Iespējams, aiz Eiropas Savienības prasību maskas tiek slēpta vietējo ierēdņu neizdarība vai kļūda, ziņo laikraksts “Kurzemes Vārds”.

Proti, pie veloceliņa ir uzstādītas daļēji piemērotas ceļa zīmes, citādi nesaņemtu lielu daļu Eiropas naudu. Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas nodarbojas ar Eiropas naudas sadali apgalvo, ka Eiropas prasībām ar to nav nekādu saistību, un par attiecīgo ceļa zīmju uzstādīšanu atbildot pašvaldība. Attīstības pārvalde šo pretrunu komentēt nevēlas.

Jau ziņots, ka pie jaunā veloceliņa uzstādītās ceļa zīmes nevieš skaidrību, pa kuru pusi jāpārvietojas gājējiem, pa kuru – velosipēdistiem. Skaidrība rastos, ja būtu uzstādītas citas ceļa zīmes, kas veloceliņā norādītu joslas.

“Līdzko uzstādītu ceļa zīmi ar dalītajiem celiņiem, mēs nesaņemtu no Eiropas atpakaļ vismaz pusi no attiecināmajām izmaksām, ja ne vēl vairāk. Tāpēc meklējām zelta vidusceļu un nolēmām veloceliņu dalīt vismaz ar seguma krāsojumu,” apgalvoja domes Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Aiga Kļaveniece. Un citas, piemērotākas ceļa zīmes varēšot uzstādīt tikai pēc pieciem gadiem.

Pēc ministru kabineta un satiksmes noteikumiem vadoties, uz veloceliņa var būt izvietotas un ir derīgas trīs veidu zīmes, un pašvaldība pati pieņem lēmumu, kura no zīmēm ir piemērotāka, skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce. “Konkrētajā gadījumā problēmas ar atbalsta finansējuma izmaksu varētu rasties tikai gadījumā, ja tiktu uzstādīta ceļa zīme, kas nav norādīta Būvvaldes saskaņotajā būvprojektā, ” piebilda V. Vilistere-Lāce.

A. Kļaveniece, aicināta sniegt skaidrojumu tik atšķirīgam viedoklim, lai gan sākotnēji bija gatava sniegt komentāru, pēc divu dienu pārdomām tomēr pavēstīja, ka komentāru nebūšot. Ar dīvainu atrunu: Attīstības pārvaldei neesot pieejams e-pasts, uz kuru LIAA atbild, līdz ar to nebūtu korekti izteikt viedokli. “Lietas būtība, tātad situācija, pa kuru pusi jādodas gājējiem, pa kuru riteņbraucējiem, – ir atrisināta ar seguma krāsu un atbilstošām piktogrammām, kas pēc pieredzes un prakses ir vislabākais līdzeklis, lai palīdzētu orientēties celiņa lietotājiem, norādot, pa kuru pusi jāpārvietojas,” uzsver A. Kļaveniece.