Jūras aļģu izvešana “apēd” citur vajadzīgo naudu
Liepājas pludmalē septembra sākumā atkal izskalots liels apjoms aļģu. “Nu, tā, ka ļoti, ļoti daudz,” saka pilsētnieki, kaut arī jau otro gadu jūra šo savu labumu nes krastā pārmērīgi.
liepajniekiem.lv
Šosezon jūras mēslus vairs neizvedīs, norāda Liepājas Komunālajā pārvaldē. Tam paredzētais finansējums pārtērēts jau teju dubultā.
Aļģu izvešanai šogad budžetā bija ieplānoti 80 000 eiro, kā arī 10 000 eiro no Vides fonda līdzekļiem, stāsta Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
“Pēc visiem veiktajiem darbiem aprēķinātās izmaksas šobrīd ir vairāk nekā 167 000 eiro,”
viņš atklāj.
Jūras aļģes lielā daudzumā tika izskalotas garā joslā no Roņu ielas virzienā uz Dienvidu molu, kā arī Vaiņodes ielas galā.
Šajā vasarā aļģes izvestas no pludmales četras reizes: jūnija beigās, jūlija beigās, pirms festivāla “Summer Sound”, trešā tūre bija no 2. līdz 8. augustam, bet pēdējā epizodiskā vākšana, kraušana kaudzēs un izvešana notika no 19. līdz 21. augustam.
Kā segs pārtērētos līdzekļus?
“Nebūs iespējams veikt citu teritoriju uzturēšanas darbus – kaut ko kopsim mazāk nekā plānots un vajadzētu,”
atbild A. Štāls.
Liepājas pašvaldība ik gadu izved vairākus tūkstošus kubikmetru zāļu no Zilā karoga peldvietām. Tas tiek darīts, jo apmeklētajiem nepatīk smaka, kā arī karstā laikā aļģes sadalās un var pasliktināt ūdens kvalitāti peldvietā.
“Taču cilvēku subjektīvās izjūtas nemazina aļģu vērtību jūras piekrastes ekosistēmā. Tās nodrošina barību un dzīvesvietu daudziem bezmugurkaulniekiem un putniem,” skaidro A. Štāls.
“Aļģu josla palīdz aizturēt smiltis un samazina krasta eroziju. Tām sadaloties, barības vielas atgriežas piekrastes ekosistēmā.”
Iedzīvotāji var saņemt gada atļaujas iebraukšanai ar savu transportu pludmalē jūras zāļu savākšanai. Atsaucība ik gadu ir atšķirīga.
Iepriekšējos gadus izņemto atļauju skaits svārstījās ap 120 – 140, pērn bija rekords – 235 līgumi. Šogad atsaucība bijusi krietni mazāka – līdz 8. septembrim bija izsniegtas 87 atļaujas.
“Šovasar mēģinājām savākto jūras zāļu aizvešanā no pludmales iesaistīt lauksaimniekus – piedāvājām kravu saturu izmantot pašu lauku mēslošanai. Taču atsaucība nebija liela – augusts ir ražas mēnesis un zemniekiem tāpēc ir citas prioritātes,” klāsta A. Štāls.
Uzziņai
Liepājas pilsētas pludmalē savākto jūras zāļu apjomi un izmaksas
| Gads | Apjoms m3 | Izmaksas eiro |
| 2016. | 2 408 | 10 809 |
| 2017. | 7 773 | 34 893 |
| 2018. | 2 586 | 14 605 |
| 2019. | 0 | 0 |
| 2020. | 3 717 | 24 795 |
| 2021. | 5 523 | 28 028 |
| 2022. | 9 300 | 45 792 |
| 2023. | 7 101 | 49 363 |
| 2024. | 3 885 | 25 489 |
| 2025. | 12 010 | 78 747 |
| 2026. līdz 8. sept. | 15 755 | 167 124,89 |
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
