Tā kā rudens mēnešos cilvēki gana daudz laika pavada dabā, kur jāsastopas ar odiem, dunduriem un ērcēm, kas var būt bijuši saskarē ar tularēmiju pārnēsājošiem dzīvniekiem, iedzīvotāji aicināti ievērot piesardzības pasākumus.

Pērn vasaras nogalē un rudenī Kurzemes reģionā ar tularēmiju bija saslimuši trīs cilvēki, bet Latvijā bija 11 saslimšanas gadījumi, ko arī var dēvēt par pieaugumu.

No 2015. līdz 2024. gadam Latvijā bija reģistrēti septiņi tularēmijas gadījumi.

Šogad saslimšanas gadījumu skaits pieaudzis līdz 17. Taču šobrīd ir pats rudens sākums.

Tularēmija bieži sākas pēkšņi ar drudzi, drebuļiem, nespēku, galvassāpēm un muskuļu sāpēm. Var rasties arī ādas čūla, palielināti un sāpīgi limfmezgli, kakla sāpes, acu iekaisums, klepus vai pneimonija.

Tā ir akūta bakteriāla dabas perēkļu infekcijas slimība, kuras “saimnieks” ir grauzēji, kā strupastes, ūdens žurkas, ondatras, bebri, zaķi u.c., kā arī dažādi posmkāji jeb, tautas valodā, kukaiņi – ērces, odi, dunduri.

Inficētu dzīvnieku izdalījumi var piesārņot apkārtējo vidi, tai skaitā ūdeni, augsni, graudaugus, sienu u.c. Tularēmijas baktērija pat pēc izžūšanas var saglabāties putekļos. 

Visbiežāk inficējas, baktērijai iekļūstot organismā caur bojātu ādu vai gļotādu.

Inficēšanās var notikt pēc ērces piesūkšanās, oda vai dundura koduma, saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem vai to izdalījumiem piesārņotu vidi, lietojot piesārņotu ūdeni vai pārtiku.

Tāpat iespējama arī inficēšanās, ieelpojot putekļus, kas satur tularēmijas izraisītājus.

Slimība no cilvēka uz cilvēku neizplatās,

informē centrs.

SPKC Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Sigita Geida gan uzsver, ka nav pamata uzskatīt, ka jebkura ērce, ods vai dundurs būtu tularēmijas pārnēsātājs.

Tie var nonākt saskarē ar infekcijas izraisītāju, barojoties no inficētiem dzīvniekiem, un pēc tam pārnest to cilvēkam vai citam dzīvniekam.

Ērces, oda vai dundura kodums pats par sevi nenozīmē, ka cilvēks ir inficējies ar tularēmiju.

Risks ir saistīts ar konkrētā kukaiņa iesaisti infekcijas dabiskajā apritē un iespēju nonākt saskarē ar tularēmijas izraisītāju – inficēto dzīvnieku.

“Nevajadzētu apgalvot, ka tieši septembrī asinssūcēji posmkāji paši par sevi kļūst bīstamāki vai tularēmijas izraisītājs šajā laikā būtu vairāk sastopams odos vai dunduros. Atrodoties dabā un strādājot dārzos, palielinās iespēja nonākt saskarē gan ar asinssūcējiem, gan ar savvaļas dzīvniekiem, gan ar iespējami piesārņotu ūdeni un augsni.

Šobrīd galvenais ieteikums iedzīvotājiem nav izvairīties no atrašanās dabā, bet gan ievērot piesardzības pasākumus –

izmantot kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus, valkāt apģērbu, kas nosedz rokas un kājas, kā arī pārbaudīties, vai nav piesūkusies ērce. Tāpat neaiztikt slimus vai beigtus savvaļas dzīvniekus – ja tomēr nepieciešams, jālieto cimdi. Ieteicams arī nelietot uzturā neapstrādātu vai nepārbaudītu virszemes ūdeni,” saka S. Geida.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.