“Nav nekādu pazīmju, ka Krievija plāno uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Nedomāju, ka pastāv tieši draudi. Problēma ir tā, ka Krievijas ambīcijas sniedzas tālāk par Ukrainu.

Mēs to zinām, tāpēc aliansei kopumā ir jākļūst gatavākai,” norādīja admirālis.

Vienlaikus alianse ir vienojusies uzskatīt Krieviju par apdraudējumu un attiecīgi alianse maina militāros plānus, pārfokusē uzmanību uz kolektīvo aizsardzību.

Par šiem plāniem NATO vienojās samitā Viļņā un darbs ir saistīts ar to, lai “mēs būtu pārliecināti, ka varam aizstāvēties pret apdraudējumu”, norādīja Bauers.

Saskaņā ar Ukrainas pieredzi Krievija neuzbrūk pa tiešo un vēl pirms plašā iebrukuma 2022.gada februārī Krievija atbalstīja separātistus.

Uz jautājumu vai NATO kaut ko tādu uzskatītu par apdraudējumu, ja kas līdzīgs notiktu kādā no Baltijas valstīm, Bauers atbildēja, ka saskaņā ar NATO līguma 3.pantu katrai valstij ir jābūt spējīgai sevi aizstāvēt.

“Ja valstī kaut kāds tāds notiktu, tad tā ir attiecīgās valsts atbildība gādāt par drošību. Ja mēs runājam par hibrīdoperācijām, piemēram, Latvijai būs uz to jāreaģē. Protams, ja Latvija gribēs uzsākt konsultācijas ar citām dalībvalstīm, kā to paredz 4.pants, tas ir iespējams, iepazīstinot ar konstatēto apdraudējumu.

Mēs par to runāsim un vienosimies, kā mēs kā alianse tālāk rīkojamies. Gribu atzīmēt, ka arī no citas valsts nākošas kiberdarbības ir pietiekams iemesls, lai iedarbinātu 5.pantu. Iedarbināt 5.pantu var ne tikai tieša uzbrukuma gadījumā,” uzsvēra Bauers.

Gada nogalē tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanā, admirālis arī apliecināja, ka viņam nav bail no Donalda Trampa atkārtotas ievēlēšanas šajā amatā. Alianse vairākas reizes bijusi sastapusies ar izaicinājumiem.

Tramps vēl nav ievēlēts, turklāt redzams, ka Trampa iepriekš paustie izteicieni nebija vērsti uz NATO kopumā, bet gan uz to, ka dažas valsts nepiešķir pietiekamu finansējumu aizsardzībai. Vienlaikus alianses dalībvalstis jau ir gatavas maksāt vairāk aizsardzībai.

NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers vizītē Latvijā uzturēsies līdz 29.martam.

Vizītes laikā NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs tiksies ar aizsardzības ministru Sprūdu un Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Kalniņu, lai pārrunātu aktuālos starptautiskās un reģionālās drošības jautājumus.