Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 24. augusts

Vārdadiena: Boļeslavs, Bērtulis

Zilās un baltās ielu nosaukumu norādes – vēsture vai pārkāpums?  (21)

Atslēgvārdi ielu nosaukumu norādes | pilsētvide

Portāls, ilgākā laika posmā apsekojot pilsētu, novērojis, ka daudzviet joprojām redzamas vēsturiskas ielu nosaukumu zīmes – ne tikai baltās, bet pat zilās, uz kurām uzraksti gan latviešu, gan krievu valodā.

Galvenokārt šādas zīmes atrodamas Laumas rajonā un Karostā. Piemēram, Riņķu ielā (krustojumā ar Stārķu ielu), Ziemeļu ielā (krustojumā ar Ventspils ielu), Saraiķu ielā (pie bijušā tā saucamā žandarmu namiņa). Vietām, tostarp Riņķu ielā, arī kāds pastrādājis, krieviskos uzrakstus vienkārši aizkrāsojot.

Nu jau divus gadus ir spēkā Liepājas domes saistošie noteikumi, kas paredz, ka ielu norāžu zīmēm un ēku numurzīmēm jābūt tumši zaļām ar baltiem burtiem un cipariem. Par to, ja namīpašnieki nav pie saviem īpašumiem izvietojuši šāda parauga zīmes, viņi saucami pie administratīvās atbildības. Taču noteikumos nav rakstīts, ka no īpašumiem būtu jānovāc vecās ielu norāžu zīmes un namu numurzīmes. Un bieži novērojams, ka pie viena īpašuma (vai nu katra savā ēkas stūrī, vai arī abas blakus) atrodas gan jaunā parauga numurzīme, gan vēsturiskā. Tāda pati situācija ir ar ielu nosaukumiem – vietām ir jaunā parauga, bet citviet – vecie.

Vēstures pētnieks Juris Raķis, taujāts, vai senajām norāžu zīmēm ir vēsturiska vērtība, ir strikts: "Tā ir apsaimniekotāju daudzgadīga nolaidība." Ja tiešām šīs norādes būtu ar vēsturisku vērtību, tās būtu vērts saglabāt, viņš uzskata, taču metāla plāksnītēm, kuras vairumā gadījumu ir aprūsējušas, viņaprāt, šādas vērtības nav. "Drīzāk tās varētu noņemt un ierāmēt, lai saglabātu kā relikviju," ir pārliecināts vēstures pētnieks: "Bet tad šādas relikvijas jāizvieto katras ielas sākumā, pie pirmās mājas. Tad būtu kā piemineklis." Pašreizējā situācijā, kad šādas zīmes pamanāmas vien vietām, tā, viņaprāt, ir “nolaidība, nevērība".

"It kā sīkums, bet no sīkumiem veidojas kopums. Tādēļ arī tie ir būtiski," pauž J.Raķis un turpina: "Ja saglabā vecās ielu nosaukumu norādes, tad jau jāatjauno arī vecie ielu nosaukumi, kādi tie bija vēsturiski." Pašreizējam variantam viņš neredz vēsturisku vērtību. Gluži pretēji: "Vecās norādes maldina pilsētā iebraukušos svešiniekus."

Liepājas domes Nekustamo īpašumu pārvaldes dzīvojamo māju apsaimniekošanas speciāliste Aivars Kaņka, jautāts par baltajām un zilajām zīmēm, atbild: "Tām obligāti jābūt noņemtām." Viņš skaidro, ka gadījumā, ja īpašnieki pēc jaunā parauga numurzīmju un nosaukumu norāžu uzstādīšanas vecās zīmes nav noņēmuši, Pašvaldības policijas kompetencē esot viņus saukt pie administratīvās atbildības. "Izņēmums varētu būt tēraudā kaltas zīmes ar pievienoto vērtību," viņš piebilst.

Uz aizrādījumu, ka Domes saistošajos noteikumos, kas paredz, ka visiem īpašumiem jābūt aprīkotiem ar jaunā parauga zīmēm, kas ir tumši zaļas ar baltiem uzrakstiem, nekas nav teikts par to, ka vecās zīmes obligāti jānoņem, A.Kaņka atzīst: "Jā, tas ir labs iebildums." Viņš sola jau tuvākajā laikā šo jautājumu apspriest ar speciālistiem un atbildīgām amatpersonām, lai ieviestu skaidrību.

A.Kaņka atzīst, ka vietām pilsētā vecā parauga zīmes pret jaunajām nav nomainījusi arī pilsēta: "Jā, ir vēl vietas, kur ir baltās zīmes. Taču pie to nomaiņas tiek strādāts. Nepieciešams laiks, lai visā pilsētā ielu nosaukumu norādes nomainītu. Tas tiek darīts pakāpeniski."

Ir arī vietas, kur nav nekādu nosaukumu norāžu. Viņš žēlojas, ka ļaundari nereti traucē šajā darbā, kā arī posta jau paveikto: "Ir vietas pilsētā, kur nav žogu, pie kā piestiprināt nosaukuma norādes. Pie privātīpašumiem tās piestiprināt var tikai ar īpašnieka atļauju. Savukārt pie laternām norādes izvietot nevar, jo laternu stabi atrodas atstatu no brauktuves, kur zīmes nav pietiekami labi saskatāmas. Tāpēc nepieciešams uzstādīt atsevišķus stabus. Lai uzstādīšanu nesadārdzinātu, šie stabi tiek nevis iebetonēti, bet iedzīti zemē. Bijuši jau četri gadījumi, kad stabi, kas ir no pabieza metāla un līdz ar to vērtīgi nodošanai metāllūžņos, nozagti kopā ar visām norādēm."

Savukārt attiecībā uz zilajām nosaukumu norādēm, kas ir pilsētas pārziņā un uz kurām ir uzraksti divās valodās, A.Kaņka ir strikts. Nevarot būt pat runa par to atstāšanu ielās: "Noteikumi paredz, ka nosaukumu norādēm jābūt valsts valodā." Vienkārši izsviestas senās zīmes arī netikšot: "Ārā nemetam, tās tiek novietotas noliktavā. Ja muzejs tās vēlēsies, labprāt atdosim."

  • Komentāri (21)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!