Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 25. augusts

Vārdadiena: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija

ZM vēl nav lemts par līdaku ķeršanas lieguma pagarināšanu  (18)

Atslēgvārdi ezers

Foto: www.liepajniekiem.lv

Lai gan Liepājas, Nīcas un Grobiņas pašvaldību pārstāvji kopā ar makšķernieku organizācijām pieprasījuši Zemkopības ministrijai (ZM) sekmīga nārsta nodrošināšanai pagarināt līdaku makšķerēšanas liegumu, ministrija ierobežojošus soļus šajā virzienā pagaidām nav spērusi, aģentūra BNS uzzināja ministrijā.


Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš aģentūrai BNS pastāstīja, ka tradicionāli Liepājas ezers valstī bijis pirmais, kurš atbrīvojas no ledus segas un kurā ik gadu makšķernieki visātrāk var sākt baudīt makšķerēšanas priekus atklātos ūdeņos. Taču ieilgušās ziemas dēļ ezeru aizvien klāj ledus sega, kas draud aizkavēt tuvākajā laikā gaidāmo līdaku nārstu.


"Ar iniciatīvu noteikt šādu aizliegumu pie mums nāca paši zvejnieki, norādot uz iespējamajām problēmām. Pēcāk, konsultējoties ar biologu un makšķernieku Māri Olti, tika sasaukta kopīga sapulce ar ezera makšķernieku biedrībām. Tās laikā mēs vienojāmies par nepieciešamību lūgt ZM noteiktos makšķerēšanas ierobežojumus pagarināt vēl par divām nedēļām," viņš sacīja.


Ansiņš arī uzsvēra, ka bez līdaku ķeršanas lieguma pagarināšanas šim gadam, ZM prasīts veikt arī attiecīgās likumdošanas izmaiņas, kas pašvaldībām pašām nepieciešamības gadījumā ļautu pagarināt noteiktu zivju nārsta ķeršanas liegumus. "Mēs par šīm iniciatīvām jau piektdien telefoniski informējām zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, kura arī uzskata, ka šī lieta ir jāvērtē," viņš piebilda.

Savukārt ZM Zivjsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš aģentūrai BNS norādīja, ka ministrijā par iespējamo līdaku ķeršanas lieguma pagarināšanu pagaidām nav lemts, taču atgādināja, ka ministrijai šādas tiesības ir un reiz tās jau izmantotas, pagarinot lašu saudzēšanas laiku. Par šo jautājumu ministrijā paredzēts lemt tiklīdz no kādas iesaistītās puses būs saņemts attiecīgs lūgums.


Vienlaikus ZM pārstāvis norādīja, ka pirms pieņemt lēmumu par lieguma pagarināšanu, ministrija konsultēsies ar speciālistiem par šāda soļa nepieciešamību. "Pirms pieņemt šādu lēmumu, jābūt absolūtai skaidrībai, ka šogad nobīdes ir vērojamas visas valsts ekosistēmā,"

Neizpratni par šādu ZM vilcināšanos aģentūrai BNS pauda Latvijas makšķernieku asociācijas (LMA) valdes priekšsēdētājs Aldis Birkovs. Viņa vadītā organizācija arī atbalsta līdaku ķeršanas lieguma pagarināšanu, tomēr dēļ aizņemtības citu likumdošanas aktu izstrādē pati neplāno lūgt līdaku ķeršanas lieguma pagarinājumu.


Tai pat laikā Birkovs norādīja, ka nav izprotama šāda ZM atbildīgo iestāžu vilcināšanās saistībā ar lieguma pagarināšanu. "Viņiem [ZM] ir tiesības un pienākums šajā jautājumā rīkoties un pagarināt ķeršanas ierobežojumus pašiem. Viņi par to ir atbildīgi," sacīja Birkovs.

Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātajiem Makšķerēšanas noteikumiem, līdaku ķeršanas liegums nārsta laikā ir no 1.marta līdz 30. aprīlim.

  • Komentāri (18)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!