Bet pēdējo desmit mēnešu laikā priekšstats par īstiem brīnumiem ukraiņu bērnos ir mainījies, jo sapņi ir nobrieduši kopā ar viņiem. Tagad viņi vēlas atgriezties mājās no ārzemēm, doties uz savu skolu vai bērnudārzu, satikt “vecos” draugus, nedzirdēt sirēnu gaudošanu un raķešu sprādzienus.

Viņi sapņo, ka karš beigsies. Un arī ienaidnieka vairs nebūs.

Viņi sapņo apskaut tēti vai mammu, kuri sargā viņu miegu, esot frontē. Bet tūkstošiem bērnu, kad pamostas, labi apzinās, ka tas nekad vairs nenotiks.

Bet viņi turpina sapņot.

Ukraiņu brīvprātīgie, kas tradicionāli kļūst par svētā Nikolaja “starpniekiem”, atzīst, ka šogad varēja redzēt un lasīt neparastas, vienlaikus sāpju un cerību pārņemtas vēstules.

Piemēram, deviņus gadus vecajai Veronikai no Kijevas apgabala Krievijas armija nopostīja viņas māju un pēc tam nogalināja tēvu. “Mans tētis bija karā un gāja bojā 1. septembrī. Man viņa ļoti pietrūkst,” viņa atzina vēstulē.

“Mana kvēlākā vēlēšanās ir, lai visi atgrieztos mājās dzīvi.”

Desmitgadīgais Staņislavs no Luckas savā vēstulē Nikolajam apliecināja, ka šogad viņš centies uzvesties pieklājīgi un paklausījis mātei, un lūdzis svētajam… divus tankus, 56 granātas un vienu kaujas helikopteru “krieviem, kuri jau ir apnikuši”.

Septiņus gadus vecais Antons no Zaporižjes uzrunā Nikolajam stāsta, ka ”tētis gribēja man uzdāvināt jaunu telefonu, bet gāja bojā karā. Tāpēc es lūdzu jūs, ja iespējams, uzdāviniet man jaunu tālruni.

Svētā Nikolaja dienu tradicionāli atzīmē 6. decembrī (pēc Jūlija kalendāra 19. decembrī) Miras bīskapa Nikolaja Brīnumdarītāja piemiņas dienā.

Līdz ar Ukrainas neatkarību Svētais Nikolajs atgriezās populārajā kultūrā kā galvenais ziemas svētku burvis. Saskaņā ar vienu no jaunākajām sabiedriskās domas aptaujām 72% ukraiņu tic Svētajam Nikolajam, bet 21% tic Salavecim.

Starp citu, Salaveča tēls pirmo reizi oficiāli parādījās PSRS 1937. gadā, bet patiesībā tika izmantots pasaku tēls, kas pastāvēja ilgi pirms Padomju Savienības. Viņš vienkārši nebija tik populārs.

Atceramies, ka 1937. gads bija lielu politisko represiju periods, kad notika cīņa, arī pret baznīcu, tāpēc padomju valdībai steidzami vajadzēja kaut kā likvidēt vai mēģināt mazināt baznīcas, baznīcas tradīciju un Ziemassvētku svinēšanas ietekmi. Tad viņi mēģināja ”izvilkt no oficiālās apziņas” svēto Nikolaju, kurš bija saistīts ar šādām tradīcijām.

Tomēr 85 gadus padomju – krievu metodēs nekas nav mainījies. Iznīcināt, izdzēst no apziņas… Viss, pēc kā šobrīd tiecas ”lielās savienības” sekotāji Ukrainā.

Oleksandrs Grinka, žurnālists