Mājas drupas joprojām tiek demontētas. 45 miruši. 79 ievainoti. Vairāk nekā divi desmiti joprojām tiek meklēti zem drupām. Iespēja, ka viņi būs dzīvi, ir minimāla.

Stāstus par bojā gājušajiem un izdzīvojušajiem pēc 14. janvāra traģēdijas nevar mierīgi lasīt un klausīties…

Jekaterina Zelenska gandrīz dienu pavadīja zem savas mājas drupām. Kopš bērnības viņai ir dzirdes traucējumi, tāpēc viņa nedzirdēja, kad glābēji sauca, cenšoties palīdzēt izdzīvojušajiem. Taču naktī valsts glābšanas dienesta darbinieki viņu zem gruvešiem tomēr atrada.

Pagāja vairākas stundas, lai sievieti izvilktu ārā. Katjai ir smaga hipotermija. Viņas vīrs un gadu vecais bērns joprojām it kā atrodas zem drupām, viņus turpina meklēt.

Bet saskaņā ar jaunāko informāciju viņi nokļuva morgā, vēl pirms izglāba sievieti.

Kādam vīrietim no septiņiem radiniekiem, kuri bija šīs mājas dzīvoklī, gāja bojā seši… Jaunākā ir 15 gadus veca meitene.

Kāda šīs mājas iemītniece piedāvāja uzlauzt viņas neskartā dzīvokļa sienu, lai no nobloķētās kāpņu telpas izglābtu ģimeni ar bērniem. Patruļpolicija ar savām rokām, izmantojot lauzni un veseri, sienā izsita caurumu un izvilka divus bērnus un četrus pieaugušos. Neaizmirsa arī kaķi.

Kad krievu raķete ietriecās daudzdzīvokļu mājā, Nastja Švetsa bija gultā. Viņai virsū bija uzgāzušās durvis. Pamostoties viņa ieraudzīja… bezdibeni un daļu no blakus esošās kāpņu telpas.

Meitene rudenī zaudēja savu mīļoto – viņš nomira frontē. Viņa dzīvoja kopā ar māti un tēvu un vēl nezina, vai viņi izdzīvojuši.

Kad notika sprādziens, vecāki esot atradušies virtuvē. Bet virtuves vairs nav…

Krievijas terorakts Dnipro palīdz labāk izprast okupantu armijas zvērību apmērus citās pilsētās. Tajā pašā Mariupolē. Padomājiet par to – katru dienu bija vairākas šādas sagrautas augstceltnes ar cilvēkiem.

Pēc iebrucēju datiem, pilnībā nopostītas 620 daudzdzīvokļu mājas. Tā ir Dnipro, kas pareizināta ar 600… Ir 600 reizes vairāk bojā gājušu ģimeņu, bērnu, mājdzīvnieku. 600 reižu vairāk šausmu un bēdu.

Mariupolē neviens māju gruvešus nedemontēja. Nevienam vispār nebija iespēju izdzīvot. Cilvēki lēnām gāja bojā. Nebija ne ātrās palīdzības, ne glābēju. Viņus visus sabombardēja.

Bet raķetes turpina lidot gandrīz katru dienu uz citām pilsētām. Lido, lai nogalinātu metodiski, nesaudzīgi, par citu valodu, par citām domām, par nepaklausību un brīvības mīlestību, “par to, ka jūs neesat tādi kā mēs, krievi”.

Oleksandrs Grinka, žurnālists