Vajadzība no visām pusēm

”Ja bērnam ir 20 piena zobu, un astoņi ir bojāti! Tas ir tikai vidējais skaits, citiem mazuļiem pat ļoti agrā vecumā var būt bojāti vairāk nekā 10 zobi!” norāda A. Leščinska.

”Veicot zobu labošanu narkozē, bērns vienā reizē tiek pie veselas mutes. Tas mazuļiem ir būtiski, jo mazi bērni sāpošu, iekaisušu, bojātu, sastrutojušu zobu dēļ jūt lielu diskomfortu, viņi nevar kvalitatīvi baudīt bērnību,” uzsver zobārste. ”Narkozes laikā salabojam tos, ko vēl var, – visbiežāk un visvairāk bojāti ir lielie zobi – dzerokļi – un arī priekšējie. Tie zobi, ko glābt vairs nevar, diemžēl jāizrauj,” skaidro daktere.

Daudz pārrunu par zobu un mutes veselības profilaksi viņa veic ar vecākiem un aicina ikvienu ģimeni aizdomāties, ka bērnu veselība ir svarīgākā, un tā ir vecāku atbildība. ”Vecāki nepievērš uzmanību, domā, ka nekas traks, bet zobu veselība ietekmē arī pārējā organisma veselību,” pieredzē dalās un atgādina zobārste.

”Satraucoši, ka arvien biežāk pavisam maziem bērniem, kuriem piena zobi izauguši nesen, divu līdz divarpus gadu vecumā ir bojāti gandrīz visi zobi! Prātam neaptverami!” saka zobārste.

”Daudz kas ir atkarīgs no vecākiem, viņu attieksmes pret notiekošo, pret bērnu veselību,” ikvienam atgādina arī Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova.

Liepājas Zobārstniecības poliklīnikas vadītāja Natālija Kadeģe pauž gandarījumu, ka Liepājā ir izdevies ieviest šādu pieprasītu un ģimenēm nepieciešamu pakalpojumu. ”Vidēji mēnesī mums ir sešas līdz septiņas ārstēšanas dienas pilnajā narkozē, vidēji pieci pacienti reizē, kuri pierakstījušies rindā, un viens līdz divi akūti pacienti tajās dienās,” viņa norāda.

Piektdien uz zobu labošanu pilnajā narkozē pieraksts bija liepājnieces Dainas Ozolas mazākajam dēliņam Eināram. Viņa jau iepriekš izmantojusi šo pakalpojumu arī saviem lielākajiem bērniem, tostarp vesti arī uz Rīgu, Stomatoloģijas institūtu.

A. Leščinska teic, ja tagad šis pakalpojums būtu jāveic par maksu, tie būtu vairāki tūkstoši eiro.

”Mēs esam ļoti apmierināti, ka tepat Liepājā ir šāda iespēja, turklāt bez maksas. Personāls ļoti atsaucīgs un iejūtīgs,” saka mamma.

Ar bērnu pirms tam pārrunāts zobārsta apmeklējums, kā arī iepriekš būts uz pārbaudēm pie bērnu zobu speciālistiem, līdz ar to gandrīz četrgadīgais puika bija pavisam drošs un nebaidījās no viņam pievērstās uzmanības.

Zobārste piebilst, ka pie viņas ārstēšanu saņēmuši bērni ne tikai no Liepājas, bet arī Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Brocēniem, kā arī Dienvidkurzemes novada pagastiem. ”Esam pieprasīti no visām pusēm. Man ir prieks, ka manu ideju ieviest šādu pakalpojumu par valsts finansējumu Liepājā, jo tas tiešām ir vajadzīgs, uzklausīja pašvaldība un atbalstīja,” uzsver zobārste, kurai ar šo savu ieceri izdevies atgriezties savā dzimtajā pilsētā pēc 28 Rīgā pavadītiem gadiem.

Viņa ir arī gandarīta par saviem asistentiem – anesteziologu Arturu Mokanu, asistentēm – medmāsām Sintiju Užegovu un Viktoriju Uskovu.

Komanda pastāsta, ka narkoze, lai bērns iemigtu un nejustu darbošanos ap zobiņiem un mutes dobumā, tiek pievadīta ar masku. ”Pāris reizes ieelpo, un viņš aizmieg, varam mierīgi darboties,” skaidro V. Uskova.

Ja pārdomā, pieraksts jāatsaka

”Liels izaicinājums aizvadītajā gadā bija nodrošināt, lai dažādu saslimšanu, tostarp kovida un karantīnu, dēļ būtu pilni pieraksti,” pauž N. Kadeģe.

Bijušas dienas, kad saslimšanas dēļ izkrītot visi pieci pierakstītie bērni, vietā uz nākamo dienu jādabū citi. ”Ir arī gadījumi, kad vecāki pēdējā brīdī pārdomājuši par zobu labošanu narkozē. Zvanu viņiem pulksten deviņos, desmitos vakarā – mēs tomēr nebūsim, negribam. Vakarā vairs neko nevaram pārplānot,” saka A. Mokanu.

Zobārsti gan savā, gan arī citu mediķu vārdā lūdz pacientus būt atbildīgiem un laikus atteikt pierakstu – tā būtu cieņa gan pret mediķiem, gan citiem pacientiem, kuri pacietīgi gaida rindā un nereti laiku pa laikam cieš sāpes, un kuriem plānveida palīdzība ir varbūt vairāk un ātrāk nepieciešama.

Vidēji rindā uz ārstēšanu pilnā narkozē jāgaida nedaudz vairāk kā pusgads. Taču rindā uz profilaktiskajām apskatēm vai zobu labošanu jeb ikdienas ārstēšanas rindā bērniem jāgaida aptuveni gads.

”Nu jau rindu izdevies sakārtot, mazināt. Pirms tam – 2018. gadā – bija divarpus gadi!” pauž N. Kadeģe.

”Ja reizi gadā bērns tiek uz profilaktisko apskati ar nosacījumu, ja nav sūdzību un nesāp, tad tas ir pilnībā pietiekami,” piebilst A. Leščinska.

Strādās trīs ukrainietes

”Bērnu zobārstniecība vēl pavisam nesen mūsu pilsētā bija ļoti sāpīgs jautājums: bija tikai divas iestādes, kam bija līgumattiecības ar valsti, kas nozīmē, ka bērni pie zobārsta tiek bez maksas. Tagad jau šādas iestādes Liepājā ir sešas,” salīdzina E. Tolmačova. ”Privātpraksēs arī jāgaida vidēji divi līdz trīs mēneši,” viņa piebilst.

”Taču bērnu zobārstniecībā liela nozīme ir profilaktiskajiem pasākumiem, nevis tikai pēdējā brīdī jāpaļaujas uz zobārstu,” atgādina pašvaldības veselības jomas pārstāve.

”Bērni nav tikai prieks, bērni ir atbildība!” viņai piebalso A. Leščinska. ”Mazu bērnu zobu kopšana ir viņu vecāku pienākums!”

Pēdējo gadu laikā kopumā pilsētā pieaudzis zobārstu skaits, taču vairāki speciālisti atzinuši, ka grūti atrast un piesaistīt asistentus.

Drīzumā Liepājas Zobārstniecības poliklīnikas kolektīvam pievienosies trīs speciālistes no Ukrainas. Laiks paiet, kamēr dabū atzinumu par izglītības un kvalifikācijas dokumentiem. Viena no zobārstēm būs tieši bērnu speciāliste, otras divas var apkalpot gan lielos, gan mazos pacientus, pastāsta N. Kadeģe un E. Tolmačova.

Iecerēts, ka speciālistes varētu piesaistīt pusaudžu vecuma pacientu ārstēšanā.

Šobrīd Liepājas Zobārstniecības poliklīnikā strādā pieci zobārsti un trīs higiēnisti.