Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 18. novembris

Vārdadiena: Aleksandrs, Brīve, Doloresa

Žurnāla "Liepāja Vēstules" jaunajā numurā – sarunas, leģendas un sapņi

Atslēgvārdi liepājas vēstules | žurnāls

Advokāts Ainars Kreics sauc sevi par mediatoru bez diploma, jo viņam nav problēmu sasēdināt pie viena galda arī ragos sagājušus politiķus un citus ietekmīgus ļaudis. "Man jau tas raksturs tāds salīdzinoši mierīgs. Ja esmu uzvilcies, tad vismaz man pašam liekas, ka tas ir pamatoti," viņš smaidot saka intervijā žurnālam "Liepājas Vēstules". Par to, kāpēc A. Kreicam vairs nepatīk kaklasaites un kā viņš vērtē "Metalurga" krahu, lasiet nupat iznākušajā žurnālā, kas nopērkams visās preses tirdzniecības vietās pilsētā.

Žurnāla rudens numura (attēlā) vāku rotā plenēra "Karosta – fotoosta" dalībnieces Žanetes Eglītes darbs, kurā iemūžināti fotogrāfi strādājam Karostā. Par plenēru vairāk lasāms arī "Liepājas Vēstulēs". Vēsturisku apskatu par Liepājas cietumu sagatavojusi Ilze Ozoliņa. Vai zinājāt, ka pagājušā gadsimta 30. gados Liepājas cietumam bija krietni ieņēmumi no ieslodzīto darba veļas mazgātavā, birstnieku darbnīcā, galdniecībā, lopkopībā, kūdras gatavošanā, spalvu plucināšanā un citās nozarēs?

Emīls Dreiblats piedāvā žurnāla lasītājiem savu stāstu par Rolandu Ūdri, par abu draudzību un attiecībām arī pēc tam, kad 2016. gada 17.janvāra pēcpusdienā Rolandu Rīgā notrieca automašīna. Viena no pirmajām skatuvēm Ūdrītim bija arī leģendārais "Liepājas dzintars". Par to, kas palicis pāri no festivāla, cik jēgpilni ir centieni to atkal atdzīvināt, varēsiet izlasīt, pārlapojot žurnālu. Esam apkopojuši atmiņu stāstus par festivāla skaļākajiem notikumiem un skaidrojām, kāpēc 2006. gads bija pēdējais "Liepājas dzintara" vēsturē.

Mēriju Boijeri sastapām šovasar Liepājā, kad viņa viesojās savā dzimtajā pilsētā un apmeklēja 10. Vispasaules ebreju saietu. Mērija vienīgā no savas ģimenes izdzīvoja kara šausmās. Prom viņa devās tieši no pionieru nometnes Krotes skolā.

Pētnieces Benitas Laumanes darbs par zvejas rīku nosaukumiem Latvijas piekrastē mūs aizveda uz Pāvilostas muzeju, kur apskatījām murdus, žebērkļus, fenderus un citus riečus, kā saka Nīcas pusē, ko savā darbā izmantoja zvejnieki. Turpat sarunājāmies ar arhitekti Brigitu Bulu, kas radījusi unikālo, profesionāļu vidē atzinīgi novērtēto "Sāls māju" Pāvilostā un cer, ka viņai izdosies pārliecināt vietējos, ka tieši unikālais būs tas, kas izcels viņus uz kopējā fona, nevis centieni "būt kā visiem".

Skanīgu smieklu un dzīvesprieka pilns ir raksts par leģendāro Aiju Engelmani, kas pati mācījusies no lieliskiem pedagogiem un bijusi paraugs saviem audzēkņiem. Par tādiem kļūt sapņo arī trīs jauni cilvēki, kas šogad sākuši darbu Liepājas skolās kā "Iespējamās misijas" pedagogi. Bet hokeja kluba "Liepāja" prezidents Mihails Vasiļonoks mums atzinās, ka vārtos savulaik nonācis tāpēc, ka nav pratis labi slidot.

Apciemojām arī veikalu "Inka stils", ko, iespējams, ārpus Liepājas pazīst pat labāk, nekā te, un runājāmies ar tā saimnieci Inu Perlanciku, kura jau gandrīz 30 gadus ģērbj stilīgās liepājnieces un pilsētas viešņas. Vēl pētījām izbraukumus ārpus pilsētas senatnē un pianistei Agnesei Egliņai vaicājām, kādas ir viņas bērnības atmiņas par dzimto Liepāju.

Žurnāla "Liepājas Vēstules" rudens numurs ir patiešām saistošas lasāmvielas pilns, tāpēc ir vērts to sameklēt tuvākajā preses tirdzniecības vietā un arī apdomāt iespēju abonēt nākamajam gadam.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!