”Liels prieks jūs šeit aicināt otro gadu,” festivāla atklāšanā sanākušos uzrunāja tā mākslinieciskais vadītājs Valters Sīlis.

”Tas ir aicinājums doties teātra piedzīvojumā, kurā satiksim māksliniekus no Somijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas. Šie ir teātri, kurus uzskatām par saviem gara radiniekiem, kā arī neatkarīgie teātri.” Viņš uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir satikties, ieraudzīt un novērtēt citam citu.

”Teātra tuvplānā” programma aizveda skatītājus uz karstu pludmali, ledaini izgaismotu morgu, spa, bērnudārzu un ļāva ieskatīties savdabīgos pasaules redzējumos, kas šokēja, satrieca, aizkustināja, arī garlaikoja un kaitināja.

Pēc katras izrādes daudzi skatītāji aizkavējās sarunās ar radošajām komandām, uzdeva jautājumus.

Jaunieši pulcējās teātra pagalmā uz repa cīņu ”Betona bīti”, režisori un Liepājā šovasar rezidējušie dramaturgi prezentēja savas ieceres. Daudz interesentu sapulcējās uz sarunām ar Liepājas teātra aktieriem un V. Sīli.

Četras izrādes no festivāla programmas noskatījās Gundega Lībeka, kura pati darbojas Liepājas Neatkarīgajā teātrī. No teātra festivāla viņa gaidījusi pārsteigumus, emocija, šoka momentus, un to visu saņēmusi.

”Festivāls man saistās ar svētkiem, ar svinēšanu.

Visforšākais – es kā skatītāja jutos kā šo svētku dalībniece.

Izrādes nebija tikai elitārai, ar teātri cieši saistītai skatītāju daļai, bet arī es jutos kā iesaistītā,” viņa stāstīja. ”Tik labi sēdēt kā teātra gardēdim un visu izbaudīt.”

Viņa jau nevarot sagaidīt nākamo festivālu un nolēmusi, ka nākamgad apmeklēs arī tikšanās un lasījumus. G. Lībeka uzteica Liepājas teātri, jo, viņasprāt, šādu festivālu var sarīkot vien tas, kas pats ir atvērts un grib mainīties un veidoties. ”Arī Liepājas teātrim katra nākamā sezona ir arvien pārsteidzošāka,” secinājusi skatītāja.

”Tāda skatīšanās vienmēr iedvesmo,” uzskata aktrise Anda Albuže. ”Ieraugu kaut ko interesantu, ko tādu, kur pati gribētu piedalīties, novērtēju visu to azartu.

Daudzas lietas pesimistiskas, un it kā – ko tad es neesmu redzējusi sava mūža garumā?! Bet paaudzes mainās, nāk jauni cilvēki, un viņi atkal ar jaunu enerģiju un jaunu sāpi atkal cīnās ar to pasauli, cīnās ar problēmām, kuras iedzīvina un iekustina.”

Mainās skatuves paņēmieni, atmosfēra,

un teātra vecmeistare atzina, ka aktieri ir daudz vispusīgāki un patīkami redzēt, kā mākslinieki strādā, tā esot kā zaptsmaize.

Teātra un dejas kritiķe Dita Jonīte atzīmēja, ka jau pirmais festivāls ija perfekti noorganizēts, tāpat šogad. Kas patīk tā saturā, ir privāts jautājums.

”Man šogad visas izrādes patīk, atskaitot varbūt pašu pirmo vakaru. Visas foršas, man ir gandarījums un piepildījums, ļoti vērtīgi, beidzot ar izrādi bēbīšiem,” viņa atklāja un pauda, ka festivālam ir jāturpinās.

Neesot tāda viena akcenta, ko izcelt.

”Man liekas, festivāla burvība ir tāda, ka tas ir viens liels notikums, kurā ir dažādas emocijas un pieredzes, satikšanās, atšķirīgas skatuves valodas,” teica D. Jonīte. Festivāla saturā varot just, ka tas ”nav no viena grāvja otrā”, jo zināms ir mākslinieciskā vadītāja rokraksts un vērtības, ko šeit arī varēja sastapt.

Festivāls ir iekļauts ”Liepāja 2027” programmā, tā būs arī nākamgad, un V. Sīlis pauda, ka Eiropas kultūras galvaspilsēta ir svarīga, pirmkārt, mums pašiem, lai sajustos, ka Eiropa nav tālas zemes, bet tie esam mēs un pašas tuvākās valstis, ar kurām esam gan saistīti, gan arī ļoti atšķirīgi.

”Festivāls ”Teātris tuvplānā” mūs ielūdz uz tuvību un atklātību,” teica nodibinājuma ”Liepāja 2027” mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča. ”Tuvplāns nav liels skaļums, bet tā ir liela uzmanība.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.