Vislielākais bieds senāk bija “aklā zarna”. Nu to var apārstēt ar medikamentiem.

Regulāru vēdersāpju gadījumos nākas aizdomāties, vai tas nav kas nopietnāks. Vai gadījumā nevajadzētu pierakstīties pie ārsta vai vismaz ēst veselīgāk. Speciālisti iesaka ķerties pie abiem.

Statistika neiepriecina       

Lieki nevelkot gumiju, jāsaka, ka Latvijā katru gadu tiek atklāti aptuveni 1100–1200 jauni zarnu vēža gadījumi.

Lai arī Latvijā ir izstrādāta un jau kopš 2009. gada tiek realizēta zarnu vēža skrīninga jeb pārbaudes programma, kas paredz riska grupai, 50–75 gadus veciem iedzīvotājiem, valsts apmaksātu slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs, par nožēlu jāsaka –

70% gadījumu tas tiek atklāts novēloti.

Pētījuma centra SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vispār nav dzirdējuši par šo programmu.

Kurzemē vairāk nekā trešdaļa (37%) aptaujāto iedzīvotāju, kā arī 34% Kurzemē mītošās riska grupas pārstāvju vispār nav dzirdējuši par šo programmu, savukārt 30% šīs grupas respondentu atzīst, ka ir dzirdējuši par šo pārbaudi, taču neko plašāk par to nezina.

Visbiežāk gan šādu informāciju garām palaiduši vīrieši, respondenti, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu, respondenti ar augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie.

Savukārt gandrīz puse jeb 48% iedzīvotāju kā Kurzemē, tā Latvijā kopumā, kuri ir vecumā no 50 līdz 74 gadiem un zina par valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu, izmantojuši iespēju veikt pārbaudi.

Pirmkārt – meklējiet ģimenes ārstu

Liepājas Reģionālajā slimnīcā novērots, ka kolorektālā jeb zarnu vēža diagnostiku patlaban veic tikai 6 līdz 7 procenti no aptuveni 800 000 cilvēku lielās riska grupas.

Onkologi šo situāciju raksturo kā traģisku un aicina ikvienu iedzīvotāju, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, vienu reizi gadā doties pie ģimenes ārsta un veikt valsts apmaksātu, nesāpīgu zarnu vēža skrīninga analīzi.

“Skrīnings ir profilaktiska programma, kas ļauj atklāt zarnu vēzi sākuma stadijā, tieši tādēļ tik būtisks.

Bieži vien nav saprotams, kā tiek organizēta zarnu vēža diagnostika. Katram pacientam, kurš ir sasniedzis 50 gadu vecumu, no ģimenes ārsta bez maksas saņem aploksni un instrukciju, kā tests jāveic, kādus pārtikas produktus nedrīkst lietot uzturā testa veikšanas laikā.

Tests tiek veikts mājas apstākļos trīs reizes desmit dienu laikā. Pēc desmit dienām tests ir jāatnes atpakaļ ģimenes ārstam, kurš, izmantojot speciālu reaģentu, ļoti īsā laikā nosaka, vai tests ir pozitīvs vai ne.

Gadījumā, ja tests ir pozitīvs, pacients tiek nosūtīts uz valsts apmaksātu steidzamu tālāku izmeklējumu –

apakšējo endoskopiju (kolonoskopiju),” Liepājas Reģionālās slimnīcas mājaslapā publicēto vēl izceļ slimnīcas pārstāve Indra Grase.

“Zarnu vēža skrīnings ir paredzēts tieši tai pacientu grupai, kuriem nav sūdzību, un tā galvenā funkcija ir savlaicīga pirmsvēža stāvokļa noteikšana un prevencija.

Šobrīd pacienti var saņemt informāciju un fēču testu tikai pie sava ģimenes ārsta. Valsts nekādā citā veidā šo mērķa grupu neuzrunā, līdz ar to mēs sasniedzam varbūt tikai 14% iedzīvotāju.

Praksē esam novērojuši, ka salīdzinoši liela daļa Latvijas iedzīvotāju teju nekad neapmeklē savu ģimenes ārstu vai dara to ļoti reti, līdz ar to nodrošināt iedzīvotāju informētību šajā jautājumā ir ļoti grūti, kas noved pie zemas iedzīvotāju atsaucības,” komentē Andrejs Pčolkins, stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” galvenais ārsts, onkologs ķirurgs.

Zarnu vēža attīstības riski

Neveselīgs un nesabalansēts uzturs – trekns, pārmērīga sarkanās gaļas (cūkgaļa, liellopu gaļa, jēra gaļa) un gaļas izstrādājumu (desas, cīsiņi, gaļas kūpinājumi utt.) lietošana, šķiedrvielām nabadzīgs uzturs, paaugstina zarnu vēža attīstības risku;

• mazkustīgs dzīvesveids;
• liekais svars un aptaukošanās ir sekas mazkustīgam dzīvesveidam un nesabalansētam uzturam. Aptaukošanās palielina zarnu vēža attīstības risku;
• smēķēšana būtiski paaugstina ne tikai plaušu vēža attīstības risku – smēķētājiem risks saslimt ar zarnu vēzi pieaug par 30–40%;
• pārmērīga alkohola lietošana;
• ģimenes un personīgā slimību vēsture – lielāks risks saslimt ar zarnu vēzi ir tad, ja kādam ģimenē jau ir bijis zarnu vēzis vai polipi zarnās vai ja kāds no viņiem slimo ar iekaisīgu zarnu slimību (čūlains kolīts vai Krona slimība).

Maziem soļiem pretī labsajūtai

Lai vēdergraizes mūs biedētu pēc iespējas retāk, der atcerēties, ka ikdienišķas rūpes par to, ko ēdam un cik veselīgi dzīvojam, noteikti ļaus mums justies daudz labāk kā fiziski, tā mentāli.

Īpaši tagad, kad garā ziema mijas ar pavasari, sajūtam spēku izsīkumu – ķermenim trūkst zaļumu, vitamīnu un saules.

SIA “Reitan Convenience Latvia” pārtikas kvalitātes vadītāja Ingūna Strode novērojusi, ka izvēle par labu veselīgam dzīvesveidam kļūst aizvien populārāka.

“Būtībā tam jākļūst par katra cilvēka apzinātu izvēli ik dienu, par to ir jārūpējas regulāri, nevis tad, kad jau kļuvis pavisam slikti.

Un ko tas nozīmē? Tas, protams, nozīmē sabalansētu uzturu, aktīvu dzīvesveidu un vitamīnus, laika pavadīšanu svaigā gaisā, pastaigas, pietiekamu miega daudzumu, stresa pārvaldīšanu un mazināšanu, kā arī emocionālo labsajūtu.

Jā, iespējams, izklausās daudz, bet, apņemoties ik dienu, jau šodien, paveikt kaut vienu pozitīvu izmaiņu, spert kaut vai mazu soli pretī labākai fiziskajai un garīgajai veselībai, mēs varam ne tikai gūt individuālu labumu, bet arī iedvesmot pozitīvām izmaiņām līdzcilvēkus,” aicina I. Strode.

Skaidrs ir tas, ka ikdienas steigā ne vienmēr izdodas stāvēt pie plīts un rāmi gatavot trīs pilnvērtīgas maltītes dienā, tomēr, nedaudz piedomājot, arī pareizi izvēlētas ātrās uzkodas var kļūt par gana veselīgām ēdienreizēm.

Nu jau aši uzkožamo produktu klāstā ir pieejami gaļas, zivju un augu valsts ēdieni, kas apmierinās ikviena vēlmes un prasības.

Dažādi salātiņi un dārzeņu, augļu paciņas – tie pieejami ik uz stūra. Turklāt daudzi fast food ēdieni marķēti ar īpašiem apzīmējumiem, kas ļauj ērti iepazīties ar produkta īpašībām.

Uzziņai

Vēdera labsajūtai

Nepārēdies!

Kuņģa tilpums nav ļoti liels, tāpēc nevajadzētu aizrauties ar lielām porcijām. Tas tikai radīs diskomfortu un smaguma sajūtu pat tad, ja uzturs nav kalorijām bagāts un trekns.

Ja ēd gurķus, tad labāk puskilogramu sadalīt piecās ēdienreizēs, nevis vienā reizē.

Grilēšanai piemeklē pēc iespējas liesāku gaļu, ko labāk gatavo ar garšvielām, nevis majonēzes mērcē.

Savukārt alus, sidra un sintētisko dzērienu vietā veselīgāk būtu izvēlēties ūdeni, piemēram, ar ogām un piparmētru lapām.

Dārza svētkus papildini ar aktivitātēm.

Ja gulēt aiziets vēlu un ēsts daudz, nākamajā dienā brokastīs nevajadzētu aizrauties ar ceptām olām, bet pirmo dienas pusi dzert ūdeni vai zāļu tējas un uzturā lietot, piemēram, salātus. Organisms vēlas atpūsties!

Lietojot dārzeņus un augļus (pat ja tie nākuši no mūsu piemājas dārza), jāatceras tos pirms ēšanas nomazgāt. Tas ir pirmais un svarīgākais noteikums, lai pasargātu sevi no nepatīkamām infekcijām.

Ja ir pēkšņa caureja, nevajag to par visām varītēm apspiest ar zālēm, jo – akūta caureja ir aizsargmehānisms, organisms tādā veidā atbrīvojas no kaitīgām vielām, vīrusiem, baktērijām, kas savairojušies zarnās.

Un, protams, – dzer ūdeni!

Avots: benu.lv