Lai pārrunātu Baltijas jūras telpiskās plānošanas  aktualitātes, šonedēļ Jūrnieku centrā Baltijas Vides foruma pārstāvji sarīkoja tikšanos ar Liepājas puses zvejniekiem, kā arī to sabiedrisko organizāciju vadītājiem.

Dedzīgā diskusija izrādījās lietderīga, jo mudināja plānā ieviest vairākas būtiskas korekcijas.

Apspriedi aizsākot, projekta vadītāja Anda Ruskule uzsvēra, ka Baltijas jūras telpiskās plānošanas mērķis, kurā piedalās 18 partneru no gandrīz visām Baltijas jūras valstīm, ir apkopot ziņas un savākt trūkstošo informāciju, lai izstrādātu starptautiski kopēju nākotnes vīziju, kā arī saskaņotu jūras izmantošanas veidus, novērstu konfliktus un izveidotu vienotu datubāzi. Pie šī uzdevuma uzsākts strādāt pērnā gada sākumā un to pabeigt ir iecerēts 2012. gada beigās. Latvijā jau notikušas apspriedes Ventspilī un Jūrmalā, taču  ar zvejniekiem plānotāji tiekoties pirmoreiz, tādēļ vēloties noskaidrot ne tikai to, kur, viņuprāt, jūrā atrodas zivju resursiem un zvejai nozīmīgākās vietas, bet arī to, kāds ir zvejasvīru skatījums uz jūras telpiskās plānošanas iecerēm.

 Tomēr, pirms meklēt atbildes uz šiem jautājumiem, Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits aicināja ieviest lielāku skaidrību lietās. Par kādu gan plānošanu var būt runa, ja  joprojām nav noslēgtas vienošanās par jūras robežām? Latvijai tāda ir tikai ar Igauniju. Ar Lietuvu turpinās sarunas, bet naftas ieguvei jūrā  jau atļauts veikt izpēti. Pieredze liecinot, ka cīņā par telpu vienmēr uzvar ietekmīgākie. Tas redzams attieksmē pret vēju parkiem, viņu interesēm projektā atvēlētas milzīgas teritorijas, bet tas nozīmē, ka zvejnieku darbošanās iespējas aizvien vairāk sašaurināsies.

I. Voitam piebalsoja akciju sabiedrības “Kursa” valdes priekšsēdētājs un Kurzemes zvejnieku asociācijas vadītājs Igors Markuševskis, kurš uzskata, ka jūras telpiskās plānošanas sakarībā nāksies atrisināt gūzmu sarežģītu problēmu. Vai Latvija tam esot gatava, vai projekts, kuram atvēzējusies valsts, nav par lielu? Arī Zvejnieku federācijas prezidents Ēvalds Urtāns uzskata, ka plāniem, kas uzzīmēti uz papīra, agri vai vēlu būs juridiskas sekas. “Iezīmēšanu no apstiprināšanas šķir tikai viens solis,” viņš teica. Tāpēc mācot pamatotas bažas, ka zvejnieki zaudēs zvejas vietas, ka zivis no nārsta vietām aizbaidīs celtnieki. Lai plānotāji paskatoties, cik nelielas platības vēja parkiem ir atvēlētas Vācijā, kāpēc tad pie mums tiem jau paredzēta visa Kurzemes piekraste?

I. Voits nule kā atgriezies no apspriedes Zviedrijā. Tur runāts par cūkdelfīnu aizsardzību.To atbaidīšanai no zvejas vietām laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam Baltijas jūrā paredzēts izvietot 300 radaru. Finansējums tam jau esot sameklēts. 60 no cūkdelfīnu atbaidīšanas radariem atradīsies mūsu piekrastē netālu no Liepājas. Nav zināms, kādu iespaidu tas atstās uz zvejniecību. Lai gan zvejniekiem viņu viedoklis nav pavaicāts, Latvija jau piekritusi šiem plāniem.

 Šis piemērs rāda, kā tiek risinātas problēmas. Tāpēc zvejnieki esot noskaņoti nepiekāpties. Ja gadījumā zvejas vietas kaut kāda iemesla dēļ viņiem nāktos atstāt, tie vēlētos, zaudējuma mazināšanai vismaz saņemt kompensācijas. Tādas jau, piemēram, zvejniekiem  maksājot maģistrālā gāzesvada īpašnieki. Arī Liepājas zvejas uzņēmums SIA “Ervils” tās saņēmis, lai gan firmas saimnieks Ervils Laugalis uzskata, ka tā ir tikai sāpju nauda.

Uzklausījuši zvejas vīrus par viņu sāpi, plānotāji apņēmās izteiktos priekšlikumus ņemt vērā. Viņi solīja, ka par zvejnieku  interešu zonu tikšot uzskatīta visa jūra, bet vietas, kur zivis mēdz nārstot, un labākos selgas rajonus, kā arī piekrastes zvejas joslu līdz 20 metru dziļumam gar krastu kartēs iezīmēšot īpaši. A. Ruskule teica, ka jūras telpiskā plānojuma apspriešana turpināsies, taču esot jārēķinās, ka agrāk vai nedaudz vēlāk to tomēr ieviesīs.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Pret to, ka zvejas vietas varētu paredzēt izmantošanai citiem mērķiem, kategoriski iebilda Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits.