Starptautiskā ģeofiziķu un arheologu komanda no ASV Kristofera Ņūporta universitātes Virdžīnijā, Viskonsinas universitātes Oklērā un Dukeinas universitātes Pitsburgā Liepājas apkaimē pavadīs 10 dienas.

Pētnieku grupa profesoru Filipa Rīdera un Harija Džola vadībā cenšas atrast un lokalizēt kā zināmas, tā nezināmas holokausta upuru apbedījumu vietas.

Pirmo dienu viņi veltījuši Līvas kapsētai, precīzāk, tās ebreju daļas izpētei, vēlāk pārcēlušies uz Šķēdes pusi, kur darbu turpina no memoriāla netālu esošajā masu nošaušanas vietā.

”Seno koncentrācijas nometņu un nāvessodu izpildes vietas visā Austrumeiropā iezīmē lielākās kapsētas pasaulē, to izpēte ir liels, bet arī ļoti nozīmīgs darbs. Izmantojot ģeotelpiskās metodes, neinvazīvā veidā cenšamies identificēt zaudētos kapus, jo

stāsti un atmiņas par 6 miljoniem ebreju holokausta upuru ir pelnījuši, lai tos pieminētu,” uzsver pētnieki.

”Nekad nebiju domājusi darīt ko tādu. Iepriekš studēju Viskonsinas universitātē. Tur ebreju ir ļoti, ļoti maz, par holokaustu netiek kaut kā īpaši runāts vai mācīts, tas ir smags temats. Tomēr es pati esmu ebrejiete. Kad satiku šo profesoru, kurš tiešām risina šos jautājumus un man pastāstīja, kā viņš to dara, sapratu – man ir jābūt tur klāt, gribu būt daļa no tā visa. Te nu mēs esam.

Ar šo grupu izpēti veiksim kā Latvijā, tā Lietuvā, savukārt profesors Harijs Džols un viņa labā roka Martins Pauls Gotls šādus projektus veic globāli.

Atskatoties uz līdz šim izdarīto, interesantākais ir tas, ka, uzņemot attēlus un pētot nežēlīgo notikumu vietu kartes, Rīgas teritorijā un Liepājā vietām izskatās līdzīgi, kas norāda uz tādu pašu notikumu gaitu vai līdzvērtīgu rīcību abās vietās,” stāsta viena no pētnieku komandas pārstāvēm Saša Kvasnika

”Gribētos gan piebilst, ka mēs neko nerokam, kā ir pieņemts domāt. Mēs skenējam ar īpašu ierīci, pētām tās vietas, par kurām ir aizdomas, ka tur varētu būt mirstīgās atliekas, kādas celtnes vai apbedījumu vietas. Ja izmeklējumi to uzrāda, ziņojam tālāk atbilstošajām instancēm konkrētajā vietā, lai viņi var rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Jāsaka, ka profesori F. Rīders un H. Džols ir vienīgie pasaulē, kas šādu izpēti veic,”

papildina Mišela Martinesa Detingere no Indianas universitātes, kur pēta tieši ebreju vēsturi un ikdienā gan vairāk darbojas ar dokumentāciju. ”Ļoti izbaudu, ka komanda uzskatīja par vajadzīgu ņemt mani līdzi šajā piedzīvojumā,” saka topošā pētniece.

Klātienē laikraksts varēja pārliecināties par to, cik sarežģīts ir pētniecības darbs. Komanda savā starpā veiksmīgi sadalīja uzdevumus.

Kamēr vieni apsekoja teritoriju, citi vadīja sistēmā nepieciešamos datus par konkrēto vietu, vēl kāds mērīja attālumus, no kura līdz kuram vajadzētu veikt izpēti. Kad viss bija uzstādīts, ar īpašu iekārtu tika veikta apsekošana, izdarīti jauni mērījumi, salīdzināti dati.

Vienas vietas izpēte aizņem teju visu dienu.

Profesors H. Džols skaidro, ka, dokumentējot upuru masu iznīcināšanas vietas ar neinvazīvu pieeju, bez rakšanas, tiek izmantota GPR iekārta, kas atvasinājumā nozīmē – zemes penetrācijas radars. Tas līdzīgi radioviļņiem zemes dzīlēs spēj uztvert to, kas cilvēka acij paliek neredzams.

Pētnieki plānojuši apmeklēt arī Aizputi un citas vietas Liepājā, kur varētu atrast pagātnes liecības.

Projekts norisinās, sadarbojoties ar muzeju “Ebreji Latvijā” un atklāto sabiedrisko fondu “Liepājas ebreju mantojums”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.