Jauno paktu par migrāciju un patvērumu oficiāli apstiprināja 27 ES dalībvalstu ekonomikas ministri, tādējādi noslēdzot vairāk nekā astoņus gadus ilgušo darbu, lai pārrakstītu noteikumus par to, kā rīkoties ar cilvēkiem, kas ieceļo Eiropā bez atbilstošām atļaujām.

ES valdību ministri apstiprināja desmit tiesību aktu sadaļas, kas ir daļa no pakta.

Ungārija un Polija, kas jau ilgu laiku ir iebildušas pret jebkādu pienākumu valstīm uzņemt migrantus vai maksāt par viņu uzturēšanu, balsoja pret šo paketi.

Jaunajos noteikumos ir izklāstītas vadlīnijas, kā pārbaudīt cilvēkus, lai noteiktu, vai viņi atbilst kādam aizsardzības statusam, piemēram, patvērumam, vai deportēt, ja viņiem nav atļauts palikt.

Pamatstraumes politiskās partijas uzskata, ka pakts sniedz atbildes uz jautājumiem, kas ir sašķēluši valstis, kopš 2015. gadā Eiropā ieplūda krietni vairāk nekā miljons migrantu, no kuriem lielākā daļa bēga no kara Sīrijā un Irākā. 

Tās cer, ka šīs reformas varētu mazināt galēji labējo partiju pievilcību pirms 6.-9.jūnija vēlēšanām, vājinot daļu argumentu migrācijas politikas jomā.

Tomēr plašais tiesību aktu kopums stāsies spēkā tikai 2026.gadā, tāpēc tas nenodrošina tūlītēju risinājumu jautājumam, kas ir izraisījis vienu no ES lielākajām politiskajām krīzēm, jo valstis strīdas par to, kam jāuzņemas atbildība par migrantiem, kad viņi ierodas, un vai citām valstīm ir pienākums palīdzēt.

Kritiķi apgalvo, ka pakts ļaus valstīm aizturēt migrantus uz robežām un ņemt pirkstu nospiedumus bērniem. Viņi apgalvo, ka tā mērķis ir turēt cilvēkus ārpus ES un ka tiekot pārkāptas viņu tiesības pieprasīt patvērumu.

Daudzi bažījas, ka tā rezultātā tikšot noslēgti apšaubāmi politiski darījumi ar nabadzīgākām valstīm, no kurām cilvēki izbrauc vai kuras šķērso, lai nokļūtu Eiropā.