I. Kurtiša bijusi lieciniece nežēlīgām putnu domstarpībām un uzskata, ka tas nav pieļaujams. Ornitologi gan mierina, ka dabā tā iekārtots.

“Agrāk pūčukus no rītiem nevarēja redzēt, bet vakaros, kad nedaudz sāka krēslot, tās nāca ārā no dobuma, sakliedzās.

Šogad situācija ir tāda, ka lielāko daļu laika pūces pavada koka zaros, pieļauju, ka dobumā ieperinājies kāds cits putns, krauklis, kovārnis,”

spriež acīgā liepājniece.

Tā kā kokā ik pa laikam notiekot liela jezga – vārnas pūčulēniem uzbrūkot, tie mūkot zaros augstāk, vārnas ar knābi metas tiem virsū –, Inta nevar uz to vienaldzīgi noskatīties.

“Taisu traci, svilpju, dauzu pa koka stumbru. Vārnas apjuka uz brīdi. Tā es tur ņēmos, domāju, ja nokritīs pūce no koka, glābšu, ko citu. Pusstunda pagāja, suņi prasījās mājās.

Katru vakaru es nevaru iet tur biedēt vārnas, bet nesaprotu, kā rīkoties,”

sieviete ir apjukusi.

Liepājniece novērojusi, ka iepriekšējos gados vārnas ķērušas dažādus mazos putniņus, bet pērn apēdušas pīļu mazuļus.

“Mazais putniņš iet, vārna lidojumā – hops! Paķer un aizlido, spalviņas vien noput. Tāda tā vide parkā ir, vārnām, kovārņiem labvēlīga, nekāda dabiskā ienaidnieka viņām te nav. Varbūt jāsazinās ar veterināro klīniku,

varbūt tās pūcītes jāstiepj uz mežu. Nu, nezinu, ko darīt,”

vienaldzīga nevar palikt liepājniece.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Juris, kura pārziņā gan vairāk esot ūpju tēma, zina teikt, ka vārnas ir tās, kas ir aktīvas tieši dienā, kad pūčveidīgie guļ.

“Tādā veidā vārnas apseko ligzdas, skatās, kur perēt, meklē barību. Ja runājam konkrēti par ūpjiem, tad viņiem ar vārnām ir abpusējas antipātijas. Viņi ir ļoti izteikti konkurenti barības dēļ, tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ šādas sadursmes notiek.

Vārnas ir ļoti nekaunīgas, viņas zina, ka dabūs pa krāgu, ja trāpīsies tik lielam putnam kā ūpim ceļā, bet tas nekādi nemazina viņu vēlmi provocēt lielos putnus.”

“Vārna ir plēsējs, visēdājs, un viņai miermīlīgu dzīvi mēs neiemācīsim, kur nu vēl respektēt pūci. Tāpēc nevajadzētu lolot ilūzijas par samierināšanu. Vārna nelaidīs garām nevienu iespēju dabūt vieglu barību.

Vārnveidīgie pūces dzenā pa dienu, savukārt pūces vārnas dzenā naktī. Arī ūpis diennakts tumšajā laikā var noķert un apēst vārnu,” putnu ķildīgos raksturus apstiprina arī ornitologs Jānis Ķuze.

Nekādas glābšanas akcijas gan viņš rīkot neiesaka.

“Domājams, iejaukšanās tur nav vajadzīga, īpaši tajā brīdī, kad pūču jaunie putni atstāj dobumu. Visbiežāk viņi to mēdz darīt, vēl nelidojoši, izklīst pa tuvāko apkārtni, naktī pīkst, saucot vecākus.

Cilvēki šādās situācijās domā, ka pūces ir pamestas, un nes tās uz zoodārzu. Tas gan ir sliktākais, ko šādā situācijā var izdarīt.

Ir jāļauj visam ritēt savu gaitu.

Cita lieta ir, ja kaķis vai vārna dienas laikā metas mazajam pūcēnam virsū, tad to var nolikt kādā pazarē, kur viņi netiek klāt, bet ar to arī palīdzībai būtu jābeidzas. Cits stāsts, ja putns ir savainots.”

Ornitologs gan piebilst, ka vārnas bez mērķa kādu konkrētu uzturēšanās vietu neizvēlas, visdrīzāk tas notiek tādēļ, ka paši cilvēki tās baro.

Tas arī esot iemesls, kādēļ daudz vārnveidīgo putnu uzturas pie atkritumu izgāztuvēm vai slikti apsaimniekotām atkritumu tvertnēm.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.