Taču Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktā aptauja rāda, ka lielākā daļa (75%) atzīstas, ka tos pārkāpj. Tātad ātruma pārsniegšana tiek uztverta kā ierasta rīcība, ko attaisno šķietami droši braukšanas apstākļi.

Arī Liepājā iedzīvotāji bieži norāda, ka daudzdzīvokļu namu pagalmos nav droši, jo autovadītāji, īpaši vietās, kuras izmanto caurbraukšanai, brauc pārāk ātri.

Ceļa zīme vien problēmu nerisina, tāpēc mierināt pārgalvīgos visbiežāk palīdz ātrumvaļņu izbūve.

Domes Transporta infrastruktūras komisija reaģē uz iedzīvotāju iesniegumiem, nosakot dzīvojamo zonu un izvietojot ceļa zīmes. Ik gadu arī izbūvē jaunus ātrumvaļņus.

LAMB ceļa drošības kampaņā “Viens ceļš visiem. Piebremzē!” atgādina ikvienam, ka dzīvojamā zonā jāievēro ātrums līdz 20 km/h un priekšroka ir jādod gājējiem, velosipēdu un elektroskūteru vadītājiem.

LAMB veiktā aptauja iezīmē būtisku pretrunu –

autovadītāji noteikumus zina un atbalsta, taču paši ātruma pārsniegšanu nereti neuztver kā satiksmes apdraudējumu.

Kā biežākos iemeslus lielāka ātruma izvēlē autovadītāji norāda to, ka ceļš ir bijis brīvs un tuvumā nav atradušies gājēji (63%), gandrīz katrs ceturtais (24%) nav domājis, ka rada apdraudējumu apkārtējiem, bet katrs piektais nav sekojis līdzi ātrumam.

Vēl 17% aptaujāto autovadītāju atzinuši, ka centušies iekļauties satiksmē un braukuši tikpat ātri, cik pārējie.

Tas nozīmē, ka autovadītāji, izvēloties braukšanas ātrumu dzīvojamā zonā, situāciju vērtē pēc tā, vai attiecīgajā brīdī redz tuvumā gājējus, nevis pēc ceļa zīmes būtības.

Būtiski uzsvērt infrastruktūras lomu ātruma pārsniegšanā.

Dzīvojamās zonās, kur ceļš ir plats, labi pārredzams un ar maz satiksmes mierināšanas risinājumiem, pastāv lielāka iespēja, ka autovadītāji pārsniegs atļauto ātrumu, nekā vietās, kur infrastruktūra to fiziski ierobežo.

LAMB prezidents Juris Zvirbulis atzīmē, ka drošas satiksmes veidošanai nepietiek vien ar ātruma ierobežojumu un atsevišķiem ātrumvaļņiem.

“Lai dzīvojamā zona būtu droša, nepieciešama sadarbība –

jābūt nodrošinātai konkrētai vietai atbilstošai infrastruktūrai, autovadītājiem ir jāievēro atļautais ātrums, un arī mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir jābūt uzmanīgiem un jāņem vērā, ka viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu,” viņš uzsver.

Atšķirību starp zināšanām un reālo rīcību apliecina arī LAMB sadarbībā ar Valsts policiju veiktais ātruma mērījums Rīgā, Teikas apkārtnē.

Tā laikā tika noskaidrots, ka vidējais ātrums, ar kādu autovadītāji pārvietojas pa dzīvojamo zonu, ir 34 km/h, kas ir 14 km/h virs atļautā ātruma. Lielākais ātrums, 60 km/h, fiksēts Āraišu ielā, kas ir plata un samērā labi pārredzama.

No 80 uzskaitītajām automašīnām tikai trīs pārvietojās ar ātrumu, kas ir zem 30 km/h. 

Uzziņai

Ātruma pārkāpumi apdzīvotā vietā un dzīvojamā zonā Kurzemē

• 2023. g. – 34 533
• 2024. g. – 40 140
• 2025. g. – 42 743
• 2026. g. līdz 25.08. – 25 155

Avots: Valsts policija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.