“Viss sākās ar Jurčika, tas ir – mana labākā drauga Jura Užegova – uzaicinājumu apciemot viņu tālajā austrumu zemē Ķīnā, Honkongā jeb Sjanganā.

Ar Juri esmu kopā audzis un mācījies vienā skolā. Mūsu draudzībai rit 25. gads, un Juri droši varu saukt par brāli,” tā savu stāstījumu par piedzīvoto ceļojumā uz Ķīnu iesāka 8. vidusskolas skolotājs Jānis Rudzītis.

Karstums un Austrumu delikateses

“Pirms brauciena biju nobijies, taču iedvesmas un motivācijas pilns, jo šāda iespēja nepaveras katru dienu, kad par visu jau samaksāts un atliek tikai piekrist uzaicinājumam. Internetā izlasīju visu pieejamo informāciju par skaisto pilsētu un devos pretim lielākajai avantūrai manā ceļotāja pieredzē. Iesākās ar lidojumu no Rīgas līdz Helsinkiem Somijā, un tad apmēram 9 stundu ilgais 7817 kilometru garais ceļš ar ātrumu 800 kilometru stundā cauri naktij līdz pašai Honkongai Tālajos Austrumos. Katrs solis tuvāk mērķim manī radīja patīkamu satraukumu, jo nezināmais raisa fantāziju. Lai gan galvenā bija vēlēšanās satikt bērnības draugu, taču tikpat ļoti gribējās arī ieraudzīt varenos simts stāvu debesskrāpjus un džungļiem līdzīgus apstākļus, par kuriem biju lasījis,” iesāka skolotājs. 

Nedaudz skumjš stāstījums kļuva brīdī, kad viņš dalījās atmiņās par draugu, kurš dzīvo starp svešām tradīcijām, reliģijām, kultūrām, svešāda izskata cilvēkiem, kas runā nesaprotamā valodā (mandarīnu valoda), un kurš ir tik tālu no mājām, vecākiem un draugiem. Taču Jānis atdzīvojās, kad sāka klāstīt par Honkongu, sakot, ka šī pilsēta ir jābauda ar visām maņām. “Tā ir pilsēta ar lielo burtu, kura nekad neguļ un sniedz piedzīvojumus ikkatru sekundi par pārsteigumu pat pašiem tās iedzīvotājiem. Subtropu mitrais klimats un saules atrašanās zenītā liek nobālēt pat ēnai,” atcerējās J. Rudzītis.

Viņš atceras, ka pirmo nedēļu pat nespējis aizvērt muti no daudzajiem pārsteigumiem visapkārt. Redzētie iespaidi plūduši kā no pārpilnības raga, tā kā uzreiz nemaz nevarējis tos aptvert, un par tiem tagad liecina datorā ielādētās fotogrāfijas. Piemēram, dienas garumā izdzerot 3 litrus ūdens, nemaz nav bijusi vēlēšanās iet uz tualeti, jo mitrais karstums, kas sasniedzis +41 grādu, izsūcis visu enerģiju. Naktī saglabājusies temperatūra +33 grādu robežās. Jura Užegova viesis iepazinis arī Austrumu virtuvi, viņš atcerējās: “Ēdu haizivs spuru zupu, kura ir aizliegta citur pasaulē, zoss pleznas, baloža galvu un vistas kājas nagus. Teiksiet – traki? Nē, gardi!”

Kā Venēcijā, Brazīlijā un Amerikā vienkopus

“Sjanganā jeb Honkongā ir viss,” stāsta ceļotājs. “Proti, mirdzošie un spoguļiem noklātie debesskrāpji, kas atgādina Amerikas varenumu, daudzās salas un laivas līdzinās Venēcijai, savukārt tuvāk dabai tu jau spēj sajust Brazīlijas džungļu piegaršu. Šeit atdzīvojas Holivudas filmās un “Discovery Channel” pārraidēs redzētie tēli un notikumi. Kā, piemēram, izcili arhitektūras paraugi, modes šovi un defilē, pasaules slavenu mākslinieku galerijas, neskaitāmi alus krogi ar riekstu čaumalām uz grīdas, gaisa tramvajiņi ar stiklotām grīdām, delfīnšovi, uz kuriem sanāk tāds cilvēku skaits, kas pielīdzināms latviešu Dziesmu svētkiem, dažādas krāsas cilvēki populārāko zīmolu apģērbos un vēl tūkstošiem citu neticamu lietu. Kontrasts ir šīs pilsētas raksturojums, fenomens. Nemelošu, ja atgādināšu, ka meitenes tomēr Latvijā ir visskaistākās pasaulē!”

Liepājniekam izdevās ieskatīties filipīniešu svētdienas norisē. Proti, katram turīgam pilsonim ir kalpone no Filipīnām, kas veic mājas soli un audzina bērnus, vienīgā brīvdiena viņām ir svētdiena. “Tad jaukie, maziņie un brūni iedegušie cilvēciņi iekaro pilsētas centru, sēdēdami, kur pagadās, apspriežot jaunumus, ķemmējot matus, tīrot nagus un ēdot rīsus,” pastāstīja J. Rudzītis.

Iejusties Honkongas atmosfērā

Ķīnas apceļotājs piezīmēja, ka Lantau ir vienīgā no 260 salām, kurā nav automašīnu, kas darbināmas ar degvielu, tur pieprasītas ir golfa mašīnītes. Šo salu par savu mājvietu izvēlējies arī Juris Užegovs. Savulaik Liepājā pazīstamais sporta deju dejotājs jau četrus gadus dzīvo Ķīnā. Būdams profesionāls deju skolotājs, viņš tur māca balles dejas ļoti bagātiem ļaudīm, kuri pēc tam savu prasmi rāda sacensībās.

Turpretim Makau salai, kas pieder Portugālei, kā pastāstīja J. Rudzītis, raksturīgs smogs, dunoņa un urbanizācijas varenuma raksturs. Tā ir vienīgā vieta visā plašajā Ķīnas teritorijā, kur ir legalizētas azartspēles. 

“Nav viegli uzskaitīt visus savus iespaidus par redzēto saulainajos liedagos. Pārliecinājos, ka precīzs ir teiciens – labāk vienu reizi redzēt, nevis simt reižu dzirdēt. Nosaucot redzēto, tādā veidā vismaz nedaudz ļaušu iejusties Honkongas atmosfērā. Brīvi pieejami banāni un granātāboli palmu zaros, smaidīgi zvejnieki trūcīgos ciematos, augstākie debesskrāpji pasaulē, taksometru pārpilnība, dārgāko zīmolu veikali vienuviet, pirts karstums, daudzi laimes meklētāji, mīlētāji, sapņotāji, slavas aleja, ēdienu dažādība, garākie un augstākie tilti pasaulē, 1000 “Ferarri” pilsēta, 10 000 Budu templis, migla pār kalniem, budistu mūki, lielas naudas aprite, garākie eskalatori, divstāvu tramvajiņi, lāzeršovi naktī, Mikipele Disnejlendā, ātrgaitas metro, laipni cilvēki ar saulessargiem, bagātības un nabadzības kontrasts pāri visam un vēl, un vēl, un vēl…” iespaidus mēģināja kopā savilkt Jānis Rudzītis, sakot, ka taisnība ir Annai Brigaderei, ka laimīgā zeme ir tur, kur mīt tava sirds. “Manā gadījumā tā ir dzimtene un ģimene. Ticiet vai ne, bet zāle zaļāka un debesis zilākas ir vienīgi Latvijā. Braucu mājup laimīgs ar ļoti lielu iespaidu bagāžu uz mūžu. Liels paldies manam labākajam draugam Jurčikam par 17 dienu garajiem piedzīvojumiem un atmiņām tur tālajā Ķīnā!”

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Aiz muguras Honkongas debesskrāpji.