Džūlija Lote Lapka
"Kurzemes Vārds"
No 1. līdz 10. jūnijam Nīcas pagastā norisinās starptautiskās militārās mācības “Baltic Zenith 2026”, kuru laikā tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības speciālisti trenējas kaujas šaušanā pa gaisa mērķiem.
Pārtvērējdronu uznāciens
Šo mācību būtība nav tikai trāpīt mērķī. Tā ir visa procesa pārbaude – no mērķa pamanīšanas līdz lēmumam par tā iznīcināšanu.
“Šeit varēja redzēt šaušanu pa gaisa mērķiem ar droniem, kas ir līdzīgi “Shahed” tipa droniem, par kuriem visi esam dzirdējuši, tikai šie ir divreiz mazāki.
Šāvām ar raķešu sistēmām, ar lielgabalu sistēmām.
Bija arī šaušana ar Latvijā radītiem pārtvērējdroniem,” skaidro Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs majors Modris Kairišs.
Viņš norāda, ka mācībās tiek sertificēti karavīri, lai viņi šīs sistēmas varētu izmantot kaujas uzdevumu izpildei, tostarp Latvijas austrumu robežas aizsardzībā.
Mācībās piedalījās ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas, Zviedrijas un Kanādas bruņoto spēku karavīri.
Jūrmalciemā izmantoja gan pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas RBS-70 un GROM, gan Zviedrijas kājnieku kaujas mašīnas CV90, kas aprīkotas ar 40 milimetru automātisko lielgabalu.
Savukārt demonstrējumos klātesošie varēja iepazīties arī ar Latvijas uzņēmumu “Eraser” un “Origin Robotics” radītajiem risinājumiem bezpilota lidaparātu pārtveršanai.
Katrā demonstrējumā tika palaists mērķis, kas riņķoja aptuveni divus kilometrus no krasta. Ekrānos varēja redzēt tiešraidi no pārtvērējdrona kameras.
Gan mērķi, gan pašu dronu ar neapbruņotu aci pamanīt bija grūti,
un to, ka misija bijusi veiksmīga, varēja saprast pēc redzamā dūmu mākoņa un skaļa blīkšķa, kas pēc mirkļa bija dzirdams krastā.
M. Kairišs uzsver, ka pretgaisa aizsardzībā nevar runāt tikai par vienu dronu vai vienu ieroci. Tā ir savstarpēji saistīta sistēma, kurā iesaistīti radari, komandvadība, ugunsvienības un apmācīti karavīri.
“Tā ir ekosistēma, kas jāattīsta,” viņš saka.
Trūkst laika un cilvēku
Centra vadītājs piebilst, ka Latvija šobrīd ir viena no retajām valstīm, kas šādus pārtvērējdronus ir iegādājusies.
Priekšrocība ir arī tā, ka risinājumus piedāvā vietējie uzņēmēji un bruņotie spēki tos var testēt reālistiskos apstākļos.
Tomēr viņš vairākkārt uzsver, ka galvenais ierobežojošais faktors ir laiks un cilvēki. Pie cilvēkresursu jautājuma risināšanas gan jāstrādā visai sabiedrībai.
“Mums ir jāmeklē automatizēti risinājumi, kas prasa pēc iespējas mazāk cilvēkresursu,”
saka majors.
Viņš atgādina, ka Latviju bieži salīdzina ar Ukrainu, taču Ukraina ir karojoša valsts, kas mobilizējusi vairāk nekā miljonu iedzīvotāju. Latvijai jāmeklē cits ceļš.
Tieši šim nolūkam izveidots Autonomo sistēmu kompetences centrs, kas strādā ar droniem un pretdronu tehnoloģijām.
Centrs darbojas kā savienojošais posms starp bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministriju un uzņēmumiem.
Centrs uzrunā ražotājus, kopīgi ar viņiem meklē risinājumus, attīsta tehnoloģijas un bruņotajiem spēkiem dod jau gatavu “zobenu un vairogu”, ar ko aizsargāties.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis mācību norisi vērtē kā nozīmīgu soli Latvijas gaisa telpas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Viņš norāda, ka
šeit vienlaikus tiek pārbaudītas tehnoloģijas un apmācīti cilvēki, bez kuriem šīs sistēmas nevarētu izmantot.
Pēc viņa teiktā, apmācītos karavīrus un sistēmas plānots integrēt austrumu robežas aizsardzībā. Precīzu datumu ministrs gan nesauc.
“Strādājot kopā ar bruņotajiem spēkiem un nacionālo industriju, esam apņēmības pilni un ticam, ka mēs to varēsim izdarīt tiešām tuvākajā laikā. Tad izvietosim papildu vienības austrumos klāt tām vienībām, kas tur šobrīd jau pilda uzdevumus ar pretdronu raķešu sistēmām.”
Viņaprāt, liels lēciens Latvijas drošībā būs tad, kad “aiztaisīsim debesis ciet”.
Vienlaikus viņš atzīst, ka pilnībā noslēgt gaisa telpu nav iespējams – vienmēr var parādīties robi. Tāpēc
mācības un klātbūtne pierobežā ir veids, kā saprast, kur vēl nepieciešami papildu risinājumi.
Ukrainas pieredze rāda, ka tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tāpēc dati tiek ievākti un analizēti nepārtraukti.
“Pateikt, ka mēs jau šobrīd esam pilnīgi gatavi visam, nevar, jo sistēmas uzlabojas un jāuzlabojas arī mums, bet tas prasa laiku – pielāgoties, testēt, likt lietā.”
Mūsu droni Ukrainai
Uzņēmuma “Eraser” izpilddirektors Edgars Gauručs skaidro, ka viņu mērķis ir radīt sistēmu, kas gaisā spēj notriekt citu sistēmu.
“Iepriekš to darīja ar salīdzinoši dārgām raķetēm vai citiem līdzekļiem. Šobrīd mēs to mēģinām panākt ar dronu.
To darot ar bezpilota lidaparātu, izmaksas par vienu šāviņu teorētiski ir lētākas.
Ir nepieciešams vēl ļoti daudz ko attīstīt, bet tās sistēmas bieži vien ir krietni spējīgākas nekā raķetes, un tā ir kā vēl viena iespēja dabūt gaisa mērķi zemē.”
Viņš piebilst, ka šāda sistēma nav “zelta lode”, kas atrisinās visas problēmas, bet tā karavīriem būs kā vēl viens aizsardzības līmenis.
Vislabāk šis risinājums strādātu brīdī, kad jānotriec daudz dronu, ne tikai vienu mērķi gadā.
Pēc viņa teiktā, pārtvērējdronus iespējams saražot ievērojami ātrāk nekā raķetes, turklāt Latvijā. Arī to glabāšana un izmantošana karavīriem būtu vienkāršāka.
E. Gauručs pastāsta, ka Latvijā ir vismaz divi uzņēmumi, kas ar šādu sistēmu izstrādāšanu tikuši diezgan tālu. Taču uzņēmumu, kas savas sistēmas cenšas attīstīt, ir vēl vairāk.
Lai gan mērķis pārsvarā ir viens, sistēmas un risinājums var atšķirties.
“Latvija ir vieta, kur tiešām ir vairākas kompānijas, kas spēj tās sistēmas radīt diezgan advancētas,
un ar to mēs arī atšķiramies no daudzām citām valstīm.”
Atšķiramies arī ar to, ka Latvijā ir šādi poligoni, kur izmēģināt ne tikai dronu pilotēšanu, bet arī to iznīcināšanu ar sprāgstvielām.
Līdztekus Jūrmalciemam šādas pārbaudes notiek arī Sēlijas militārajā poligonā.
Savukārt “Origin Robotics” pārstāvis Māris Ķuda skaidro, ka uzņēmuma demonstrētajās sistēmās iestrādāts mākslīgā intelekta modelis, kas pats pilotē dronu, – to nevada operators.
Tuvojoties mērķim, pārtvērējs skenē apkārtni, bet operators saņem tiešraides video un tikai tad pieņem lēmumu par tālāko rīcību.
Sprāgstvielu detonācija notiek aptuveni divu metru attālumā no mērķa, un šajā procesā tiek iznīcināts arī pats pārtvērējdrons.
“Šo sistēmu jau izmanto Latvijas Gaisa spēki un Beļģijas armija. Bet Zviedrija un Igaunija ir iegādājušās testa modeļus. Drīzumā šīs sistēmas piegādāsim arī Ukrainā pēc dažu valstu pasūtījuma. Un izziņosim vēl divas valstis, kas veikušas līdzīgus pasūtījumus,” stāsta M. Ķuda.
Solis priekšā citiem
M. Kairišs norāda, ka Jūrmalciema poligons šādu mācību kontekstā ir īpaša vieta, jo tas ļauj šaut virs jūras pa gaisa mērķiem, vienlaikus saglabājot nepieciešamos drošības ierobežojumus.
Viņš skaidro, ka Jūrmalciems atrodas dabas parka teritorijā un šeit ir lieguma zonas, tāpēc pretgaisa aizsardzības mācības drīkst rīkot tikai īpašā kārtībā – ar valdības rīkojumu reizi gadā jūnijā.
Mācību laikā tiek izveidota nepieciešamā gaisa telpa un norobežota jūras teritorija, kas tiek apsargāta.
Tas ļauj ne tikai Latvijas karavīriem, bet arī sabiedrotajiem trenēties apstākļos, kur iespējama reāla kaujas šaušana.
Viņš norāda, ka poligonu pieejamība un vietējās industrijas attīstības ātrums Latvijai šajā jomā dod priekšrocības salīdzinājumā ar valstīm, kur šādas sistēmas praktiski pārbaudīt ir daudz grūtāk.
“Ar šiem pārtvērējiem sākām strādāt nedaudz vairāk nekā pirms gada, un šobrīd jau var redzēt rezultātus,” saka M. Kairišs.
Viņš atgādina, ka klasiskajos NATO vai ES militārajos iepirkumos jaunu sistēmu ieviešana bruņojumā var prasīt gadus, reizēm pat gadu desmitus, tāpēc
vismaz pašlaik Latvija citiem ir dažus soļus priekšā.
Mācībās uzmanība pievērsta ne tikai gaisa, bet arī citām autonomajām sistēmām.
M. Kairišs norāda, ka nesen testēti arī ūdens droni – gan Latvijas uzņēmumu radīti, gan ārvalstu risinājumi. Pašlaik notiek darbs pie testa partijas iegādes Jūras spēku vajadzībām.
Šajā gadījumā runa ir par laivas izmēra droniem, kas var veikt novērošanu un nepieciešamības gadījumā arī uzbrukuma uzdevumus.
