liepajniekiem.lv
Zirgi traucē jau ilgstoši
Viņš atzīst, ka šī problēma nav jauna – tas notiekot jau trīs četrus gadus.
Ieraugot zirgus uz sava vai apkārtējiem privātīpašumiem, I. Roga vēršas pie dabas parka “Pape” uzrauga Inta Medņa, kurš, pēc vīrieša paustā, problēmu ignorē un zirgus nesavāc.
“Ir pagājuši trīs mēneši un tas zirgs tur vēl staigā. Man nav nekādu iebildumu pret zirgu. Man ir iebildums pret to, ka šeit uztaisa tādu projektu, tos zirgus šeit atved, sāk audzēt. Viņi savairojas.
Parks par to saņem naudu, bet atbildību par tiem zirgiem neuzņemas.”
Viens no zirgiem klaiņo Papes Priediengalā, bet trīs citi ieņēmuši teritoriju Ķoņu ciemā.
Versija par to, kā zirgi nonākuši brīvībā – tie ir izstumti no bara. Vientuļnieks Priediengalā, visticamāk, esot izstumts, jo viņa vietu ieņēmis cits ērzelis.
“Lai nabadziņš neaizietu bojā, viņi zirgu izlaiduši ārā, ārpus aploka. Un to [Ints] Mednis pats skaidroja. Bet tad vajadzētu izdarīt tā, lai zirgs ir blakus aplokā, mazākā teritorijā, bet viņš vismaz tur ir, nevis staigā riņķī,” stāsta I. Roga.
Gan I. Roga, gan vietējais iedzīvotājs Arveds Apinis vairākkārt sūdzējušies gan Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijā, gan Dienvidkurzemes novada pašvaldībā, gan Pārtikas un veterināram dienestam (PVD).
Par samilzušo problēmu informējuši arī Zemkopības ministrijas pārstāvjus.
PVD pārstāvji 15. maijā ieradušies Papē, kur kopā ar I. Rogu apsekojuši teritoriju, kur ilgstoši uzturējušies klaiņojošie zirgi.
“PVD teica, ka tagad Pasaules Dabas fondam ir dots mēnesis, lai savus dzīvniekus savāktu,”
norāda I. Roga.
PDF pārstāvji sarunā ar Papes iedzīvotāju pauduši, ka klaiņojošie zirgi, visticamāk, jālikvidē, jo tie vairs neiederas barā.
I. Roga neslēpj pārliecību, ka, viņaprāt, zirgi no sava aploka tiek izlaisti tīšuprāt, jo tiem nav sagādāts pietiekams pārtikas apjoms.
“Viņi atbild, ka ir kaut kādi mistiskie dzīvnieku aizstāvji, kas varbūt brauc un viņus laiž laukā. Tad es teicu, lai, lūdzu, uzliek video novērošanu.
Naudu viņi saņem par noganītajām platībām, tad, lai investē savā biznesā. Es uzskatu, ka tas ir viņu privātais bizness.”
Savukārt atbalstu no policijas vai pašvaldības nav izdevies saņemt.
Par vakar klaiņojošo zirgu Priediengalā I. Roga no novada Pašvaldības policijas saņēma šādu atbildi: “Vai Jūsu īpašums? Ja īpašniekam ir pretenzijas, tad jāgriežas ar iesniegumu tiesā pret Pasaules Dabas fondu. Civiltiesiskais process. Tāds ir pēdējais tiesas lēmums. Visu labu!”.
I. Roga atzīst, ka iepriekš saņemta atbilde, ka ziņojums piefiksēts un pagājušogad policija pat atbraukusi un norīkojusi parka pārstāvi zirgu savākt, taču vakar saņemtā atbilde viņu pārsteidz.
Savukārt A. Apinis aicina Papes iedzīvotājus par zirgiem savā teritorijā ziņot pašvaldībai vai PVD.
“No pagājušā gada es sūtu iestādēm ierakstītas vēstules ar bildēm.
Man atbild, ka iepriekš šāda problēma nav bijusi, ka viss bijis kārtība. Tas ir tāpēc, ka nav bijuši iesniegumi. Ja nav iesniegumu, ja nav dokumentēts pārkāpums, tad tas pārkāpums arī nav noticis.”
Sola, ka problēmu atrisinās
“Viņš mums nezvana. Viņš zvana valsts iestādēm, bet ne man personīgi. Viņš sen nav zvanījis. Kad man ienāca sūdzība no PVD, es viņam zvanīju, tad viņš pateica, ka ar mums nav vērts runāt,” par I. Rogas pārmetumiem spriež dabas parka “Pape” reindžers Ints Mednis.
Viņš gan norāda, ka
klaiņojošo zirgu problēma nav vienas dienas jautājums un tā atrisināšana aizņem zināmu laiku.
Zirgi brīvībā tiešām nonākuši, jo tie iztriekti no bara. Priediengala zirgu jau divreiz nācies ķert un atkārtoti ielaist bara aplokā, taču viņu turpina no tā izraidīt.
“Vai nu viņu pārved uz citu vietu, vai viņu vienkārši likvidē. Tās ir vienīgās opcijas. Jo tajā teritorijā, no kuras viņu izdzina, es viņu nevaru ielikt atpakaļ. Viņu vienkārši tur atkal izdzīs un viņš savainos kājas utt.”
Vakar I. Mednis bijis Ķoņu ciemā, kur atrodas jau iepriekš pieminētie trīs zirgi, taču gan tos, gan vientuļnieku grūti sadabūt rokās, jo Papē viss esot vienos privātīpašumos, visur ir sētas, žogi.
I. Mednis neslēpj sašutumu, kā I. Roga pa šiem īpašumiem staigājot, jo uz paša īpašuma zirgi vēl neesot bijuši.
“Es tur braucu ar mašīnu, visur ir vārti, visur ir uzraksti, ka iebraukt aizliegts.
Man to zirgu, kas tur staigā, ir salīdzinoši grūti dabūt. Nevaru iežogot, jo tur ir grāvji, mājas apbūves.”
Noķert pasprukušos zirgus nepalīdzot arī tūristi un zemes īpašnieki, kuri notiekošo filmējot. Otrdienas ķeršanas mēģinājumu viņi izjaukuši un zirgus aizbaidījuši.
Tāpat parka pārstāvis nevarot iebraukt arī privātīpašumā, ja pats īpašnieks par zirgu nav sūdzējies.
“Zirgus mēs noķersim, bet es nevaru to izdarīt, ja man pusi dienas jāvelta atskaitoties un klausoties visādus mistiskus apgalvojumus,” norāda I. Mednis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
