Ideja par vienotu pilsētas gaismu dzima Aizputes Renesanses biedrībā.

Andris Tauriņš kādā sapulcē teicis, ka būtu skaisti, ja tumšajā laikā pilsētas logos degtu nevis katram citādas lampiņas un zvaigznes, bet varētu redzēt arī kopīgu, atpazīstamu simbolu.

Īstenot šo ieceri izdevies, biedrībai iesaistoties projektā “(ne)miera gaismas ceļš: Aizputes stāsts” programmā “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”.

Māksliniece Gerda Šmite izstrādāja četras skices, par kurām aizputnieki balsoja pilsētas svētku laikā un sociālajos tīklos.

Par iecienītāko kļuva Aizputes pils siluets no pilsētas ģerboņa.

Gaismekļa tehnisko risinājumu, lai to varētu salikt no abām pusēm un piestiprināt kātam, izstrādāja Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzēja Maija Demitere.

Biedrība izsludināja radošo darbnīcu, kurā aizputnieki kopīgi izmēģināja prototipu, katrs savu gaismekli saliekot un noformējot.

Kartona abažūrs ir aptuveni 30 centimetrus augsts, bet stāvlampas kāts – 40 centimetru.

“Man šķiet, ka šī ir skaista ideja – katram savā logā, bet visiem kopā veidot vienu Aizputes gaismas stāstu.

Šoreiz mēs izgatavojām pirmās 20 lampas, bet ceram piesaistīt finansējumu, lai to būtu vēl un arvien vairāk Aizputes logos varētu iedegties mūsu pilsētas simbols. Šīs lampas ir no kartona, taču nākotnē domājam arī par iespēju tās izgatavot no finiera,” pastāstīja Aizputes Renesanses biedrības pārstāve Zane Puisīte.

Meistarklase vienlaikus bija arī pirmais gaismekļa prototipa pārbaudījums.

“Mums bija svarīgi redzēt, kā cilvēki ar to tiek galā, vai lampu ir saprotami un ērti salikt. Izrādījās, ka dažādu paaudžu cilvēki to var izdarīt.

Tagad gribam šo ideju attīstīt tālāk, lai Aizputes logos būtu arvien vairāk šīs pils gaismas,”

teica Z. Puisīte.

Arī māksliniece G. Šmite piedalījās meistardarbnīcā. Viņa uzskata, ka gaismas objektiem, ko cilvēki liks savos logos, jābūt vienkāršiem – nav nepieciešams tos sarežģīt vai izdomāt kaut ko pilnīgi jaunu.

“Ir jāizmanto saprotama un zināma simbolika. Ģerbonis jau ir, cilvēki to atpazīst, viņiem tas patīk,” viņa pamatoja.

Gaismas darbnīcā kopā ar mazbērniem Anniju un Danielu piedalījās arī Astrīda.

“Gribas kaut ko iemācīties un arī parādīt bērniem, tāpēc atnācām. Esmu aizputniece kopš 1966. gada, Metāla furnitūras rūpnīcā “Kurzeme” nostrādājusi lielu daļu mūža – ēdnīcā, veikalā, cehā –, un man rūp, kas Aizputē notiek, kāda tā izskatās,” viņa atzina.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.