“Man dzīvē nācies paciest daudz belzienu. Tikai otrs, spēcīgākais, mani pārliecināja, ka mūsu atnākšanu un aiziešanu uz Zemes nosaka Dievs,” tā sākas Eglona Brūna nule iznākusī grāmata “Sarkanbaltsarkano karogu paceļot”. Autors to nedēļas nogalē Vācu namā Liepājā prezentēja saviem draugiem un atbalstītājiem.

Grāmatā lielākoties apkopoti E. Brūna daudzu gadu garumā tapušie dzejoļi. Taču otaņķnieks nav liedzis sev iespēju arī citādi radoši izpausties. “Tur nav tikai plika dzeja, kā tagad ir modē. Man ir mazliet savādāk – arī drusku par notikumiem, drusku bildes,” viņš stāsta pirms grāmatas prezentācijas. Bet atvēršanas svētkos tomēr it kā atvainojas sanākušajiem – visiem vēsturiskajiem fotoattēliem autorus nav izdevies noskaidrot. Tāpēc, ja kāds autors pieteiktos, būtu vien jāizmaksā viņam honorārs, ar smaidu nosaka E. Brūns.

Lai gan pēc izglītības agronoms un mūža lielāko daļu arī strādājis šajā profesijā, bioloģiskās zemnieku saimniecības īpašnieks E. Brūns vienmēr bijis arī sociāli un politiski aktīvs. Padomju laikā par to nācies arī ciest, viņš saka. “Sarkanbaltsarkano karogu paceļot” ir viņa piedzīvojumu un pārdzīvojumu izklāsts. Ar teju katru grāmatā atrodamo dzejoli autoram saistās stāsts par kādu varas netaisnību, ko nācies piedzīvot.

Dzejā aprakstīti gan piketi pret celtniecību kāpās, gan atteikšanās piedalīties nedemokrātiskās vēlēšanās.Savā dzejā E. Brūns varējis izteikt to protestu, kas ikdienā viņam bijis liegts. Pretoties pastāvošajām netaisnībām un apkārt valdošajam absurdam. Un ar šo sajūtu viņš dzīvo joprojām.

“Tu esi tāds kā ar jūras vēju pārņemts un sālīts,” par dzejnieku saka Liepājas Vācu biedrību asociācijas vadītāja Ilga Vitāle. Bet E. Brūns viņai ar smaidu atbild: “Piparots!” 

Pirmo reizi Eglona Brūna dzeju dzirdējusi astoņdesmito gadu nogalē – Atmodas laikā, atceras I. Vitāle. Viņu tā uzrunājusi jau toreiz un vēl joprojām daudzi dzejoļi šķiet tuvi. “Viņš ar šīm domām dzīvo vēl šodien – tā ir šodiena, tas ir mūsu Latvijas stāsts,” uzsver vācu biedrību vadītāja. Uz grāmatas prezentāciju ieradušies daudzi tā laika cīņubiedri. 

Un pēc tam, kad beigušies lasījumi no svaigi iznākušās grāmatas, autors iepazīstina sanākušos ar vēl vienu savu kaislību – ābolu selekciju. 

Grāmatas “Sarkanbaltsarkano karogu paceļot” atvēršanas svētkos tās autors Eglons Brūns saviem viesiem dāvāja grāmatas eksemplāru un cienāja ar gardiem āboliem. Bet pretī saņēma ziedus un pateicības vārdus. “Man sen nav bijis tik liela ziedu klēpja,” atzina dzejnieks.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 24. septembra numurā.

 #kvards-20120924-06#