liepajniekiem.lv
Latvijas motosezona ar apmēram piectūkstoš dalībniekiem parādē atklāta Rīgā, 4. maijā aizdārdinājis arī “Ierūcinām Kurzemi”, kur piedalījās ap 230 motobraucēju.
15. jūnijā ikviens aicināts ciemos uz pasākumu “Souls Of Thunder Biker Fest 2024” “Lauku kūrortā” Kazdangā.
Aizmugurē nesēdēšu
Vīriem motobraukšana parasti sākoties ar “Rīgu”, turpinās ar “Deltu” un tad pienāk “Jawas” laiks.
“Pēc tam visbiežāk izveido ģimeni, seko bērni, dārziņi, skolas. Un tad kādā brīdī saproti, ka gribi atgriezties pie tām foršajām vērtībām,” stāsta Edgars.
Brīvības sajūtu, kāda ir, braucot ar motociklu, nevarot izbaudīt automašīnā.
“Noliku motocikla tiesības,” viņš atceras. “Sieva kādas trīs reizes pasēdēja man aizmugurē un teica: “Nē, es aizmugurē nesēdēšu! Tas nav priekš manis.” Teica, ka liks tiesības. Labi, labi. Sarunāju autoskolu “Autostils L” ar Mārtiņu Zauku priekšgalā. Teicu – tiecieties, un tālāk ceļi krustojas vai nekrustojas.”
Aiva piebilst, ka viņas bērnībā nebija “Jawas” stāsta.
“Ne tētim, ne mammai, ne kādam no radiniekiem nebija motocikla, nekad mūžā nebiju braukusi. Droši vien tāpēc vīrs neticēja, ka man sanāks. Bet viss ir tā iegrozījies, ka braucu jau desmit gadus,” viņa stāsta.
Ar neticēšanu bijis tā.
“Pēc nedēļas, pusotras prasu – nu, kā tev iet ar to moci? Ar cerību, ka viņa nebrauks,”
atklāj Edgars.
Jo tas tomēr nav tik vienkārši un ir arī bīstami. Jo vairāk braucot, jo vairāk ir gan pozitīvi, gan arī ne tik pozitīvi piedzīvojumi. Vienmēr jāparedz pieci soļi uz priekšu. Ja stāv bērns ar bumbu, tad bumba noteikti var izripot uz ielas. Ja tur ir kaķis, tas noteikti haotiski skries pāri.
“Jā, ar mašīnu jāskatās tieši tāpat, bet tur esi uz četriem riteņiem,” precizē motobraucējs.

“Taču tobrīd sieva man saka – Mārtiņš man atbildēja, ka līdz “Kurland Bike Meet” Ventspilī, kas ir spēcīgākais motopasākums Baltijā, tiesības būs. Nopietni? Jāsāk meklēt moci.
Tiesības vēl nebija nokārtotas, kad mocis bija nopirkts un gatavs startēt.”
Aiva atzīst, ka mazliet jau bail bijis. “Man arī tagad ir bail. Paldies Mārtiņam, viņš ielika pamatus, bet prasmes un iemaņas veidojas braucot. Uz “Kurlandu” aizbraucām abi kopā. Nesen skatījāmies, cik tad man moča tiesības. Jā, šogad būs desmit gadu. Laiks paskrējis,” viņa pauž.
Īkšķītis un paldies
Kas ir Edgara minētās labās un ne tika labās lietas? Viņš atsaucas uz Paulu Timrotu, kurš reiz teicis – lai Latvijā sakārtotu braukšanas kultūru, nebūtu ātruma pārsniegšanu un agresijas, cilvēkam ir jābūt laimīgam.
“Nav svarīgi, vai viņš sēž pie auto vai pie moto stūres.
Jābūt ar dzīvi apmierinātam, tad arī mazāk būs agresijas uz ceļiem.
Nav tā, ka samazināsim atļauto ātrumu, liksim lielākus sodus, sēdināsim cietumā… Jo cilvēks būs laimīgāks, jo mierīgāks, nestresos,” uzskata E. Jonass.
Viņaprāt, autovadītāji ar katru gadu kļūstot pretimnākošāki motociklistiem.
“Ir, protams, individuāli gadījumi, kad stumies cauri korķim ar mocīti, jo tas ir vieglāk izdarāms. Vasarā logi vaļā, nepievērs uzmanību, ka mazs bērns guļ iekšā, un, braucot garām, gāzē. Bērniņš pamostas, autovadītājs ir neapmierināts, jo viņš nāk pretī, palaiž, bet tu izdari kaut ko sliktu,” atzīst Edgars.
Tomēr arvien biežāk sapratne uz ceļiem nodibinās, neapmierināto daļa ar katru gadu samazinās, motobraucējus respektē vairāk.
Ja brauc klubs – vismaz desmit motobraucēji reizē –, tad vieglais auto apstāsies un palaidīs, lai aizbrauc vienā ķēdītē.
“Kad braucam pa šoseju ar klubu, mēs nebraucam ar 120, tas nav mūsu dabā – pārsniegt ātrumu.
Ja sēdi pie auto stūres un redzi, ka aiz muguras lēnām pievienojas motobraucējs, pavirzies pie maliņas. Pretī vismaz no mums noteikti saņemsi īkšķīti un paldies. Smaids sejā, un braucam tālāk. Bērni no mašīnām māj ar rokām, rāda – forši! Pozitīvisms apmainās,” stāsta E. Jonass.

Autovadītājiem spogulī vajag paskatīties divreiz, atgādina Aiva.
“Mēs arī esam cilvēki, mums mājās ir bērni un ģimene, kas gaida. Var pat nepamukt maliņā, bet, pirmkārt, paskatīties spogulī, lai visiem būtu droši uz ceļa,” viņa iesaka.
Sezonu noslēgs Liepājā
Motociklu vadītāji bez tiesībām, kuri ievērojami pārsniedz atļauto ātrumu, bēg no policijas, izraisa sadursmes, arī bojāgājušie savas pārgalvības dēļ – tik nejauki Latvijā iesākusies aktīvā motosezona.
Šādi braucēji met ēnu uz visiem motociklistiem un raisa sabiedrības nepatiku.
E. Jonass stāsta, ka gan “Souls of Thunder”, gan citos klubos Latvijā braucienus detalizēti plāno, katru pavasari atsvaidzina braukšanas iemaņas, pārrunā un atgādina par drošu braukšanu.
“Klubu braucēji tā nebrauc, kā tie, kas nonāca policijas redzeslokā.
Vientuļie braucēji, kas nopirkuši mocīti, domā, ka tagad man kādam kaut kas ir jāpierāda un es kaut ko varu,”
viņš vērtē.
Noskatījies traģiskā negadījuma uz Vanšu tilta video. “Skrien, atļautais ir 70, bet viņam ir vismaz 100. Bremzēt neprot, jo viņam nav tiesību, viņš to nav apguvis. Un ieliekas mašīnas aizmugurē. Klubu biedri tā neuzvedas. Skatoties negadījumus, tur neredz Latvijas klubu biedrus,” uzsver Edgars.
“Šajā situācijā ir jāsaka, ka, par laimi, necieta neviens cits,” papildina Aiva.
“Ceļš kļūdas nepiedod. Ar moci braucot, tas ir īpaši.”
Šādiem cilvēkiem nevarot palīdzēt lielāks sods. Pamatā ir audzināšana, sākot no ģimenes, dārziņa un skolas.
Tāpat, kā no rīta ieiet dušā, paēst brokastis, klubu braucējs zina, kā ir jānovieto motocikls. Vienmēr ar aizmugures riteni pret apmali – tas ir likums.
Taču vientuļie braucēji nemaz nezina daudzas pieklājības lietas. Tāpēc veidojas bardaks uz ceļiem, spriež E. Jonass un novēl jaunajiem motobraucējiem atrast savu ģimeni – klubu.

Latvijas Motoklubu asociācijas (MCA) rīkotā Latvijas motosezonas atklāšana notika 27. aprīlī pie TC “Mols” Rīgā, bija arī braucēji no Lietuvas un Polijas.
Piedalījās plus mīnus ap pieciem tūkstošiem braucēju. Parādes brauciens ilga stundu un 15 minūtes, iepriekš bija ap stundu.
Afterpārtija Spilves lidlaukā, draugu satikšanās, tās bija tādas emocijas, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu, stāsta Edgars un Aiva.
E. Jonasam ir liels prieks, ka Liepājas dome atbalsta motobraucējus.
“Sezonas noslēgums tāpat kā pērn būs Liepājā.
Varēs nākt, māt un priecāties par tik daudz motocikliem Liepājā. Tas ir ļoti feini, jo esam viena no lielākajām Latvijas pilsētām. Motobraucēju pasākums ir brīnišķīgs pienesums, pērn viesnīcā “Līva” brīvu numuru nebija,” viņš pastāsta.
Ierūcina Kurzemi
Sākot stāstu par sava kluba dibināšanu, Edgars velk paralēles: ja pāris nevar nodzīvot kopā visu atlikušo dzīvi, tad šķiras un iet kaut kur citur.
“Bijām Ventspils motoklubā. Ja redzi, ka kaut kas nelīmējas un domas nesapas… Liepājā tobrīd bija pieci cilvēki, kuri mani pamudināja, ka mēs to varam. Ejam un darām savu! Es viņiem noticēju, un tā viss diezgan ātri aizgāja.
Divus gadus braucām, sevi pierādījām, ka esam jauni censoņi un gribam braukt ar savām kluba krāsām,”
viņš atzīmē.
“Ir sava kārtība – pirmā un otrā kārta, kas jāiziet. Nevar sēdēt garāžā, izdomāt nosaukumu, un brauksim. Viss jāsaskaņo ar MCA un visiem Latvijas motoklubiem, lai viņi dod akceptu.
Šos divus gadus un varbūt pat ilgāk brauc pa Latvijas motopasākumiem, pie viena kluba iepazīties, pie otra, lai cilvēki redzētu, kas tu īsti esi, vai tev interesē kārtība.”
Nākamgad uz kluba piecu gadu jubileju plānojot lielāku pasākumu “Lauku kūrortā” Kazdangā.
“Paldies mūsu atbalstītājiem! Bieži izdzirdi, ka Kurzemē jau nekas nenotiek. Tad es saku tā – ja jūs neatbalstīsiet tos, kas grib kaut ko izdarīt, tad arī nečīkstam. Ja viens ir gatavs iet un darīt un viņu kāds vēl atbalsta, ir brīnišķīgi,” uzsver E. Jonass.
Tā kā Kurzemē ir mazāk pasākumu, tieši tas esot viens no iemesliem, kāpēc gribas darīt.
“Ir ikgadēja tradīcija 4. maijā ierūcināt Kurzemi ar draugiem, kam benzīns asinīs.
Neatstumjam nevienu, bet braucam pēc noteikumiem, neforsējam, neizrādāmies, neceļam ratā un tā tālāk.
Rudenī ierībinām rudeni, lai nobirst pēdējās lapas. Tas ir saliedēšanās pasākums, cilvēkiem, kas nav motoklubā, ir lieliska iespēja pievienoties kopīgi izbraukt,” viņš aicina.
“Stāsts ir par to, ka motocikls vizina dvēseli,” Aiva skaidro kluba nosaukumu. Un pērkons nākot no izpūtējiem.
“Mēs dzīvojam pērkona pilsētā, te ir vējš, lietus un zibeņi,” turpina Edgars.
Nosaukums “Pērkona dvēseles” tomēr ir angļu valodā, jo kluba biedri bieži brauc ārpus Latvijas un vajag, lai tur ir vieglāk saprast, kas īsti esam.

Cieņa veido cieņu
Vasarās “Souls of Thunder” brauc uz citu rīkotajiem pasākumiem – pie motobrāļiem un motomāsām. Rīko arī sava kluba ģimenisko pasākumu ar otrajām pusītēm, bērniem un suņiem. Pagājušajā gadā atpūtās pie Prūšu ūdenskrātuves. Arī Lieldienas kopā svinēja.
“Klubs ir liela ģimene, kurā visi esam iekšā. Jo kuplāks bariņš, jo foršāk,” saka Edgars.
Vai sieviete uz motocikla joprojām rada pārsteigumu? “Sievietes sevi ir pierādījušas, ka arī mēs varam,” norāda Aiva.
“Esam tikpat cienījamas kā vīrieši. Varbūt vēl pirms desmit gadiem, kad mēs tikko parādījāmies, kāds šķībi paskatījās, ko tad te tā mazā? Tagad motopasākumos nevienam nav jautājumu.
Cieņa ir iegūta ar darbiem, nevis ar vārdiem.”
Edgars piebilst, ka cieņa ir jānopelna. “Cieņa veido cieņu un attieksme veido attieksmi. Vasaras sezonā es ar mašīnu nobraucu apmēram 2000–3000 kilometru. Ar moci nobraucu padsmit tūkstošus.
Vienalga, kur brauc, tā nopelni cieņu un uzmanību. Ir bijis tā, ka trešdienas vakarā nav ko darīt, skaists laiks. Piezvanu draugam Siguldā. Ko dari? Mēs aizbrauksim ciemos! Izdomā, aizbrauc, katrā Latvijas pilsētā ir motodraugi un durvis ir atvērtas, sagaidīs, izmitinās,” viņš pastāsta.
Klubam ir draugi Vācijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
“Motociklus nevērtē pēc gada, jauns vai vecs. Nopērc un sāc čubināt,” saka Edgars. Tieši Hārleji ļoti labi padodas modifikācijām.
Klubā neesot svarīgi, ar kādu motociklu brauc. “Vējš visiem ir viens, un knaušus saķer visi vienādi,” nosmejas Edgars.
Uzziņai
Aivas motocikls
- “Harley Davidson Heritage Softail”
- 1,9 motors, liels, spēcīgs, bet viens no ekonomiskākajiem – vidēji patērē 5–5,5 litrus.
- Individuāls krāsojums.
- Priekšā uzlikts būris, aizmugurē – cietās somas.
- Jonasu idejas Liepājā īstenoja meistars Ģirts Bušnevics, beņķi uzšuva “P Dizains”.
Edgara motocikls
- “Harley Davidson Road Glide Ultra”
- 1,9 dzinējs
- Sēdeklis darināts “P Dizainā”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.