Mums sociālajā dzīvojamā mājā ir saskare ar maznodrošinātiem ļaudīm, ar trūcīgā statusu ir mazāk, kā arī cilvēkiem, kam ir invaliditātes pensijas.

Piešķirtās pensijas senioriem ir atšķirīgas.

Bet nekas cits neatliek kā pielāgoties savai esošajai finanšu situācijai. Un pensionāri pielāgojas itin visā savā dzīvē.

Tie ir izdevumi, rēķini par dzīvokli, seniori vienlaikus arī domā, kā dzīvot ekonomiskāk, piemēram, kā samazināt ūdens tēriņus, lai to netērētu vairāk, kā arī meklē lētākus risinājumus.

Dārgi un arvien dārgāki kļūst medikamenti. Kam ir vairākas diagnozes un kam nav atbalsta (jo nav statusa), jāpērk par pilnu summu zāles – tad kā ir, tā ir. Ar apģērba nodrošinājumu nav tik izteiktu problēmu.

Arī pensionāri iesaistās savas finanšu situācijas risināšanā, uzlabošanā, meklējot dažādus risinājumus.

Piemēram, daļa ir nodrošinājušies ar mazdārziņiem, ir tādi, kas piestrādā, kādam piepalīdz.

Trūcīgie papildus saņem pārtikas pakas. Tā ir reāla palīdzība un atspaids, bet to izmanto ļoti atšķirīgi. Daļa no tā, kas iekšā, lielākoties izmanto tikai atsevišķus produktus, bet citi trūcīgākie atkal veido pārtikas krājumus.

Ienākumu apmērs nosaka, vai cilvēks iegūst vai zaudē trūcīgā vai maznodrošinātā statusu.

Protams, ja šis statuss iegūts, cilvēks lielākoties priecājas, bet, ja zaudē (palielinoties ienākumiem, tostarp pensijām) – cilvēki to uztver ļoti sāpīgi, jo tas sarežģī viņa situāciju.

Daudziem būtiska ir dažāda sociālā palīdzība, ļoti novērtēts ir arī mājokļa pabalsts.

Indeksācijas un piemaksu dēļ pensionāram palielinās ienākumi, un šis palielinājums var ietekmēt statusa saglabāšanu. Ienākumiem palielinoties, to var zaudēt. Ja (pēc aprēķiniem) naudas kļūst vairāk, tas ne vienmēr nozīmē būtisku reālās situācijas uzlabošanos.

Varbūt nedaudz situācija uzlabojas tiem, kam pensijas ir lielākas un darba stāžs ilgāks.

Bieži atspoguļo un pasniedz to, ka būs izmaiņas, būs pielikumi, ka būs daudz pozitīvāk. Bet cilvēks to tā nemaz neizjūt vai arī ne ilgstoši, jo, tiklīdz palielinās ienākumi, drīz pēc tam pieaug cenas visam.

Mairita Fogele, Sociālās dzīvojamās mājas Ģenerāļa Baloža ielā 1 sociālā darbiniece

Uzziņai

Lielākajam nabadzības riskam pakļauti seniori, īpaši cilvēki vecumā virs 65 gadiem (pensionāri), it īpaši tie, kuri dzīvo vieni, un sievietes – norāda Centrālā statistikas pārvalde.

Vecuma pensiju indeksācijā piemēro atšķirīgus indeksus, ņemot vērā darba stāžu:

– līdz 29 gadiem – 1,0424;

– no 30 līdz 39 gadiem – 1,0456 (arī personām, kurām vecuma pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos, arī, ja stāžs ir mazāks par 30 gadiem);

– no 40 līdz 44 gadiem – 1,0489;

– 45 un vairāk gadu – 1,0522.

– Invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijām, kā arī apdrošināšanas atlīdzībām piemēro indeksu 1,0424 neatkarīgi no apdrošināšanas stāža.

Piešķirtās piemaksas palielinātas:

– 1,79 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta 1997. gada 1. janvārī un vēlāk.

– 2,69 eiro, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.