Grobiņas novada Jauniešu mājas vadītāja, vieglatlēte Diāna Ozoliņa Latvijas III Olimpiādē izcīnīja divas bronzas medaļas. Tomēr viņa atzīst – sportiskajai karjerai nolēmusi pielikt punktu.

Paralēli darbam Jauniešu mājā un sportistes karjerai Diāna strādā arī par vieglatlētikas treneri. Pati Diāna trenēties sāka pirms vairāk nekā 10 gadiem.

Lai gan panākumi viņai sacensībās joprojām ir labi, treniņiem vairs tik daudz laika neatliekot. “Sportu ir grūti apvienot ar kādu citu karjeru, sports ir jāliek pirmajā vietā,” atzīst vieglatlēte. “Tagad es esmu tā nolēmusi, ka jāpieliek beidzot punkts. Tas vairs nav nopietni – bez trenēšanās piedalīties olimpiādē.” Pašai zūdot pārliecība par sevi un arī rezultātus gribētos vēl labākus.

Runājot par nākotnes plāniem, Diāna saka – gan jau laiks rādīs. “Tas, ka uz ārzemēm netaisos braukt, ir pilnīgi skaidrs. Es esmu tāda lauku meitene. Uz Liepāju aizbraucu reizi nedēļā, jo mācos angļu valodu, un draugi ir te. Visa mana ikdiena norit Grobiņā,” viņa stāsta. Vienlīdz labi Diānai patīkot abi darbi, tāpēc izvēlēties tikai vienu no tiem viņa negribētu.

 Egona Zīverta foto

Vēl pagājušajā gadā, kad Grobiņas Jauniešu māja sāka darbu, tās telpas bija pilnībā neremontētas. Nu tās kopā ar jauniešiem sapostas. Taču pašai lielākais ieguvums šā gada laikā ir visi apmeklētie semināri, iegūtās zināšanas un pieredze, atzīst Diāna Ozoliņa.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 8. augusta numurā.

 #kvards-20120808-04#