Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Kā zaga automātus un meta dunčus
1991. gada 9. oktobris. Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāta Jāņa Lagzdiņa intervija ”Kurzemes Vārda” korespondentam Pēterim Jaunzemam.
liepajniekiem.lv
– Šobrīd Augstākajā Padomē faktiski tik apspriestas trīs pilsonības problēmas koncepcijas. Pirmās autors ir Juris Bojārs, kurš uzskata, ka vispirms ar lēmumu ir jāatjauno pilsonības Latvijas Republikas bijušajiem pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, pēc tam jāuzsāk veidot pilsoņu un Latvijas iedzīvotāju reģistrs, bet, kad šis process būs noslēdzies, jāpieņem pilsonības likums, kurš noteiktu prasības, kādas tiek izvirzītas tām personām, kas mūsu republikā ieceļojušas pēc 1940. gada 17. jūnija.
Vēl pastāv tā dēvētā Rikarda koncepcija, Saskaņā ar to tiek paredzēts šobrīd atjaunot Latvijas Republikas pilsoņiem viņu pilsonību, uzsākt sastādīt pilsoņu un iedzīvotāju reģistru, bet, kad tas būs pabeigts, tad jānosaka vēlētāju kopums, t. i., vienai daļai no tiem iedzīvotājiem, kuri nav pilsoņi, jāpiešķir vēlētāju tiesības.
Visbeidzot, Rikarda koncepcijas atbalstītāji rosina ievēlēt Saeimu, kuras tad nu arī pieņems pilsonības likumu. Trešā ir koncepcija, kas fiksēta manis iesniegtajā likumprojektā ”Par LR pilsonības atjaunošanas un piešķiršanas pamatprincipiem”. Uzskatu, ka ar vienu likumu ir jāatrisina uzreiz visas tās strīdīgās problēmas, kas šobrīd rada nemieru sabiedrībā.
Manuprāt, ir jāatjauno pilsonība LR pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kā arī vienlaikus uzreiz tajā pašā dokumentā jāpasaka, kādas prasības tiek izvirzītas tām personām, kuras vēlētos iegūt Latvijas pilsonību.
Autobusu parka grūtības, lai nodrošinātu normālu satiksmi, ir dažādas. Nesen bija satiksmes pārtraukumi izsisto stiklu dēļ, nemaz jau nerunājot par gaisa atsperēm. Bet pavisam, kā ziņo no uzņēmuma, no 57 pilsētas maršrutu autobusiem 15 nav iespējams ekspluatēt to tehniskā stāvokļa dēļ.
Milicija droši vien ”kautrējās” mums ziņot par kārtējo nopietno atgadījumu. Naktī uz 3. oktobri nezināmas personas iekļuva kādas karaspēka daļas teritorijā (izlaužot sienu) un nozaga kaujas ieročus – 6 automātus.
Istabu, kas bija atvēlēta Ļeņina pieminekļa bruņoto apsargu atpūtai, desantnieki, kā izrādās, izmantojuši, lai izkoptu savu veiklību, sviežot sienās dunčus un spārdot tās ar kājām. Gādības un saudzīgas apiešanās pietrūcis arī daudzām citām telpām Virsnieku nama laikos.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1991.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.