liepajniekiem.lv
Pirmo ieskatu laikā no Karostas sākotnes līdz liktenīgajam 1939. gadam sniedza vēsturnieks Juris Raķis.
“Mums galvās ir diezgan daudz leģendu, pekstiņu, pasaku, nostāstu un mītu par Karostu, kas diemžēl tiek kultivēti līdz pat šobaltdienai,” viņš norāda.
Ceļ septiņi tūkstoši cilvēku
19. gadsimta beigās cariskā Krievija nolemj būvēt jaunu jūras kara flotes bāzi blakus Liepājai, piecus kilometrus uz ziemeļiem Pērkones mežniecības teritorijā, un kļūdas te nav, jo tolaik Grobiņas apriņķis apņem Liepāju, kas beidzas jau pie dzelzceļa stacijas. Uz kroņa zemes būvēt ir lētāk.
Būvdarbus apstiprina pats Krievijas imperators Aleksandrs III.
“Karosta faktiski ir tapusi mīlestības vārdā,” atklāj pētnieks.
Cars, kā jau tas Krievijā paaudzēm ierasts, bija vācietis, precējies ar Dānijas princesi Dagmāru, kura, pieņemot pareizticību, ieguva Marijas Fjodorovnas vārdu.
Dāņi ar vāciešiem tolaik pagalam nesatika, kāvās Šlēzvigas dēļ, kas Dagmāru uztrauca. “Aleksandrs ļoti mīlēja sievu, tāpēc apstiprināja rīkojumu par jaunas jūras kara flotes bāzes būvi,” skaidro J. Raķis.
Būvdarbi notiek ļoti ātrā tempā, jo jaunā pilsēta ir komplekss 5,8 kvadrātkilometru platībā, domāta 30 tūkstošiem cilvēku, un visam reizē jābūt gatavam.
Vienlaikus raujas no pieciem līdz septiņiem tūkstošiem strādnieku, darbaspēku uz būvdarbu laiku ieved no Krievijas.
Pēc cara nāves 1894. gadā bāzei piešķir nosaukumu Imperatora Aleksandra III osta. Tā ir pilsēta ar visu nepieciešamo infrastruktūru, platām un taisnām ielām un iekšējo dzelzceļu.
Kara ostu var sadalīt vairākās daļās – dzīvojamais rajons, kurā saglabājušās daudzas virsnieku dzīvojamās mājas, kara slimnīcas rajons, par kuru šodien liecina Laboratorijas, Lazaretes un Invalīdu iela, kazarmu rajons tagadējā Zemgales ielā, admiralitāte jeb kara kuģu remonta un apkopes rūpnīca un mikrorajons, kas saistīts ar cilvēkiem, kuri šajā rūpnīcā strādā.
Kas tas ir: tad, kad ir vaļā, tas ir ciet, un tad, kad ir ciet, tas ir vaļā? Tas ir Karostas jeb Oskara Kalpaka izgriežamais tilts. Šur tur internetā var lasīt, ka tiltu projektējis Gustavs Eifelis, kas ir pilnīgas blēņas.
“Šmucbūvnieku, kas izlaupījis pusotra miljona naudas Panamas kanāla būvniecībā, neviens tādos svarīgos projektos neaicinās,”
uzsver J. Raķis.
Eifeļa torņa autors Krievijā nedabūja nevienu pasūtījumu. Tiltu projektēja vācietis Haralds Halls.
Paceļamo versiju blakus jūrai nevar, vējš lauzīs. Lai vieglāk izgrieztu tiltu, viņš izdomāja masīvās daļas nevis likt uz balstiem, bet uz konusa spicītes.
Karostas kanāla malā šodien redzamās pussabrukušās kāpnītes iezīmē vietu, kur atradās cara piestātne.
Kad Nikolajs II ieradās darba darīšanās ar savu lielo jahtu, viņš ar mazāku laiviņu atbrauca līdz piestātnei. Kamēr viņš strādā, mamma ar jahtu aizšauj līdz Dānijai apciemot ģimeni.
Grandioza celtne ir manēža, no kuras palikušas tikai sienas. 135×26 metri! Pie mītiem pieder arī izrunātais, ka būve bijusi domāta zirgu apmācībai. Vai kāds ir redzējis uz kuģa komandieri jādelējam baltā zirgā?
Manēža bija domāta vingrošanas nodarbībām.
Jūrnieki dzīvoja saspiestos apstākļos, jo visu paredzēto kazarmu skaitu neuzbūvēja.
Manēžas sānos bija altāris, kuram dienas laikā bija priekšā aizbīdīta siena, bet vakaros, kad kuģis ienāca ostā, šeit varēja atmaršēt palūgties pirms naktsmiera.
Līdz līgumam ar sātanu
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā vācu armija pienāk pie Liepājas. Krievijas armija panikā aizbēg, kauju šeit nav bijis.
Pēc neatkarības cīņām mūsu armijas vienības Liepājā dzīvo izkaisīti, kas nav īpaši ērti, nav arī atbilstošu treniņu laukumu.
Pirmais Karostas un Liepājas garnizona komandieris Krišs Ķūķis kļūst par Karostas atjauninātāju.
1920.–21. gadā armijas vienības pārceļas uz Karostu. Te bāzējas Kurzemes divīzijas pārvalde, Liepājas un Ventspils kājnieku pulki, Kurzemes artilērijas pulks, kara flotes vienības un vēl un vēl.
Kazarmas bija pārveidotas ērtas, gaišas, nacionāli patriotiskā stilā.
Jūras katedrāle kļuva par ekumenisku baznīcu, tas bija ģenerāļa Dankera nopelns. To mēdza saukt arī par ekonomisko baznīcu, jo lielos svētkos vairs nebija nepieciešams karavīrus pa ticības frakcijām vadāt uz dievnamiem pilsētā.
Latvijas armija saglabāja gan skaisto altāri un gleznojumus, gan marmora grīdu. Katedrāles priekšā bija Ģenerāļa Baloža laukums, kur notika karaspēka parādes.
Liepājas kara slimnīcas teritorija blakus ūdenstornim bija nožogota, lai cilvēki lieki nestaigā cauri. Vienīgais saglabājies šī metāla žoga gabaliņš tagad kalpo Karostas cietuma vārtos.
Latvijas armija nebija uz ārišķībām vērsta.
Tāpēc virsnieku pilī ierīkoja kaulu tuberkulozes sanatoriju, nenodarot pāri tās interjeram.
Lāčplēša dārzs bija ne tikai pastaigu vieta ar strūklaku centrā. Te bija estrāde koncertiem, pulka svētkiem, dejām, atpūtai ar ģimenēm.
Kādā vecā fotogrāfijā Karostas kanālā rindā pietauvojušies mīnu diviziona kuģi “Virsaitis”, “Imanta” un “Viesturs”. Zemgales un Turaidas ielas stūrī saglabājusies māja, kurā bija flotes instruktoru skola.
Asfaltbetona klājums Turaidas ielā ir šī laika liecinieks. Tikai iela taisni aizveda līdz kanālam un piestātnei, kur stāvēja karakuģi un divas zemūdenes.
Pirmais Latvijas kara flotes komandieris bija Grobiņā dzimušais Arčibalds Kaizerlings.
Diemžēl parlamentārisma periodā līdz Kārļa Ulmaņa apvērsumam valsts aizsardzības budžets tika griezts un griezts. Kad Kaizerlings iebilda, viņam lika iet pensijā.
“Kad republika jau iet uz norietu, vajadzētu ieročus, bet sācies Otrais pasaules karš un pie ieročiem vairs netiek,”
saka J. Raķis.
No Jūras aviācijas diviziona nav palikušas pat drupas, tikai betona pamati pie jūras. Te dienēja Herberts Cukurs, kurš dzīvoklī būvēja lidmašīnu, līdz tai vairs nebija vietas.
Viņš sarunāja vietu pretī tehnikumam, taču lidmašīnu tur vajadzēja aizdabūt.
“Cukurs noņem spārnus, iedarbina un aizbrauc.
Liepājniekiem prieks un sajūsma, viena tante dabū sirdstrieku, sabīstas zirgs un apgāž piena ratus, policija svilpj.
To visu apraksta “Kurzemes Vārds”. Liepājnieki runā līdz pat šai baltai dienai un runā arī, ka Cukurs esot izlidojis zem Karostas tilta. Par tādu faktu “Kurzemes Vārdā” – ne miņas. Ja var uzrakstīt par piena ratiem, tad… skaisti izklausās, bet pie šīs leģendas pieliktas treknas jautājuma zīmes,” pauž J. Raķis.
Karostas darbnīcas bija plaukstošs uzņēmums, gigants, kur remontēja kuģus, ražoja lidmašīnas, dzelzceļa vagonus un lauksaimniecības tehniku, un pat jūras mīnas Latvijas kara flotei.
Kad Metalurgs jeb Drāšu fabrika nonāca bankrota priekšā, uzņēmumu nopirka Karostas darbnīcas.
1939. gada 5. oktobrī Latvija ir spiesta parakstīt līgumu ar sātanu – par Krievijas kara bāzu ierīkošanu.
Vācija un Krievija atkal “pa radu būšanai” Molotova-Ribentropa paktā ir norunājušas, kā sadalīs Eiropu.
Ar 5,8 kvadrātkilometriem Krievijai Karostā ir par maz. Latvijas valdība izīrē padomju karabāzes vajadzībām visu milzīgo teritoriju uz ziemeļiem no Karostas, tie ir gandrīz 50 kvadrātkilometri.
No šā brīža liepājnieki par Karostu sāk dēvēt visu to milzīgo trīsstūri. Latvijas armija atstāj Karostu trīs dienu laikā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
