Pa kādiem ceļiem ejam uz skolu, poliklīniku un slimnīcu
Nesāksim noliegt, ka daudzas svarīgas un tagad jau arī mazāk svarīgas Liepājas ielas pēdējos desmit gados ir ievērojami uzlabotas un pēdējos trijos gados vien apmēram 13 miljoni latu tām izlietoti. Tāpat neapstrīdami, ka daudz ielu un ietvju vēl jāremontē un pat no jauna jābūvē. Tomēr reizēm radušās pārmaiņas uzdod mīklas. Kādēļ pilsētā, kurā ielu kvalitātes kopaina joprojām ir diezgan dramatiska un uzlabojumiem joprojām ir vajadzīgi miljoni latu, priekšroka dota vienam vai otram posmam, kamēr cits grūst acu priekšā?

Pēc atjaunotā Sūnu ielas posma, kurā ir tikai trīs privātas dzīvojamās mājas, aplūkošanas, redakcija nolēma apskatīt, kā pēc 2006.–2008. gada ielu atjaunošanas programmas izskatās ielas un ietves, kas ved uz skolām, bērnudārziem un citiem sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

Posms trim mājām?

Šovasar ap 200 tūkstoši latu no Autoceļu fonda Liepājā ieguldīts ielu un ietvju bruģēšanā. No tiem ap 20 tūkstoši latu – Sūnu ielas un Siguldas ielas līkumā ap 1000 kvadrātmetru platībā, pēc domes sabiedrisko attiecību speciālista Aigara Štāla teiktā, nobruģēta brauktuve un izveidota bruģēta ietve. Mulsinošais ir apstāklis, ka šajā posmā ir tikai trīs privātmājas (daži liepājnieki kādas no tām saista ar uzņēmēja Andra Griģa vārdu, bet, pēc “Kurzemes Vārda” rīcībā esošās informācijas, šāds cilvēks tur nedzīvo), un apdzīvotas no tām esot pat tikai divas. Vēl mulsinošais ir tas, ka atjaunotais ielas posms ir pie, pēc izskata spriežot, bagātām mājām, bet tur, kur sākas vienkārši namiņi, arī ielas remonts ir beidzies.

“Kurzemes Vārda” šaubas kā ugunsgrēku dzēš A.Štāls, pastāstīdams, ka šās ielas iedzīvotāji bijuši ārkārtīgi nelaimīgi, jo vienkārši “slīkuši nost, tas posms bija drausmīgā, ļoti sliktā stāvoklī”, un daudzi iedzīvotāji par to ļoti sūdzējušies.    

Savukārt pilsētas galva Uldis Sesks skaidro, ka nevienu ielas atjaunošanas posmu nevar uzlūkot tik lokāli kā triju māju gabaliņu. Pēc viņa teiktā, Sūnu iela, Pērkones iela un Palangas iela ir svarīgas, jo tās var aizvest uz Siguldas ielas daudzdzīvokļu dzīvojamo rajonu, tādēļ šeit iesākts ar Sūnu un Siguldas ielas līkuma posmu. Laikā, kamēr redakcija meklēja un pētīja atjaunoto posmu, tā satiksmes intensitāte gan bija minimāla – citu automašīnu tur braucam neredzējām.

“Šausmīgākais” tops

“Kurzemes Vārda” apmēram 20 darbinieku aptaujā par “visšausmīgākajām” ietvēm, pievēršot uzmanību vietām, kuras ir sabiedriski nozīmīgas, pirmo vietu ieguva skvērs iepretī “Kurzemei” – Graudu un Lielās ielas stūrī. Tas acīmredzot tāds arī paliks. U.Sesks stāsta, ka tā ir privāta teritorija un tādēļ pašvaldība tajā neko nevarot iesākt. Bet īpašnieks, ar kuru pašvaldībai esot bijušas pārrunas, gaidot, kad tiks izstrādāts Liepājas centra detālplānojums, lai pēc tam izlemtu par vai pret apbūvi šajā vietā, kas arī pirms kara bijusi apbūvēta.

Vēl sliktāko ietvju topā, piesaucot dažādus epitetus, no kuriem “tur kājas var nolauzt” bija maigākais, tika minētas šādas vietas: skolas priekšpagalms Raiņa ielā 5, Klaipēdas ielas gals pie mazā tirdziņa, Rožu iela gar 10.vidusskolu, posms pie tā sauktā Eiropas dārza Ausekļa ielas un Kūrmājas prospekta stūrī, Brīvības ielas ietve (otrajā topa vietā), ejot no centra uz metalurgu poliklīniku, ietve pie bijušās Vakarskolas Dzelzceļnieku ielā, Jāņa Čakstes laukums, Jelgavas iela (topa trešajā vietā), Aldaru iela – abas ved uz Jaunliepājas poliklīniku, Cenkones iela pie Līvas kapiem un citas.

Lūgumi ir izteikti

Vai šo slikto posmu lietotāji nebūtu pašvaldībai savu sāpi izteikuši?

“Kad veidoja jaunu ietvi vienā ielas pusē, lūdzām, lai izveido arī mūsu pusē,” par ietvi Dzelzceļnieku ielā, kas ved uz bijušo Vakarskolu, stāsta tās direktore Alla Matvejeva, “bet mums teica, ka neesot līdzekļu.” Bet 5.vidusskolas direktorei Intai Seržantei, “apmēram pirms septiņiem gadiem” kāds no atbildīgajiem pārstāvjiem atbildējis, ka Raiņa ielas 5.nama – skolas priekšpagalms “pašiem esot jāremontē”. Tad arī skolas vadītāji likušies mierā, gaidot izvākšanos no šīs mājas. Tagad šeit atradīsies Vakarskola, un A.Matvejeva saņēmusi solījumu no domes pārstāvjiem, ka remonts “tiks iekļauts plānā”. “Ceram uz nākamo gadu,” viņa sacīja.

Bērnudārzs “Saulīte” arī nevar lepoties ar lieliskām takām uz iestādi, kuru apmeklē 250 mazo liepājnieku. Rudens lietavās vārtiņi grantētajā Miera ielā sausām kājām nav sasniedzami. Kad bērnudārza vadītāji lūguši veikt remontu, no domes vadītājiem saņemta atbilde, ka Miera un Rāvas ielas asfaltēšanai vajadzīgi 111 tūkstoši latu, visām naudas nepietiek. Bez tam šajās ielās esot minimāla autosatiksme, vajagot atjaunot grants segumu, un tad jau būšot labi, “Kurzemes Vārdam”  pastāstīja bērnudārza saimniecības vadītāja Andra Sudraba.

Savukārt, runājot par Aldara un Jelgavas ielas ietvēm, Jaunliepājas poliklīnikas vadītāja Anita Liepa atzīst: “Īpaši domei par ietvju remontēšanu rakstījusi neesmu, bet man daudzi pacienti ir domes darbinieki. Tāda jau ir visā pilsētā – daudzās vietās situācija ir tāda, kāda ir – ietves ir šausmīgas.”

Iespējams, ka šo ietvju lietotāji nav savu rūgtumu izklieguši pietiekami skaļi?

Veido jaunu programmu

Liepājas domē sadarbībā ar Komunālo pārvaldi jau top jauna nākamo triju gadu ielu atjaunošanas programma. Tajā 2009.gadam tomēr iekļautas arī dažas “šausmīgākā” topa ielas. U.Sesks nosauca Rožu ielu, kura, pēc viņa vārdiem, ir nožēlojamā stāvoklī un ved no Pētertirgus līdz Jūrmalas parkam un stadionam un kurā ir arī 10.vidusskola. Šī iela būtu jāsakārto tāpat kā Peldu iela, uzskata U.Sesks. Nākamā gada iecerēs tagad ir arī Dzelzceļnieku, Celtnieku iela, Atmodas bulvāris, K.Valdemāra ielas posms no Peldu līdz Rožu ielai, Kūrmājas prospekts, Kroņu iela. Taču šī programma vēl nav deputātu apstiprināta.

Bet Aldaru iela, pa kuru jābrauc, Dievu vai kādu citu lūdzot, lai veiksmīgi tiktu pāri visām bedrēs grimstošajām kanalizācijas akām, plānā nav, jo tai vispirms jāatrisinot “apakšzemes komunikāciju jautājums”, un tas esot atkarīgs no “Liepājas ūdens” plāniem.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”

Glītas mājas, glīta iela. Atjaunotais vēsturiskā bruģa un glītās ietves posms Sūnu un Siguldas ielas līkumā pašvaldībai izmaksājis 20 tūkstošus latu. Šajā posmā iedzīvotāju skaits uz abu roku pirkstiem saskaitāms.

Kā uz savu skolu tikuši audzēkņi Raiņa ielā 5? Kā uz to jaunajā mācību gadā tiks vakarskolēni? Vai ar gumijas zābakiem?

Ietve pie skolas Raiņa ielā 5. Uzraksts uz sienas izteiksmīgs: “Dod man iespēju”. Kad šīs skolas audzēkņiem un skolotājiem būs iespēja sausām kājām un pa līdzenu ceļu nokļūt savā gaismas pilī?

Tūrisma maršruts “Liepāja kā pa notīm” pie tā sauktā Eiropas dārza Ausekļa ielas un Kūrmājas prospekta stūrī

Skvērā Graudu un Lielās ielas stūrī, šķiet, nekas nemainīsies vēl gadiem ilgi. Liepājas dome pret privātīpašumu esot bezspēcīga.

Bērnudārzs “Saulīte” no Miera ielas puses. Rudens lietavās sausām kājām pa vārtiņiem ieiet neiespējami. Domes atbilde 250 bērniem – nav naudas.

Pat kaķim gribētos zināt, kad pienāks kārta Aldaru ielas remontam un Jaunliepājas poliklīniku un veterinārārsta kabinetu tai iepretī varēs sasniegt, neizmežģījot mīkstās ķepiņas?

Ietve Aldaru ielā. Daži soļi līdz poliklīnikai.