Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ziemeļamerikas beku uzvaras gājiens. Katru gadu Latvijā atrod vismaz desmit jaunas sēņu sugas

Tādos garos un siltos rudeņos, kāds bija šogad, sēņotājiem arī novembrī paveicas iznākt no meža ar gaileņu ķocīti. Tomēr ēdamo sēņu medību trakuma laiks jau pāri. Laikā, kad pievēršamies sēnēm burciņās un saldētavās, var krāt zināšanas citam gadam. ”Vispirms mācies pazīt un tad domā par sēnes ēšanu,” nenogurstoši mums māca mikologi.

Ziemeļamerikas beku uzvaras gājiens. Katru gadu Latvijā atrod vismaz desmit jaunas sēņu sugas
Ilustratīvs (Foto: Diāna Meiere)
18.12.2021 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Ar lapeglēm ieved sviestbekas

Latvijas Mikologu biedrības un draugu grupā vietnē Facebook piereģistrējušies ap astoņi tūkstoši interesentu. ”Kas tā par sēni?” ir biežāk uzdotais jautājums no jūlija līdz oktobrim.

Interese par dabu pieaug, un arī par sēnēm, kas nav ne augs, ne dzīvnieks, bet veido savu atsevišķu valsti. Arī labi pazinēji, kas jūtas pārliecināti mežā ar nazi rokā, vienmēr var sastapties ar pārsteigumiem.

Iedomājieties, 1986. gadā Latvijā bija minētas tikai 639 sēņu sugas! Katram ir iespēja kļūt pat atklājēju.

Tāpat kā augi un dzīvnieki, arī sēnes ceļo un apmetas jaunās dzīvesvietās. Pārsvarā tas notiek cilvēku darbības rezultātā. Par šādām sēnēm ienācējām Latvijas Mikologu biedrības rīkotā lekcijā stāstīja tās ilggadējs biedrs Edgars Mūkins.

Katru gadu Latvijā atrod vismaz desmit jaunas sēņu sugas, taču ir pamats domāt, ka tās līdz šim vienkārši nav pamanītas. Iemesli – tās retas, neuzkrītošas, kā arī mikologu maz, sēņu sugu daudz.

Ar sēnēm ienācējām saprotam sugas, par kurām varam būt droši, ka tās agrāk šeit nav bijušas, bet ieradušās, pateicoties cilvēku aktivitātei.

Sēņu speciālistiem ir zināms mikorizas jēdziens. Tas nozīmē sēņu saistību – simbiozi ar augu saknēm, abpusēji apmainoties barības vielām. Šo lietu saprot arī sēņotāji, kas meklē konkrētas sēnes zem noteiktiem kokiem.

Vairākas svešzemju sēņu sugas Latvijā ievestas reizē ar introducētiem kokiem, kas papildinājuši parkus un apstādījumus.

Jau sen un ļoti daudzās vietās Latvijā ieviesta Eiropas lapegle. Ar to kopā – lapegļu sviestbekas – zeltainā sviestbeka un lipīgā sviestbeka. Tās ir sēnes, kas var augt ne tikai mežā, bet arī pilsētā, ielas malā.

Zeltainajai sviestbekai ir zeltaina cepurīte. Kamēr sēne jauna, drīzāk cepurīte ir oranža. Stobriņu slānis ir vaska dzeltens. Augot sēne kļūst tumšāka. Kādreiz uzskatīta par retu, bet tā nav. Desmitiem ap vienu lapegli sastopamas itin bieži. Dažos gadījumos lapeglēm piesaistītā beka aug arī bez tām, un par šiem gadījumiem sēņu pētnieki gribētu zināt vairāk.

Diezgan retajai lipīgajai sviestbekai obligāta prasība ir lapegles klātbūtne. Tā ir nedaudz mazāka par zeltaino. Cepurīte brūngani pelēka, krāsa mainīga atkarībā no mitruma, tāpēc reizēm nav viegli pazīt. No apakšas šķautņainas poras, nevis apaļas kā vairumam beku.

Vispirms ēda, tad sāka pētīt

Sausos piejūras priežu mežos jau vairākus gadus sēņotāji masveidā uziet neparastu beku. Garš kāts, maza cepurīte, kāpuru neizlodāta, taču ar gliemežiem vai jākaujas, lai to noņemtu. Daudzi iet ar līkumu vai izšķiro no vākuma, jo nav pārliecināti, vai šo beku var ēst.

Izvēlīgāki sēņotāji to neņem apzināti, sakot, ka kātus neēd un cik tad te tās cepurītes! Tie, kas nesmādē, stiepj laukā pa pieciem spaiņiem. Liela tīrīšanas darba ar šo sēni nav, liec tik uz pannas vai marinē.

Jaunās sēnes zinātniskais nosaukums ir dzīslkāta beka, un patiešām vēl pirms gadiem desmit par to nebija nekādas skaidrības.

E. Mūkins atklāj, ka viss sācies 2013. gada septembrī, kad četri Dabas muzeja sēņu izstādes apmeklētāji atnesuši līdz šim neredzēta izskata bekas ar sarkanbrūnu cepurīti, dzīslainu kātiņu.

Kad speciālisti sāka to pētīt, noskaidroja – šī ir Ziemeļamerikas suga, aug galvenokārt austrumkrastā. Iepriekš tā bijusi atrasta Lietuvā, un ievērojamais mikologs Edgars Vimba gadu iepriekš to bija ieteicis sākt meklēt Latvijā.

2007. gadā beka bija pamanīta Lietuvā. Lietuvieši veica DNS sekvencēšanu. Galu galā suga pamanīta daudzus tūkstošus kilometru viņpus okeānam, ar vizuālu līdzību ir par maz, lai būtu droši, ka ir tā pati. Apstiprinājās, ka ir. Rokot dziļāk, izrādījās, ka Lietuvā tā ieradusies jau ap 1980. gadu, nevis 21. gadsimta sākumā. Visticamāk – ar priežu stādiem Kuršu kāpā. Suga bija pamatīgi izplatījusies, vietējie bija sākuši ievākt pārtikai. Tikai pēc 2000. gada to sastapa mikologi.

Mīl jūras gaisu

Sākumā Latvijā pret šo sēni izturējās ar lielām aizdomām. Pirmā beka, ko uzgājis E. Mūkins, bijusi nogriezta. Kādam bija licies, ka labāk neņemt.

Beka izrādījās tik interesanta, ka 2014. gadā Mikologu biedrība to pasludināja par gada sēni. Rezonanse medijos bija milzīga, sēņotāju atzinība liela. Ienāca novērojums pēc novērojuma, jo šo beku viegli pazīt arī pēc fotogrāfijas.

Izrādījās, beka Eiropā ienākusi valstīs apkārt Baltijas jūrai. Radās iespaids, ka tā ir invazīva suga, jo strauji un agresīvi izplatījās, taču šis jautājums vēl ir atklāts.

Novērojumi Latvijā bija visu teritoriju aptveroši. Absolūti dominējošā vieta šai bekai tomēr ir piejūras smilšu kāpas, tā ir priežu mikorizas sēne. Pirmās atradnes reģistrētas pat nepilnus simt metrus no jūras krasta. Kur pirmās priedes, tur arī dzīslkāta bekas.

Vai sēnei tik ļoti patīk svaigais jūras gaiss, droši vien ne, darbojas kādi citi apstākļi. Pagaidām tie ir minējumi, ka varbūt bekai patīk nedaudz sāļāka augsne. Par iekšzemes atradnēm drošu ziņu nav, taču 2018. gadā pienācis ziņojums no Daugavpils. Arī tur ir priežu meži, un, iespējams, kur apstākļi līdzīgi jūrmalai, tur šī sēne aug.

Otrs dzīslkāta bekas biotops ir izstrādāts kūdras purvs, bet ļoti maz šādu atradņu. Pārmērīgs mitrums kā vairumam sēņu šai nepatīk.

Atceļos arī indīgās

Beka izplatās neiedomājamā ātrumā, vienuviet var uziet simtiem eksemplāru. Piecu gadu laikā no brīnumretuma tā progresējusi līdz bagātīgi ievācamai ēdamai sēnei.

Vai Ziemeļamerikas bekas uzvaras gājiens Latvijā nav uzvaras gājiens pār mūsu ierastajām tradicionālajām sēņu, pirmām kārtām, beku sugām un vai izspiedīs no labvēlīgiem biotopiem mūsu ierastās bekas un citas sēnes?

E. Mūkins domā, ka tā lieta nav tik dramatiska. Priežu baravika, priežu beka un parastā sviestbeka aug arī daudz kur citur, ne tikai smilšainajos priežu mežos piejūras zonā. Vēl nav skaidrības, kā dzīslkāta beka konkurēs ar citām sēņu sugām.

Ar dzīslkāta beku esam tikuši pie lieliskas, garšīgas, maz tārpainas sēnes, ko likt uz pannas, tomēr ne visas ienācējas būs dāvanas gardēžiem.

Latvijā draud ienākt arī indīgas sēnes. Pateicoties cilvēku un preču mobilitātei, Eiropā, Skotijā un Kiprā, jau ieradusies ļoti indīga suga Chlorophyllum molybdite – mūsu lielo dižsardzeņu un sarkstošo dižsardzeņu radiniece.

Ja tā jau tikusi pāri okeānam, nav cerību, ka Latvija paliks neskarta. Jābūt gataviem atpazīt un to neapēst.

Indīgā dižsardzeņu suga ASV ir populārākais saindēšanās avots ar sēnēm, jo tiek noturēta par lielo dižsardzeni. Mikologi brīdina – mums jābūt gataviem to sastapt Latvijā. Foto: no www.redwoodcoastmushrooms.org

UZZIŅAI

  • Sēņu sugu skaitu pasaulē vērtē nedaudz vairāk kā 56000.
  • Latvijā līdz šim konstatētas apmēram 4100 sēņu sugu, no kurām apmēram 1100 ir cepurīšu sēnes, ap 120 – piepju sēņu, bet ap 50 dažādu pūpēžu sēņu sugu.
  • Pārējās galvenokārt ir dažādas mikroskopiskās sēnes.
  • Sēņotāji lasa tikai kādas 20–30 sugas.
  • Informāciju par sēnēm meklē: Inita Dāniele, Diāna Meiere ”Lielā Latvijas sēņu grāmata”, senes.lv, fungi.lv, Latvijas Mikologu biedrības Facebook lapā, Latvijas Nacionālajā dabas muzejā.

Avots: Latvijas.daba.lv

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz