I. Timma pastāsta, ka šādu talku rīko jau otro reizi. “Pirmajā reizē mēs bijām trīs aktīvisti. Šoreiz bija forši, ka mums pagājušonedēļ bija sapulce,” nodomājusi, ka to var izmantot kā izdevību sapulcēt lielāku talcinieku skaitu.

Tas arī izdevies, lai gan, liepājniece norāda, ka daži jau atsūtījuši ziņu, ka tomēr neieradīsies.

Kopumā gan viņa liepājniekus vērtē kā aktīvus talciniekus, jo iepriekš piedalījusies arī citās pilsētā organizētās talkās. “Esmu Zirgu salā bijusi, esmu kokus stādījusi.”

Viņasprāt, talkošana ir labs piemērs jauniešiem, jo tas parāda, ka ne vienmēr cilvēki kaut ko dara tikai paši savai ģimenei vai par naudu. Parāda, ka ir arī tie, kas vienkārši grib darīt sabiedrisku darbu.

“Man liekas jebkurš labais darbs, ko mēs darām, ir sabiedrisks. Šī nav privātā sēta vai privātā pļava,”

norāda I. Timma.

Šaurās ielas iedzīvotāji šodien darbosies tik ilgi, cik būs spējīgi. Viņi gan atzīst, ka kādam jau ir plāns doties prom ātrāk, bet citam – vēlāk.

I. Timma uzsver, ka svarīgi ir tas, ka kaut kas vispār tiek darīts un tam, cik ilgi kurš paliek, nav nozīmes.

Jautājot, vai liepājniece ir novērojusi kādu vietu Liepājā, kur būtu nepieciešami sakopšanas darbi, sieviete min pludmali.

“Staigājot pa pludmali vienmēr var ņemt līdzi maisu.”

Baibai Mackialai gan kāda konkrēta vieta uzreiz nenāk prātā. “Laikam neesmu pa tādiem džungļiem staigājusi,” viņa smej.

Šodien pagalma sakopšanas darbos iesaistās kopā ar vīru Normundu. Šī ir arī pirmā reize, kad viņi talko savas mājas pagalmā. Iepriekš viņiem nešķita, ka ir tik ļoti piegružots.

Tagad gan liepājniece saka tā:

“Nezinām, kur tie gruži rodas, šķiet, ka svešie tos rada.”

Viņasprāt, šāda kopienas talka ir nozīmīga. Viņa gan cer, ka gruži sētā vairs nekrāsies, lai gan šāda talka māju iedzīvotājus vismaz vieno uz kopīgu rezultātu.

B. Mackiala atzīst, ka Liepājā vispār ir talkojusi diezgan daudz un, ka viņa novērojusi, ka pēc katras Lielās talkas, pilsēta kļuvusi aizvien sakoptāka.

Viņa gan neslēpj uzskatu, ka cilvēki biežāk izvēlas talkot uz personīgajiem īpašumiem.

“Mēs arī šodien dosimies uz saviem laukiem. Tā kā es strādāju skolā, zinu, ka ļoti bieži skolēni ir jāpierunā, lai mēs kolektīvi talkotu, jo viņi parasti izvēlas privāti talkot pa savām vietām, saimniecībām. Ja to organizē darba vietas, skolas vai dzīvokļu biedrības, tad tas ir citādāk.”

Viena no māju iedzīvotājām, Anda, pastāsta, ka kopā ar I. Timmu šo talkošanu iesākusi, jo mājas pagrabi bijuši ļoti piegružoti.

Viņasprāt, atkritumi tur krājušies pat gadu desmitus.

“Es ar vīru kādu sešus gadus atpakaļ paņēmām maisu un sākām visu vest ārā. Tāpēc vienkārši to turpināt ir forši. Gribētos jau, lai tā māja beidzot paliktu tīra un tradīcija nebūtu jāturpina,” atzīst liepājniece.

Oficiālas talkas ir reģistrētas vairākās vietās Liepājā un notiek arī gandrīz katrā novada pilsētā, pagastā un ciemā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.