķus, kas izmaksāja 70 eiro. Tā vairākās rēķina pozīcijās ietaupījām tik ievērojamu summu, ka gala rezultātā mums jāmaksā 14 115 eiro. ”

Operācijā zēnam viņa kauli sastiprināti tā, lai tie augtu pareizi un atbilstoši iegultos gūžā. Pēc gada Mārtiņš atkal dosies uz Vāciju, lai varētu izņemt metāla stiprinājumus.

Taču šobrīd Mārtiņš smagi strādā, apmeklē dažādas terapijas. Pagājušajā nedēļā puika beidzot kāju nolicis pie zemes, taču ne ar pilnu svaru, lai operēto vietu netraumētu. Operācijas dēļ viņam pagarināts brīvlaiks, taču jau nākammēnes, kad Mārtiņš varēs pārvietoties bez palīglīdzekļiem, viņš uzsāks savas gaitas 1.klasē.

Mārtiņa ģimene ir bezgala pateicīga ikvienam, kurš ziedoja. ”Paldies par Mārtiņam doto iespēju staigāt! Katrs ziedotais eiro bija svarīgs! Saziedots ir nedaudz vairāk, nekā nepieciešams, bet atlikums tiks novirzīts Mārtiņa rehabilitācijai, kas būs ilgstoša,” stāsta Mārtiņa mamma.