Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sauļošanās kults – tā spožums un posts

Sauļošanās kults – tā spožums un posts
18.04.2010 07:00

Atslēgvārdi

Laiks aiz loga kļūst arvien jaukāks, atgādinot, ka sauļošanās sezona nebūt nav aiz kalniem. Pašlaik gan saule vēl ir ar zobiņiem un pārāk atkailināties laukā nav iespējams.

Taču būt brūniem gribas neatkarīgi no tā, tāpēc daudzi vēl joprojām īstās saules vietā izvēlas ļauties mākslīgi radītajiem ultravioletajiem stariem. Nav noslēpums, ka aktīvākie solārija apmeklētāji ir jaunieši, tāpēc šoreiz centāmies uzzināt viņu attieksmi pret solāriju un tā ietekmi uz cilvēka veselību.

Solārijs kā modes tendence

Būt brūnam ne tikai vasaras mēnešos, bet arī visa pārējā gada laikā – šāda vēlme mūsdienu pasaules, arī Latvijas cilvēku prātos iesakņojusies jau diezgan ilgu laiku. Lai arī pēdējos gados arvien vairāk plašsaziņas līdzekļos tiek runāts par solārija nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību, tas nemazina cilvēku kāri pēc mākslīgā iedeguma visa gada garumā. Arī aptaujātie jaunieši atzina, ka neuzskata solārija apmeklēšanu par sliktu paradumu, ja vien tas netiek darīts pārāk bieži un tiek ievēroti nepieciešamie noteikumi. Piemēram, 12. klases skolniece Alīna Gutoviča solāriju apmeklē ļoti reti: “Parasti to daru pirms nozīmīgiem sarīkojumiem.”

Iemesli, lai apmeklētu solāriju, ir ļoti dažādi. Samanta Smoktija, viena no deju grupas “Other Kind” dalībniecēm, uz solāriju dodas tieši savas profesijas sakarībā: “Esmu dejotāja, un, ja kaut kur ir jāuzstājas ar tērpu, kur mazāk apsegts ķermenis, tad nebūs īpaši skaisti, ja būšu bāla.” Viņa gan piebilst, ka sauļojas minimāli, tik vien, lai ādai būtu dabīgs tonis.

Diemžēl – bieži ar dabīgu iedegumu vien nepietiek, un nākas redzēt ļaudis un arvien vairāk tieši gados jaunos, kas solārijos ir pavadījuši pārāk daudz laika. To novērojusi arī liepājniece Ieva Kalēja: “Uz ielas arvien vairāk ir redzamas meitenes un zēni, kuri ir pārcepušies.” Jauniete piebilst, ka pazīst arī tādus cilvēkus, kas solāriju apmeklē divas reizes nedēļā un pa 20 minūtēm. “Tātad sanāk 40 minūtes nedēļā, kas man liekas par daudz!” savu sašutumu pauž Ieva, piebilstot, ka solārijs kļuvis par tiešām lielu mūsdienu problēmu. Bieži vien cilvēks aiziet uz solāriju vienu reizi, tad otru, līdz tā jau kļūst par atkarību. Pēc jauniešu teiktā, bieži vien cilvēki ir tik ļoti aizrāvušies ar iešanu uz solāriju, ka vairs pat nepamana, ka tas jau ir pārmērīgi.

Nevar neatzīt, ka solārijs kļuvis par 21. gadsimta modes lietu. Alīna tam piekrīt un norāda, ka bieži vien jaunieši, it īpaši meitenes solāriju apmeklē tieši tāpēc, ka brūni ir visi: “Lielākā daļa jauniešu vēlas neizcelties, bet būt piederīgi šai modes parādībai.”

Riska apzināšanās

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdama informācija par to, ka solārijs var izraisīt ādas vēzi. Tomēr šķiet, ka tas jauniešu domāšanā neko būtiski nemaina, ja nu vienīgi to, ka rūpīgāk tiek sekots solārija noteikumiem. Labs piemērs ir Samanta – meitene pirms solārija apmeklēšanas noskaidro, kas būtu jāievēro, lai sauļošanās būtu mazāk kaitīga veselībai: “Es gan neeju tik bieži, lai mani varētu skart šādas problēmas, taču tomēr esmu diezgan piesardzīga. Piemēram, zinu, ka tad, ja ir kādas lielas dzimumzīmes, tad tās noteikti jāapsedz ar plāksteri.” Arī Ieva uzskata, ka noteikti ir jāievēro sauļošanās noteikumi – jālieto aizsargbrilles, gan pirms, gan pēc sauļošanās uz ādas jāuzsmērē aizsargājošs krēms, un tā tālāk. “Visi šie noteikumi ir izlasāmi gan sauļošanās salonos, gan internetā, kā arī sazinoties ar dermatologu,” informē jauniete.

Puišus sauļošanās iestādēs var sastapt krietni retāk, taču tas nenozīmē, ka viņi to neapmeklē nemaz. 20 gadu vecais Jānis Vēbers teic, ka uz solāriju neiet un viņam neesot ne jausmas par to, kādi tur brīnumi notiek. Tiesa, par iespēju saslimt ar vēzi, kā arī citām slimībām viņš ir dzirdējis. Tomēr izvēli par solārija apmeklēšanu gan puisis atstāj katra paša ziņā: “Ja kādam iedegums ir tik svarīgs, tad uz priekšu. Man gan personīgi tā liekas velta naudas tērēšana.”

Visu ar mēru

Vecliepājas Primārās veselības aprūpes dermatoveneroloģe Zinaīda Plavoka neatbalsta solārija apmeklēšanu: “Kā mēs visi labi zinām, ultravioletais starojums iekļūst ļoti dziļi ādas iekšpusē, iedarbojoties uz ādas elastīgajām, kolagēnajām šķiedriņām, kas atbild par mūsu ādas tonusu. Tātad āda ātrāk noveco.” Tomēr raupjas ādas parādīšanās nebūt nav tas lielākais ļaunums. Dermatoloģe stāsta, ka ultravioletie stari spēcīgi iedarbojas uz imūnās sistēmas šūnām, kas savukārt atbildīgas par cilvēka normālu funkcionēšanu. “Ja ādas imūnā sistēma tiek novājināta, šūnām var būt ļaundabīga pārveidošanās,” ārste turpina iesākto domu: “Tad veidojas ādas audzēji, gan labdabīgie, gan ļaundabīgie – baziliomas, ādas vēži, kā arī solārās keratozes, kas ir priekšvēža stāvoklis.” Viņa gan norāda, ka tas viss parādīsies tikai ar laiku, nevis uzreiz, bet risks saslimt pastāv vienmēr. Tieši tāpēc ļoti stingri vajadzētu ievērot solārija apmeklēšanas noteikumus – lietot aizsargājošos krēmus gan pirms, gan pēc sauļošanās, kā arī censties nepārvērst solārija apmeklējumu par ikdienišķu nodarbi.

Ārste norāda, ka lielākais ļaunums var piemeklēt tieši tos, kas pārāk intensīvi apmeklē solāriju: “Ja aiziet pirms pasākumiem, tad, protams, nekāds īpašs ļaunums nevarētu notikt, bet ja iet divreiz nedēļā, kā esmu dzirdējusi – tas taču ir vājprāts!” Viņa pieļauj, ka var aiziet divreiz mēnesī uz desmit minūtēm uz parasto solāriju, ne intensīvo, turklāt izlaižot vasaras mēnešus, jo tad šos saules pigmentus tāpat saņemam pietiekami: “Mums saule ir trīs mēnešus gadā, solārijs ir cauru gadu. Tie ir divi nesamērojami lielumi – vai mēs pakļaujam visu gadu savu ādu ultravioletajam starojumam, vai tikai trīs mēnešus gadā.”

 Runājot par labo – dermatoloģe atzīst, ka vispirms tās noteikti ir pozitīvās emocijas: “Cilvēks paliek brūnāks, un viņam tas patīk, uzlabojas pašapziņa.” Labvēlīgu iespaidu solārija apmeklējums var atstāt arī uz cilvēkiem ar problemātisku sejas ādu, jo staru ietekmē, ādai paliekot sausākai sažūst izveidojušās pinnītes.

Arī pēc dermatoloģes domām, vēlme pēc brūnuma kļuvusi par modes lietu: “Senos laikos visas sievietes staigāja ar saulessargiem, jo bālums skaitījās dižciltības pazīme. Brūnas bija zemnieces, kas staigāja atklātām sejām.” Toreiz tā bijusi modes lieta, taču tagad ir tieši pretēji – jo cilvēks brūnāks, jo tas liekas skaistāk. “Jā, man gribas teikt, ka tas ir skaistuma kults, brūnuma kults,” ārste dalās pārdomās. “Es tikai gribētu, lai cilvēks, pirms iet uz solāriju, padomātu, ka varbūt tas tomēr nav tik ļoti vajadzīgs,” ieteic dermatoloģe Plavoka, “taču, ja apmeklē, tad lai nedara to pārāk bieži. Lai ir drusku tas brūnums, bet vajag arī par savu veselību, nākotni padomāt.”

Daira Šteinberga,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz