Patlaban Priekules luterāņu draudzes zupas virtuvē apmeklētāju gan ir mazāk, bet tas varētu mainīties, kad laiks kļūs aukstāks, pieļauj Diakonijas vadītāja Inese Jaunzeme.

Zupas virtuve draudzes telpās darbojas kopš gavēņa laika, tā tapusi kā pašas draudzes iniciatīva. Vienu dienu nedēļā – ceturtdienā no pulksten 11 līdz 12.30 visi, kam tas vajadzīgs, gaidīti, lai par ziedojumu saņemtu porciju karstas zupas. Ja kādam vajadzīgs, virumu aizved arī uz mājām. Tā top turpat pretī, Priekules slimnīcas virtuvē. Inese Jaunzeme uzteic pavāres Maritu Stonkus un Līgu Daukanti, abas gatavojot ļoti garšīgi.

Bieži zupai izmanto produktus, ko saziedojuši paši priekulnieki. I. Jaunzeme ir patīkami pārsteigta par atsaucību: “Šogad nebija tas bagātākais gads, bet nesa ļoti daudz.” Viss saziedotais lieti noder, jo draudzes ļaudis zina, kam kas visvairāk nepieciešams.

Drīz pēc virtuves atvēršanas, pēc Lieldienām, apmeklētāju bijis daudz – dienā paņemts pat pussimts porciju. Tagad apmeklētāju skaits sarucis. “Pat nezinu, kas tam varētu būt par iemeslu,” saka Diakonijas vadītāja. Viņa tomēr pārliecināta, ka Priekulē zupas virtuve ir nepieciešama, par to, kā tai veiksmīgi darboties tālāk, draudzē varētu spriest nākammēnes.

“Sirsnīgs paldies visiem, kas atnāk,” Diakonijas vadītāja saka. Esot izdevies, kā sākumā iecerēts – ka zupas virtuve būs arī vieta sarunām un jaunu domu raisīšanai. I. Jaunzeme arī piebilst, ka nekas no tā visa nesanāktu, ja ne čaklo un atsaucīgo draudzes locekļu – Irēnas Simsones, Guntas Dzintares, Kristīnes Cukuras, Otīlijas Meniķes.

Irēna Simsone ir viena no krietnajiem palīgiem Priekules zupas virtuvē, saka Diakonijas vadītāja Inese Jaunzeme.