Zemnieki vairās no publiskuma

Šogad Valsts policijā (VP) ir saņemta informācija par vienu zādzību Dienvidkurzemes novadā saistībā ar lauksaimniecības ķīmiju, informē VP pārstāve Madara Šeršņova.

Piektdienas, 10. maija, vakarā saņemta informācija, ka Vērgales pagastā nozagtas lauksaimniecības ķimikālijas, kā arī dažādi instrumenti par vairāk nekā 10 000 eiro lielu summu.

Valsts policijā par notikušo uzsākts kriminālprocess.

“Kurzemes Vārds” sazinājās ar cietušo. Viņš nevēlējās, ka avīzē uzrādītu viņa vārdu un saimniecību, bet pastāstīja, kādos apstākļos zādzība notikusi.

Precizēja, ka zaudējumi lēšami 15 000 eiro apmērā.

Augu aizsardzības līdzekļi glabājās konteinerveida noliktavā aptuveni 50 metru attālumā no mājām. Taču tā nebija aizslēgta, tā ka zagļiem durvis bija vaļā.

Agrākos gados no garnadžiem cietuši arī citi novada lauksaimnieki. 

Sazināmies ar dažiem, bet viņi atsakās ar “Kurzemes Vārdu” dalīties bēdīgajā pieredzē. Cits negrib, ka min viņa īsto vārdu, cits – ka vispār raksta par viņa saimniecību. Baidās tai piesaistīt uzmanību.

Kādam sakrājušās dusmas. Saimniecība apzagta vairākkārt, bet īpašnieks ne reizes nav atzīts par cietušo. “No tā, ka par to uzrakstīsiet, jau nekas nemainīsies,” viņš argumentē atteikumu.

“Sameklējiet citu [zemnieku]! Pirms diviem gadiem katrā trešajā sētā nozaga ķīmiju un vēl daudz ko citu.

Arī šogad Dienvidkurzemē saimniecības ir apzagtas. Lai policija pastāsta, informācija viņiem ir!”

Ilgonis Goba (vārds mainīts) apstrādā zemi Lietuvas pierobežā un atceras, ka tam apvidum pirms gadiem pāri vēlās akumulatoru zagšanas vilnis.

Nevarēts vien nobrīnīties, kādos veidos zagļi iekļuva aizslēgtos angāros.

“Tad mēs, vietējie zemnieki, ātri telefoniski sazinājāmies un kādā reizē to baru meistarīgi nogrābām – uz karstām pēdām ar visiem pierādījumiem. Taču tas jau neko nedeva.

Vienu aizturēja, bet nākamajā rītā izlaida ārā, jo pa nakti bija samācījies, kā jārunā.

Viņš neko nezinot, nozieguma vietā nemaz neesot bijis. Un izmeklētājs palika par muļķi. Citu tā arī nenotiesāja, pakratīja ar pirkstu un palaida, lai iet,” I. Goba īsti netic taisnīgam sodam.

Izrādījās, ka zemnieku akcija bija vien par iebiedēšanu pārējiem zagļiem, nekas vairāk.

“Lielo tehniku aizved pāri robežai,” turpina I. Goba.

“Iepriekš  noskata, kur stāv, cikos noliek, neviens traktoru neiet zagt uz dullo. Tepat aizdzina ekskavatoru. Beigās jau atrada kaut kur Lietuvā, bet nekas iepriecinošs nebija. Zagļi pārsit numura zīmes, un, kamēr ekspertīze to pierāda, paiet ilgs laiks.

Taču vajadzētu ātri – ras-ras, lai cilvēks var turpināt strādāt.”

Zagļi gudrāki par zemniekiem. Ar savu ierīci pārķer signālu brīdī, kad spēkrata lietotājs aizslēdz durvis, un pēc tam tās var dabūt vaļā.

Zagšanas shēmā ir noziedznieku ķēde, pa kuru tehnika nonāk melnajā tirgū, zemnieks pārliecināts.

“Vienu daļu aizved pāri robežai. Tu ej pa pēdām pakaļ, bet pēkšņi traktora riepu nospiedumi pārvēršas mašīnas nospiedumos. Uzbraukts uz treilera, un prom ir.

Dažreiz laimējas – traktors dubļos nogrimst, tālāk netiek. Dzirdēts, ka ceļā pietrūkst degvielas, arī tad to pamet.”

Suns, videonovērošana un signalizācija

“Man tāda problēma, paldies Dievam, līdz šim nav bijusi,” par zagšanu saka Vērgales zemnieks Ivars Šekavs.

Iespējams, sava nozīme lokācijai, tā esot diezgan grūti pieejama. Saimnieks arī salicis videonovērošanas kameras, kā arī sētā ir suns.

Parasts duksis ir tikai ziņotājs, taču skaļš rējējs var būt labs sargs. To apliecina video feisbukā.

Augšdaugavas novadā nakti divi zagļi mēģināja izsūknēt no traktora degvielu. Suns sāka riet, un šie ņēma kājas pār pleciem.

Lai suns būtu uzticams teritorijas un mantas sargs, tas speciāli jāapmāca, saka suņu īpašnieki. Taču tāds skolots reksis var arī aizskriet pakaļ bukam, tā ka jātur iežogotā teritorijā. Savukārt no tās netiks ārā ieklupt nelūgtam viesim krāgā.

Jābūt drošākiem apsardzes variantiem.

Tehniku pēc iespējas jāglabā ēkās ar signalizāciju, teritorijai jābūt apgaismotai, jāuzstāda videonovērošanas kameras, kurās jāiezīmē virtuālās līnijas.

Un arī tad nevar būt līdz galam drošs, ka videonovērošanu neslāpēs, pieredzē dalās sociālo tīklu lietotāji.

“No zagšanas kameras nepasargā.

Cilvēks uzliek galvā kapuci, un ekrānā viņu atpazīt nevar, vienīgi redzi laiku, kad kaut kas ir noticis,”

I. Šekavs gan pieļauj, ka kameru mirgošana visapkārt varētu likt zaglim aizdomāties par dzīvi. Un varbūt aiziet tukšā.

Zemnieks zina, ka agrāk kādā saimniecībā nozagti vairāki traktori. Daļu zagļiem izdevies aizdzīt, daļu šie pametuši pusceļā, appūtuši ar ugunsdzēsības aparātiem, lai slēptu pirkstu nospiedumus.

Arī Virgas zemnieks Gijs Gūža uzstādījis kameras, atslēgas neatstāj tehnikā aizdedzē, viņam arī savi slepenie tehniskie risinājumi, lai ar tehniku nemaz nevarētu pabraukt.

“Traktortehnika gan novietota angārā, gan stāv sētā, un ir viens angārs lauka vidū, kam māju pat nav tuvumā,” saimnieks stāsta, ka tur neglabā vērtīgo tehniku, lai gan noskrūvēt detaļas var jebkam.

“Mūsu saimniecību apzaga, pirms es sāku saimniekot, bet tie bija vietējie pazīstamie cilvēki, kuri neprata kaunu.

Taču izlūkotāji ir manīti. Bijuši gadījumi, ka naktī lido droni; zagļi izmanto mūsdienu tehnoloģijas. Aplido, apskatās no augšas visu, ko viņiem vajag, un zina, kurā vietā kas stāv un jāņem,” turpina G. Gūža.

Zagļi esot augsti kvalificēti. Kad viņi gatavojas nopietniem noziegumiem, tad  ieguldot lielus līdzekļus, lai noskatīto nozagtu.

Vai zemnieks apdrošinājis savu tehniku? “Tai, kas līzingā ar banku aizdevumu, ir riski apdrošināti, bet tā tehnika, kas īpašumā, – īsti ne,” viņš atzīst.

“Neesmu ļoti liels zemnieks, un man nav daudz jaunas ļoti dārgas tehnikas. Ja visu saimniecību grib apdrošināt, ir lielas izmaksas; apdrošinātājs jau nekad nepaliks zaudētājos. Tāpēc arī negribu gadiem maksāt tūkstošiem eiro vienam zagšanas gadījumam. Beigās apdrošinātājs vienalga var pateikt, ka man nebija izpildīta kāda prasība, un palikšu ar garu degunu.”

Par zagšanu nav dzirdēts

“Kurzemes Vārds” uzzināja, ka zemnieku saimniecības apzagšanas mēģinājums esot bijis Embūtes pagastā.

Precīzai informācijai jautājam Embūtes un Kalvenes pagastu apvienības pārvaldes vadītājam Andrim Dēlandam.

Taču viņš to nezina. “Pie manis nav nonākusi informācija, ka tagad mūsu pusē kas tiktu nozagts. Iespējams, pašvaldības policija informēta par šādiem gadījumiem. Viņi izlikuši informāciju, ka cilvēki var iet uz pieņemšanu un stāstīt savas bēdas; varbūt kāds ir ko teicis,” A. Dēlands norāda, kurp vērsties.

“Ja arī policija uzzina par tādiem gadījumiem, mums par to nepaziņo. Zinām vienīgi tik, cik cilvēki apkārt runā.”

Pārvaldes vadītājs atklāj, ka ik pa brīdim sociālajos tīklos parādās  kāda informācija, ka nepazīstamas automašīnas braukā apkārt.

Aculiecinieki aicina cilvēkus tām pievērst uzmanību, būt modriem par savu mantu un māju. Taču A. Dēlands to pēdējos mēnešos neesot manījis.

Uzsver, ka pašvaldība radījusi jaunas štata vienības – policistus Vaiņodes un Priekules pusē.

“Esam ar viņiem pārrunājuši par darbiem, policisti nav minējuši, ka svešinieku braukāšana pa apkaimes mājām būtu aktuāla problēma.”

Sazinoties ar pašvaldības policijas priekšnieci Ievu Ilsteri, uzzinām, ka policija nav tiesīga paust “Kurzemes Vārdu” interesējošo informāciju par lauksaimniekiem, kuru īpašumos notikusi zādzība.

No piecām kapeikām līdz zirgam

Arturs Medveckis, pedagoģijas doktors, zinātnieks RTU Liepājas akadēmijā

Atšķirīgās kultūrās ir dažādas vērtības un senākais morāles kodekss, pēc kā tautas vadās. Kaut vai Dieva baušļi, no kuriem viens ir – tev nebūs zagt un svešu mantu iekārot.

Taču runa ir par noteiktām cilvēku kategorijām – kā viņi spriež. Ja ieslodzītajam par zagšanu pajautā – kāpēc tu sēdi? – viņš atbild: “Mani pieķēra.”

Šim cilvēkam nav apziņas, ka rīkojies slikti, bet, ka vajadzēja darīt tā, lai nepieķer. Tāda ir viņa morāle.

Droši vien vajadzīga statistika, lai varētu spriest par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Varbūt caur bailēm un adrenalīnu tiek pie kārotās mantas vai līdzekļiem?

Cilvēkam ir nepiepildīts mūža sapnis un vajag izvilkt mobilo telefonu no otra somiņas vai arī gribas iegūt ko citu, ko godīgā ceļā nevar nopelnīt. Rodas azarts – ja vienreiz izdevās, kāpēc lai neizdotos otrreiz?

Līdzīgi kā sakāmvārdā – no piecām kapeikām līdz zirgam; sāk ar kapeiku zagšanu, tad kāpēc ne zirgus?

Cilvēkiem ir dzinulis kaut kādā veidā tikt pie materiāliem labumiem.

Šodien noziedzības veidi ir dažādi; kramplauzis neuzlauž durvis, bet pastrādā kibernoziegumu.

Izplatītās krāpniecības shēmas droši vien ir tas naudas velns, taču par cilvēka tikumu tiek uzskatīta pieticība. Un pieticība nav nabadzība; tā ir tik daudz, lai pietiek.

Varam arī skatīties tālāk – cik kuram pietiek un kas kuram ir vajadzīgs.

Pastāv morāles dilemmas, piemēram, zagt vai pārkāpt režīma noteikumus. Ir taču dzirdēti Sibīrijas stāsti, ka mātes lasīja uz lauka palikušos kartupeļus vai citu ražu, nesa mājās pienu, jo bērns mira badā. Tajā sistēmā vai režīmā, kurā par šādu rīcību draud sods, aktuāls ir jautājums – kā vārdā tas tiek darīts?

Ir cilvēki, kuri to neatļausies nekādā gadījumā.

Viens iet ņemt no kaimiņa, lai gan pašam pietiek, bet pavisam kas cits ir eksistenciālas dabas jautājums, ka cilvēks izdara pārkāpumu patiešām izmisuma spiests. Tās ir dažādi izsveramas lietas.

Var cita mantas paņemšanu arī uztvert par draiskulību, bet jautājums vienmēr atdursies pret to, kāda nostāja ir tuvāko cilvēku lokā. Kāds ir socializācijas process – kur un ko cilvēks apgūst, kāda attieksme ir vecākiem, dažādām sabiedriskajām institūcijām u.c.

Anekdote ir par to, ka vīrs sūdz grēkus: “Tēvs, es esmu zadzis!” Un mācītājs viņam jautā: “No kolhoza zagi vai no cilvēka?” – “No kolhoza.” – “Nu, nekas, noskaiti tēvreizi!” Šis humors parāda relatīvu nostāju, kādā situācijā un kā vārdā rīkojamies.

Ir bērni, kuri varbūt nav auguši nelabvēlīgos apstākļos, dzīvojuši pārtikušās ģimenēs, iesaistās noziedzīgās darbībās, tajā skaitā zādzībās. Citi – kleptomāni, kam visu laiku kārojas ko nočiept.

Vai ko mainīs tikai moralizēšana vai sodi?…

Daudz ir faktoru, kas ietekmē rīcību, tajā skaitā apkārtējie cilvēki. Par ko viņi uzsitīs uz pleca un teiks: “Tu esi labs čoms!” Tas var būt gan par labiem darbiem, izpalīdzību, čaklumu un ziedošanu, gan par sliktu rīcību.

Taču es negribu visu mālēt tikai melnā krāsā. Varbūt cilvēkam ir svarīgi gūt atzinību no tās sociālās grupas, kurā tiek novērtēts. Un destruktīvas darbības nav jau tikai zādzības; tā pati žogu aprakstīšana un grafiti neatļautās vietās.

Dzinulis ir vēlme riskēt – pieķers vai nepieķers; savā sociālajā grupā iezīmēt darbības teritoriju un tamlīdzīgi.

Ja atskatās mūsu tautas folklorā, tur ir zirgu zagļi un citi likumpārkāpēji. Agrāk zaga zirgus, tagad zog traktorus. Jautājums tikai – kam to ļaunumu piedēvē?

Uzziņai

Lauksaimniecības tehnikas apzagšana notiek viļņveidīgi. Lielākā zagļu aktivitāte bija 2020. gadā (nozagtas 11 iekārtas) un 2018. gadā (nozagtas 12 iekārtas). Pērn zādzību uzplaiksnījums bija rudens sākumā.

Šogad vēl nav saņemti atlīdzības pieteikumi par lauksaimniecības tehnikas zagšanu.

Pagājušā gada lauku saimniecību apzagšanas vilnī lielākā daļa zādzību bija Vidzemē un Zemgalē. Dienvidkurzemē 2020. gadā bija trīs zādzības.

Tehnikas zādzība pēdējos gados nav pieredzēta.

Pārsvarā zog dārgu papildtehniku, ar kuru aprīkoti lauksaimniecības spēkrati: GPS antenas, monitorus, vadības blokus, stūrēšanas iekārtas. To vērtība var sasniegt vairāk nekā 10 000 eiro.

Apzog arī vairākas tehnikas vienības vienā saimniecībā; piemēram, 2018. gadā – piecas tehnikas vienības, par 45 000 eiro.

Avots: AAS “BALTA”

Es domāju tā: Kāpēc cilvēki zog?

Emīls Robalds – strādā:

– Atkarīgs no cilvēka vecuma. Daļa to dara, ķerot adrenalīnu un asas izjūtas – pieķers vai nepieķers. Bērni, pusaudži mēģina nozagt to, ko vecāki nepērk. Kaut kādas mantas, arī alkoholu u.c. Varbūt netaisnības sajūtas dēļ par ļoti augstajām, neadekvātajām cenām veikalos. Daļa cilvēku zog, jo viņiem atkarību problēmas un nepietiek naudas alkoholam, narkotikām. Pietrūkst tam, ko ļoti vajag.

Edīte Vespere  – strādā bibliotēkā:

– Daļai zagšana ir kā aizraušanās, sportiņš – kāpēc nepaņemt, ja var paņemt. Varbūt izdodas. Ir gadījumi, kad izdodas. Domāju, ka trūkuma dēļ zog ārkārtīgi reti, jo vairumam to neatļauj morālā barjera. Ceru, ka mūsu valstī neviens badu necieš tik ļoti, lai dzīvotu no zagšanas. Zagt nav labi, bet daudziem ir grūti nezagt.

Jurijs Ščurs – metinātājs:

– Varbūt kādam kaut kā pietrūkst, bet lielai daļai zagšana tomēr ir kā slimība, kad gribas paņemt kaut ko svešu. Kā mānija. Zogot vienmēr ir vēlme iedzīvoties uz sveša rēķina. Iegūt kādu papildu materiālo labumu, cerot, ka apzagtais neziņos policijai un vainīgo par zādzību nenoķers. Daudzi par apzagšanu policiju neinformē, jo netic, ka viņiem palīdzēs. 

Tatjana Kuzmenkova – liepājniece:

– Ir vienkārši slimi kleptomāni, kuri nevar nezagt. Vēl kāds kaut ko nozog, jo ir bezizejas situācija. Vēl citiem zagšana ir kā spēle – izdosies vai nē. Ja pēc pirmās, otrās reizes par zagšanu neseko sods, tad jau saprot, ka var turpināt darīt. Vissvarīgākais, manuprāt, kādas vērtības un ētikas normas valda ģimenē, ko māca bērniem – kas labi, bet ko noteikti nedrīkst darīt.

Guntis – liepājnieks:

– Daļēji – vēlme pēc adrenalīna. Viens nozog sērkociņa kastīti, otrs miljonu. Zagšana nav pieļaujama, bet dzīvē notiek ļoti bieži. Tā bijis visos laikos. Varbūt vainīga cilvēka dzīvnieciskā daba? Šaubos, vai no zagšanas kāds paliek bagāts. Ja nu vienīgi nozog miljonu. Svarīgi, ko zog un kādam mērķim to dara.