Kopumā pārbaudīti 6000 iecirkņu darbinieku, un viens no iemesliem, kādēļ VDD liedzis strādāt iecirkņos, ir braucieni uz Baltkrieviju un Krieviju.

Daugavpilī ir 29 vēlēšanu iecirkņi, un vēlēšanu komisija pārtraukusi sadarbību ar vairāk nekā 20 darbiniekiem, aizstājot tos ar citiem.

Daugavpils vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ruta Velika raidījumam norādīja, ka no VDD saņēmusi uzdevumu veikt attiecīgās darbības, bet līdz šim brīdim visi vēlēšanu iecirkņi ir nokomplektēti.

Tikmēr Krāslavā 140 darbinieki strādās 26 vēlēšanu iecirkņos. Sastāvs bija apstiprināts jau martā, bet 18. septembrī komisijas vadītāja saņēmusi rīkojumu, ka sastāvs jāmaina.

Krāslavas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Zane Ločmele norādīja, ka tas ir papildu slogs nedēļu pirms vēlēšanām, kad ir ļoti daudz darba – jāizdala materiāli un jāsagatavo iecirkņi.

“Šķiet, ka mēs veiksmīgi tikām galā un šobrīd sastāvs ir izveidots, un mēs esam gatavi. Tā tiešām bija tikai viena nedēļa, mēs pieņēmām lēmumu izvēlēties cilvēkus, uzrunāt šos cilvēkus, kuri bija pieteikušies jau martā. Jāsaka, ka praktiski zvanījām tiem, kuri bija pieteikumus atsūtījuši – piekrita,” stāstīja Ločmele.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Māris Zviedris norādīja, ka iecirkņu darbinieku izvērtēšana no drošības iestāžu puses ir ierasta prakse.

Viņš pauda, ka atzinumi tiek sniegti dažādos laikos, arī pirms vēlēšanām. Pašlaik CVK rīcībā neesot informācijas, ka kādā pašvaldībā būtu problēmas nokomplektēt iecirkņu personālu. “Skaidrs, ka tuvāk vēlēšanām, nedēļu pirms, tas kļūst izaicinošāk,” atzina Zviedris.

CVK vadītājs arī skaidroja, ka iecirkņiem ir darbinieku rezerves. Konkrēts cilvēku skaits, kurus skāruši drošības iestāžu rīkojumi, netiek atklāts, bet zināms, ka tādi liegumi saņemti ne vienā vien pašvaldībā.

Latvijas Sabiedriskā medija Latgales redakcijai VDD apstiprināja, ka kopumā bija pārbaudīti 6000 iecirkņu darbinieku un starp identificētajiem riska faktoriem bija personu braucieni uz agresorvalsti Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī prokremlisku vēstījumu izplatīšana.

Dienests arī atgādināja, ka vairākkārt stingri aicināja iedzīvotājus nebraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, bet 2025. gadā stājas spēkā Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums, kurā vairākām personu grupām, galvenokārt valsts institūcijās nodarbinātajiem, ir noteikts aizliegums apmeklēt Krieviju un Baltkrieviju.

Šāds aizliegums ieviests, lai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas varas struktūru iespējas dibināt tiešus kontaktus ar Latvijas valstspiederīgajiem šo valstu teritorijā, kur Latvijai ir ierobežotas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos.