Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) apstiprina, ka speciālisti strādā adresē jeb paņēmuši ūdens paraugu analīzes gan no slimnieka dzīvokļa, tā arī mājas ūdens stāvvada.

SPKC pārstāve Ilze Ūdre pastāsta, ka kārtība, kādā iesaistās šis dienests, ir, ka vispirms tas saņem ziņojumu no ārsta vai laboratorijas par konstatētu saslimšanu,

pēc tam SPKC sazinās ar slimnieku un noskaidro viņa maršrutus, lai maksimāli noskaidrotu, kur varētu būt bijusi saskare ar baktēriju.

Iztaujā, kur dzīvo, vai nav ceļojis, apmeklējis sporta kluba dušas.

Ja noliedz ārpus mājas aktivitātes, tad SPKC dodas uz slimnieka dzīvesvietu, paņem paraugus no karstā un aukstā ūdens dzīvoklī, kā arī no mājas kopējā stāvvada.

SPKC sniedz arī rekomendācijas iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem.

Jau vēstījām, ka apsaimniekotājs septembra beigās mājas iedzīvotājus bija informējis par profilaktiskajiem pasākumiem – ūdens sistēmā ielaida karstāku ūdeni, kurā baktērija, kas var izraisīt pneimoniju, nespēj izdzīvot.

Taču tie bija, visticamāk, apsaimniekotāja ūdens sistēmas profilaktiskie pasākumi, jo

septembra beigās vēl par saslimšanas gadījumu konkrētā adresē un vispār Liepājā kopumā SPKC ziņu nebija.

Leģionellas baktērija dabā nelielā daudzumā sastopama saldūdens vietās, bet cilvēkiem bīstamā daudzumā tās savairojas mākslīgi radītās ūdens apgādes sistēmās.

Ar slimību nevar inficēties, dzerot ūdeni vai kontaktējoties ar citu slimu cilvēku.

Inficēšanās notiek, ieelpojot sīkus, mikroskopiskus ūdens pilienus (aerosolu), kuros atrodas baktērija.

Šāds aerosols visbiežāk rodas, ejot dušā, ieslēdzot gaisa mitrinātāju vai lietojot burbuļvannu.

Vēl pētījumos un aprakstos norādīts, ka ideāla barotne un patvērums no karstuma un dezinfekcijas līdzekļiem leģionellām ir ūdensvados ar laiku izveidojušies organiskie un neorganiskie vielu nosēdumi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.