ES pēc Navaļnija nāves pakļaus Krieviju jaunam sankciju režīmam
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri, reaģējot uz Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi cietumā, pirmdien vienojušies par jaunu sankciju režīmu, kam Maskava tiks pakļauta par cilvēktiesību pārkāpumiem, aģentūrai DPA apliecinājuši vairāki diplomāti.
LETA
Jaunās sankcijas būs vērstas pret fiziskajām personām un organizācijām, kas atbildīgas par opozīcijas aktīvistu vajāšanām un represijām.
Iekļaušanai pirmajā sankcijām pakļauto sarakstā izraudzītas aptuveni 20 fiziskās un juridiskās personas, vēsta diplomāti.
Sankcijas paredz ieceļošanas aizliegumu ES un bloka jurisdikcijā esošo īpašumu iesaldēšanu.
Kā ziņots, Navaļnijs mira ieslodzījumā 16.februārī.
Viņš tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.
Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā.
Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par “krāpšanu” un “necieņu pret tiesu”, bet 2023.gada augustā – 19 gadu cietumsodu par “ekstrēmismu”.
Pagājušā gada decembra beigās viņš tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas pagājušā gadsimta 60.gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.
Krievijas totalitārā režīma varasiestādes apgalvo, ka Navaļnija nāves cēlonis bijis “dabisks”, taču viņa tuvinieki un līdzgaitnieki, kā arī starptautiskā sabiedrība uzskata, ka viņš faktiski ticis noslepkavots.
